Dalies:

Salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk tendēti uz sadarbību

Salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk tendēti uz sadarbību
LETA, Ieva Lūka
  • 25. Sep. 2019

Latvijas iedzīvotāji jūt mazāku empātiju, uzticēšanos, un ir salīdzinoši mazāk tendēti uz sadarbību nekā daudzu citu pēckomunisma valstu iedzīvotāji, secināts Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta veiktajā pētījumā "Pārskats par tautas attīstību 2017./2018.gadā".

"Postpadomju valstu konteksts ir īpaši nepateicīgs sabiedriskā labuma radīšanai gan Padomju mantojuma, gan pārmaiņu laika pieredzes dēļ," pētījuma prezentācijā pastāstīja tā līdzautore un galvenā redaktore, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Viņa norādīja, ka gatavību ieguldīt sabiedriskajā labumā un iesaisti kolektīvajā rīcībā ietekmē piesaistes sajūta noteiktai vietai un kopienai, tomēr piesaiste kopienai lokālā identitātē Latvijā iedzīvotājiem ir ļoti vāja. Mieriņa uzsvēra, ka tas mazina ziedošanu, rūpes par ekoloģiju un sabiedrisko labumu kopumā.

Lasītākās ziņas

Šodien LU un "Microsoft" inovāciju centrā notikušajā tautas attīstības pārskata par sabiedriskā labuma radīšanu un kolektīvo resursu nosargāšanu atvēršanā Mieriņa stāstīja, ka tā mērķis ir parādīt kopējo situāciju un skaidrot, kas ir tas, kādēļ šo ieguldījumu un pilsonisko iesaisti ir nepieciešams uzlabot, tai skaitā, veicinot godīgu nodokļu nomaksu, rūpes par vidi un pilsonisko iesaisti kopumā.

"Spēcīga nacionālā identitāte Latvijā var kalpot kā pamats, lai veicinātu ieguldījumu sabiedriskajā labumā. Šādā situācijā tas, kas ir labi valstij, var tikt uztverts kā labums sev pašam," sacīja redaktore.

Pārskatā viņa minēja, ka Latvijā kopumā ir daudz cilvēku ar vāji izteiktu etnisko identitāti, galvenokārt tie esot krievu tautības cilvēki, līdzīgi kā citās valstīs, kur ir liela krievvalodīgo kopiena. "Etniskā sašķeltība un atrautība no savas etniskās grupas var kavēt ieguldījumu kopējā labumā," stāstīja redaktore.

Tāpat Mieriņa pārskata prezentācijas pasākumā atzina, ka sabiedrība saskaras ar arvien jauniem un nopietnākiem globāliem satricinājumiem - straujām klimata pārmaiņām, nebijušu nevienlīdzību un salīdzinoši neseno globālo ekonomisko krīzi, kas mazinājusi uzticību valdībām.

"Lai panāktu reālu rīcību, sākumā ir jāapzina problēmas, kā arī jābūt motivācijai ieguldīt sabiedriskā labumā un tad var spriest par rezultātiem. Kompleksas problēmas prasa izlēmīgu rīcību un sadarbību starp ekspertiem, likumdevējiem, izpildvaru un pilsonisko sabiedrību," uzsvēra Mieriņa.

Pētījuma atvēršanas pasākumā piedalījās bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) un pārskata redaktore Mieriņa, projekta direktors un pētnieks Visvaldis Valtenbergs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka un pētnieks Renārs Felcis.

Bijušais Valsts prezidents sacīja, ka katram pilsonim ir pienākums rūpēties par valsts izaugsmi un jāuzņemas atbildība par valsti kopumā. "Un valsts turpmākai izaugsmei būtiski, lai katrs arvien biežāk ikdienā aizdomātos par sabiedrības kopējām vajadzībām," pauda Vējonis.

Autors: LETA

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti