Dalies:

Sallija Benfelde: Jauna konstitucionālā prakse Latvijā - bez formālisma un radoši

Sallija Benfelde: Jauna konstitucionālā prakse Latvijā - bez formālisma un radoši
  • 28. Mar. 2020

Pirmdien, 23. martā Valsts prezidents Egils Levits preses brīfingā informēja par to, ka ar valsts augstākajām amatpersonām pirmo reizi Latvijas vēsturē notikusi vienošanās, kā valsts funkcionēs ārkārtas situācijas apstākļos. Valsts iestādēm un amatpersonām jābūt radošai pieejai, lai nodrošinātu valsts funkcijas, un jebkuŗš formālisms ir pretrunā ar šo mērķi, sacīja Egils Levits.

Valsts prezidents ar premjeru Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība), Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība), Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču kopīgi pieņēma dokumentu, kas noteiks valsts darbības pamatprincipus ārkārtas situācijā.

Šī dokumenta pamatprincipi paredz, ka valsts pastāvēšana, sabiedrība un ikkatrs cilvēks jāaizsargā jebkuŗos apstākļos. “Jebkuŗš juridisks formālisms un resorisms ir pretrunā ar šo Satversmes mērķi,” teica E. Levits. Ārkārtas situācijā visām valsts iestādēm un amatpersonām jāorganizē darbs tā, lai valsts pastāvēšana, sabiedrības aizsardzība tiktu nodrošināta. Jābūt radošai pieejai, lai šajos apstākļos to varētu īstenot, uzsvēra mūsu Valsts prezidents.

Lasītākās ziņas valstī

Šajā situācijā krizes vadība ir Ministru kabineta uzdevums, tas vada situācijas pārvarēšanas pasākumus, kamēr pārējās iestādes un amatpersonas savas kompetences ietvaros palīdz valdībai pārvarēt šo situāciju. “Valsts darbojas vienoti, lai visi kopā varētu šo situāciju pārvarēt,” uzsvēra prezidents. Uz jautājumu, kā tagad strādāt Saeimai, kuŗai šobrīd jāievēro savstarpējā distancēšanās sakarā ar Covid-19, Egils Levits skaidroja, ka arī Saeima turpina darbu un nepieciešamības gadījumā savas funkcijas īsteno attālināti, un tas ir pieļaujams.

“Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtas situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu pildīšanu,” skaidroja Levits.

Visiem iedzīvotājiem savukārt ir absolūts pienākums pildīt visus noteikumus saistībā ar ārkārtas situāciju, izrādīt solidaritāti, rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un valsts kopējo labumu, lai kopējiem spēkiem mēs šo krizi pārvarētu.

Prezidents arī apliecināja, ka atbalsta savulaik no Satversmes izslēgtās normas – 81. panta atjaunošanu, lai ļautu valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku ārkārtas situācijas laikā. To pirms vairāk nekā 10 gadiem no Satversmes izslēdza, jo pantu izmantoja tad, kad tas nebija  nepieciešams.

Egils Levits sacīja, ka atbalsta šādas normas atjaunošanu, nosakot, kuŗos gadījumos var pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas darbotos zināmu laiku. Prezidents ierosina veidot šādu diskusiju, bet arī norādīja, ka par to var izlemt tikai Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Taču viņš pats būtu gatavs piedāvāt konkrētu panta redakciju.

Kopumā, atskatoties uz Valsts prezidenta preses brīfingu, galvenā informācija ir iedalāma vairākās tēzēs:

- Prezidents, premjers, Saeimas spīkere, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji vienojas par valsts funkcionēšanas pamatprincipiem.

- Levits: Šis ir jauns formāts, kas iedibina jaunu konstitucionālo praksi.

- Amatpersonu pieņemto dokumentu jau 23. martā publicēja “Latvijas Vēstnesī”.

- Pamatprincipi: valsts pastāvēšana, sabiedrība un ikkatrs cilvēks jāaizsargā arī ārkārtējā situācijā.

- Valsts iestādēm un amatpersonām jāorganizē darbs, lai to nodrošinātu.

- Levits: Jebkuŗš juridisks formālisms un resorisms ir pretrunā ar šo Satversmes mērķi.

- Krizes vadība ir Ministru kabineta uzdevums.

- Saeima turpina darbu, ja vajag – attālināti.

- Saeima sāk meklēt risinājumus darbam tiešsaistē.

- Iedzīvotājiem ir absolūts pienākums pildīt visus noteikumus.

- Levits atbalsta Satversmes 81.panta atjaunošanu – valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

- Šajā normā būtu jāprecizē, kad tas ir iespējams.

Kā dzīvosim?

Tātad Saeima un valdība strādās attālināti, jo Satversme “mūsdienu tulkojumā” to noteikti pēc būtības pieļauj – būtu dīvaini apgalvot, ka Satversmē tas nav paredzēts, jo tās tapšanas laikā nebija pat jēdziena “digitāls”. Manuprāt preses brīfings sakārtoja, it kā salika pa plauktiņiem valsts pārvaldi un likumdevēja darbību ārkārtas apstākļos. Vietā bija arī prezidenta sacītais par radošumu – pēdējās dienās esam pārliecinājušies, ka tā tiešām netrūkst.

Pirms vairākām dienām ideju hakatonā (hakatons – no vārdiem „hakeris“ un „maratons“ ir pasaulē plašu popularitāti guvis pasākums, kuŗa laikā tiek mēģināts radīt kaut ko jaunu), kur meklēja veidus, kā cīnīties ar Covid-19, uzvarēja komanda, kas piedāvāja ražot sejas vairogus ar 3D printeru palīdzību. Šobrīd darbs rit pilnā sparā un mediķi jau saņēmuši pirmos sejas aizsargus. Patīkami pārsteidza arī ziņa, ka 48 stundu laikā zinātnieku un inženieru komanda Rīgas Techniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā radījusi prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kuŗa ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi sniegt palīdzību pacientiem ar Covid-19 izraisītiem elpošanas traucējumiem.


Einārs Deksnis un Guntis Kuļikovskis (attēlā) no RTU zinātnieku grupas, kas izgudrojuši mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtuEmergency Ventilator, lai palīdzētu pacientiem ar īslaicīgu elpošanas mazspēju

Kā jau krizes situācijā, labāk izgaismojas gan labie, gan ne tik jaukie sabiedrības ieradumi un uzskati. Aizvien biežāk savu palīdzību tiem, kuŗi nespēj sevi apgādāt ar nepieciešamajām precēm un zālēm vai kuŗiem nevajadzētu iet ārā un riskēt ar inficēšanos, piedāvā ne tikai labdarības organizācijas, bet arī cilvēki, kuŗi vienkārši vēlas palīdzēt. Mākslinieki sociālajos tīklos mūzicē, lasa priekšā grāmatas vai gluži vienkārši cenšas cilvēkus kaut mazliet uzjautrināt, dot prieku.

Mēdz teikt, ka pēc šīs vīrusa krizes pasaule būs mainījusies ne tikai technoloģiju jomā un izpratnē par darbu. Domāju, ka krize mums visiem būs atgādinājusi par labestību, kopības izjūtu, pat esot vismaz divus metrus vienam no otra. Brīžam neprātīgais skrējiens nupat tiek palēnināts, liekot domāt arī par to, kam ikdienā nekad nepietika laika. Jā, noteikti sagaidīsim arī ļaunumu un paviršību, vienaldzību un vienkārši muļķību, bet no sirds ceru, ka kļūsim gaišāki un viedāki.

Autore: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti