Dalies:

Sallija Benfelde: Atpakaļ uz Maskavu?

Sallija Benfelde: Atpakaļ uz Maskavu?
  • 02. Nov. 2019

Patiesībā gan jāteic, ka manu­prāt nekur pārāk tālu no Mas­kavas Saskaņa nav bijusi, par spīti tam, ka kādu laiku centās izskatīties pēc sociāldemokrātiem un lieliem Latvijas un latviešu mīļotājiem. Protams, tā nekad nav definēta kā krievu partija, bet pēc savas ideoloģiskās ievir­zes un izpratnes, kā jāsaimnieko (padomju stilā, kad pie varas esošie centās pēc iespējas vairāk dzīvot uz valsts rēķina), vairā­kums biedru nebija un nav lat­vieši.

Lai dabūtu savā pusē lat­viešu vēlētājus un ar cerību bei­dzot tikt pie varas Latvijā, Saskaņa pat pirms diviem gadiem, 2017. gada rudenī paziņoja, ka līgums starp partiju Saskaņa un Putina partiju „Vienoti Krievijai”, kas tika parakstīts 2009. gada 21. oktobrī, vairs nav spēkā. Toreiz Rīgas mērs un Saskaņas valdes loceklis Nils Ušakovs skaidroja, ka partija 2015. gadā pievienojusies Eiro­pas Sociālistiskajai partijai, kas ar trešo valstu partijām attiecības veido centralizēti. Tāpēc Saskaņa nosūtījusi partijai „Vienotā Krie­vija” vēstuli, kuŗā informējusi, ka līgums ir zaudējis savu aktuālitāti. Līgums izbeigts līdz ar vēstules nosūtīšanas dienu, un tas, kā sacīja Ušakovs, noticis jau sep­tembrī.

Tiesa gan, ne visi partijas biedri bija apmierināti ar šo lēmumu. Piemēram, no Saskaņas eiropar­lamentā ievēlētais Andrejs Ma­mikins. Viņš vēstulē Ušakovam rakstīja: „Domājot par īstenajiem piepešās rīcības iemesliem, prātā nāk tikai viens secinājums – tas tika izdarīts ar mērķi kļūt “pieņe­mamam” Latvijas valdošajiem”. Deputāts bija arī neapmierināts ar to, ka jautājums, vai pārtraukt līgumu starp Saskaņu un “Vie­noto Krieviju”, netika plaši ap­spriests partijas iekšienē. Savu­ kārt Saeimas deputāts, saskaņietis Ivars Zariņš apgalvoja, ka līguma laušana varot radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai, jo Saska­ņas un Putina partijas noslēgtais līgums drošības kontekstā latvie­šiem esot otrs svarīgākais līgums pēc līguma ar NATO.

Lasītākās ziņas valstī

Ar vārdu sakot, par spīti tam, ka Saskaņa centās neizskatīties kā lieli Putina fani, un Nils Ušakovs, jauns, simpātisks un ar Eiropas izglītību, šim mērķim labi noderēja, daļa partijas biedru negribēja teikt ardievas Kremlim. Starp citu, arī pēc līguma lauša­nas Saskaņa vienmēr atsaucas Krievijas Valsts domes aicināju­mam piedalīties parlamentāriešu sporta spēlēs, kas notiek Mas­kavā. Arī šogad partijas pārstāvji no 18. līdz 20. oktobrim piedalījās šajās spēlēs un droši vien jāpa­skaidro, ka šajā pasākumā pieda­lījās tikai 13 valstis – pārsvarā visas, kuŗu polītiskajās aprindās ir Krievijai draudzīgas partijas: Baltkrievija, Horvatija, Kirgiz­stana, Mongolija, Slovakija, Spā­nija, Čechija, Rumānija, Kazah­stana, Vācija, Francija, Lietuva un arī Latvija. Ironiski un pat mazliet ņirdzīgi izklausījās Jāņa Urbanoviča sacītais – viņš neko par to neesot zinājis, neesot ai­cināts, bet būtu varējuši uzaicināt, jo viņa mīļākajā spēlē – krievu biljardā– viņš neesot pēdējais Latvijā.

Tagad, pēc partijas kongresa, kas notika 26. oktobrī un kuŗā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Urbanovičs, izskatās, ka partija nolēmusi vairs „nespēlēt teijāteri” un būt tāda, kāda patiesībā tā bijusi vienmēr. šķiet, pirmā pazīme bija tā, ka kongresā vairs necentās runāt latviešu valodā un vismaz puse no sacītā izskanēja krievu valodā. Otrkārt, debatēs gan tika piemi­nēta krize partijā, bet lielāko tiesu tas tika saistīts ar Saskaņaspolītisko vajāšanu, kas neesot ap­šaubāma. To, ka korupcijas ap­ mēri Rīgas domē acīmredzot ir bijuši neaptverama apjoma, par­tija negrib atzīt, vien saka, ka viss jau neesot bijis gluži tā kā vaja­dzētu, esot pieļautas kļūdas... Arī Nils Ušakovs par savu galveno kļūdu sauca nevis daudzos ko­rupcijas skandalus, bet gan nepa­reizu personāla polītiku. Ušakovs nevairījās no patētiskiem tek­stiem: „Kļūdas ar cilvēkiem da­ļēji reālizējās ar krizi Rīgas domē; krize Rīgas domē ir skārusi visu partiju. Un kad vienlaicīgi mūs no visām pusēm sāk sist, mēs sakarā ar šīm kļūdām nevaram sevi pilnvērtīgi aizstāvēt. šai situā­cijā man nav izdevies noturēties, un tādējādi es esmu pievīlis jūs. Pēc desmit gadiem ir izdevies mani prettiesiski noņemt no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. Tas skāra visu partiju, un par šo zau­dējumu es atbildu katram no jums”. Viņš arī paziņoja, ka no partijas negrasās paiet malā, tāpēc nolēmis vadīt jaunizveidoto partijas domi, kuŗā darbosies visos līmeņos no partijas ievēlētie depu­tāti. Ušakova paziņojums izpel­nījās aplausus, un kongresa dele­gāti viņam veltīja kvēlus atbalsta vārdus. Jāpiebilst, ka dīvaini, pat mazliet draudīgi izskanēja Dau­gavpils mēra Andreja Elksniņa vārdi: „Jā, mēs esam polītisks zilonis, un, jā, kad mēs kusta­mies, to izjūt visvājākie – mūsu polītiskie oponenti, kas atrodas mums apkārt. Ja jūs kaut kādu žurkulēnu piežmiedzat, protams, ka viņš vaid. (..) Lai Dievs dod labu veselību Valsts valodas cen­tram un drošības dienestiem!”

Nākamajā dienā pēc kongresa kļuva zināmi Latvijas partiju reit­ingi oktobrī. Saskaņai reitings tur­pina kristies jau vairākus mēne­šus pēc kārtas. Šobrīd tas ir 12,9 procenti. Pagājušā gada decembrī reitings vēl bija 20,6, bet šogad augustā 16,1 procents. Protams, partijai ir savs stabilais un nemai­nīgais vēlētāju loks, grūti iedo­māties, kam būtu jānotiek, lai viņi vairs nebalsotu par Saskaņu. Tas nepārsteidz, jo Krievijā no­tiek gluži tāpat – aptaujās parā­dās, ka vienkāršajiem cilvēkiem dzīvot kļūst aizvien grūtāk, bet viņi to nekādi nesaista ar Putinu un viņa polītiku. Citiem vārdiem sakot, šie vēlētāji gan Latvijā, gan Krievijā ir tipiski padomju cil­vēki, kuŗi ar apbrīnu raugās uz saviem polītiķiem, svēti tiem tic, jo paši nespēj ne domāt, ne ana­lizēt notiekošo. Jāpiebilst, ka Lat­vijā Saskaņai gan ir konkurents – Latvijas Krievu savienība, kuŗa nekad pat nav izlikusies, ka tai būtu jebkāda saistība ar demo­kratiju un tās pamatvērtībām.

Kas notiks tālāk? Ušakovs ir laimīgi iesēdies Eiroparlamenta deputāta krēslā, bet partiju ne­grasās nolikt malā. Kāpēc? Do­māju, ka iemesls ir tas, ka no Rīgas budžeta vairs nevarēs slaukt pilsētas naudu kā no pienīgas govs. Pirmkārt, tiesībsargājošās iestādes sākušas noskaidrot, kas ir noticis un notiek. Otrkārt, bijušie draugi, partija „Gods kal­pot Rīgai” spiež saskaņiešus nost no siles. Bet naudu partija grib, tai to vajag, lai varētu uzturēt sev paklausīgu cilvēku armiju.

Manuprāt, Ušakovs tagad no­darbosies ar dažādu Eiropas pro­jektu izpēti un dos padomus pašvaldības darbiniekiem, kā tikt pie projektu naudas un to „apgūt”. Eiropas projekti nav vienkāršs pa­sākums, ir jāzina dažādi knifiņi, lai pie tiem tiktu. Domāju, ka tāpēc Ušakovam bija vajadzīga dome un tās vadītāja amats, jo tur pulcēsies pašvaldību vadītāji un deputāti, kuŗi ievēlēti no Saskaņas saraksta. Tad nu šiem saviem cilvēkiem droši vien tiks stāstīts, kuŗiem Eiropas projek­tiem vajag pieteikties, kā to pa­ reizi izdarīt, lai tiktu pie naudas.

Manuprāt, partijā tagad lomas ir sadalītas: Ušakovs nodarbosies ar naudas meklēšanu un padomiem, kā pie tās tikt, bet Urbanovičs no­darbosies ar ideoloģisko vadību. Cerības droši vien ir uz vēlētāju īso atmiņu un, lai to labi noslī­cinātu, vajadzīga nauda, daudz naudas. Citādi pie balsīm iepriek­šējā apjomā būs grūti tikt.

Autore: Sallija Benfelde

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti