Dalies:

Sāk tiesāt bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani par naudas izkrāpšanu

Sāk tiesāt bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani par naudas izkrāpšanu
LETA/ Lita Krone
  • 25. Jul. 2019

Trešdien, 24.jūlijā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sāka tiesvedību pret bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani.

Bijušo Ārlietu ministrijas darbinieku apsūdz piecos nodarījumos: par svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu; par krāpšanu lielā apmērā; par piesavināšanos lielā apmērā; par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas radījis būtisku kaitējumu valstij un tas darīts mantkārīgos nolūkos; par valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas radījis smagas sekas.

Konkrēta apsūdzība tiesā vēl nav nolasīta un arī Ārlietu ministrija (ĀM) nesniedz detalizētu informāciju, kā vien to, ka informāciju par iespējamiem tiesību aktu pārkāpumiem esot atklājusi ĀM pati iekšējās procedūrās un dienesta pārbaudēs un par to ziņojusi tiesībsargājošajām iestādēm.

Lasītākās ziņas valstī

Cik man zināms, runa ir par piecām naudas summām, kas savukārt kopā veido apsūdzībā minēto valstij nodarīto materiālo kaitējumu. Šīs summas ir 48 152,15 eiro, 33 754,87 eiro, 2920,66 eiro, 471,30 eiro un 17 422,29 eiro. Kopā 102 721,27 eiro. Ārlietu ministrijas kā cietušās institūcijas materiālā kaitējuma kompensācija ir 85 298,96 eiro – starpību Brēmanis ir valstij jau atmaksājis.

Kopš 2017. gada sākuma ĀM ir pārtraukusi darba attiecības ar Brēmani. Apsūdzība ir par laika posmu no 2013. līdz 2016. gadam, kad Brēmanis bija pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos (tas tobrīd bija augstākais amats šajā vēstniecībā) un, iespējams, arī par laiku, kad pirms lietveža amata viņš bija ĀM ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs.

Iesaistītie grib slēgtu sēdi

24.jūlija tiesas sēde sākās ar Brēmaņa advokāta Egona Rusanova lūgumu noteikt tiesvedību kā slēgtu, jo, lūk, tikšot izskatīta Ārlietu ministrijas darbība, finansējums un liet­vedības dokumenti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.

Šo lūgumu atbalstīja arī prokurore Lada Bogojavļenska un ĀM juriste Kristīne Rogule. Tiesnesis Zigmunds Dundurs nolēma pusstundu padomāt par šo lūgumu un atgriezies pasludināja, ka, tā kā neviens neesot runājis ne par kādām konkrētām objektīvām norādēm un dienesta dokumentiem, viņš neredzot pietiekamu pamatu, lai tiesvedību pasludinātu par slēgtu. Tātad tiesvedība būs atklāta.

Nākamā tiesas sēde paredzēta janvārī, kad prokurore nolasīs apsūdzību un apsūdzētais paudīs savu nostāju pret to.

Liecinās Ārlietu ministrijas darbinieki

Pēc advokāta lūguma kā pirmo liecinieku nopratinās Hosamu Aminu Elimanu, kas bijis sekretārs vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos, vietējais līgumdarbinieks (pēc manas informācijas, Irānas pilsonis). Advokāts uzskata, ka tas ir svarīgākais liecinieks, no kā atkarīgs krimināllietas iznākums. Sekretāra pratināšanai paredzēts viss 27. janvāris. Nākamajā dienā pratinās Katerinu Minakovu, sekretāra sievu (Ukrainas pilsoni).

Pēc tam jau rindas kārtībā tiesā uzklausīs pa diviem cilvēkiem dienā: Latvijas Republikas vēstniecības padomnieku Apvienotajos Arābu Emirātos Zigmāru Zilgalvi, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku LR Pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO (Ņujorkā) Andreju Pildegoviču, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Krievijas Federācijā Māri Riekstiņu, ĀM Iekšējā drošības departamenta direktori Agnesi Kalniņu, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Apvienotajos Arābu Emirātos Astru Kurmi, ĀM finanšu politikas departamenta direktora vietnieku Arni Jermacānu, ĀM personāla departamenta direktori Lauru Mežecku, LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Dānijas Karalistē Aldu Vanagu, padomnieci Latvijas Republikas vēstniecībā Ukrainā Irēnu Putniņu, pirmo sekretāru LR vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļ­īrijas Apvienotajā Karalistē Oskaru Fridmani, padomnieku LR vēstniecībā Grieķijas Republikā Ģirtu Jaunzemu, kā arī Ivo Īli.

R. Brēmaņa manta ir arestēta, un viņš nedrīkst izbraukt no Latvijas. Komentārus par krimināllietu pagaidām viņš nesniedz.

Slavenās vakariņas ar Vējoni

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” savulaik ziņoja, ka bijušā Latvijas vēstniecības pilnvarotā lietveža Apvienotajos Arābu Emirātos visplašāk atspoguļotais veikums bija viņa sarīkotās vakariņas 2017. gadā Dubaijā. R. Brēmanim izdevās sasēdināt pie viena galda Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kādu šeihu un uzņēmēju Aināru Šleseru, prezidentam it kā par to iepriekš neko nezinot. Raidījumā minēja, ka diplomātu aprindās jau kādu laiku ticis runāts par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu no ārlietu dienesta saistībā ar dienesta dzīvokļiem.

LTV “De facto” ziņoja, ka pēc Brēmaņa aiziešanas no diplomātijas ar visai pārsteidzošiem novērojumiem dalījies Brēmaņa nolīgts darbinieks Husams El Imams. Viņš sūdzējies, ka viņa sievai Brēmanis licis noslēgt fiktīvu īres līgumu. El Imams arī stāstījis, ka apartamentus vienā no smalkākajām Abū Dabī vietām “Etihad Towers”, kur Brēmanis dzīvojis, viņa vajadzībām īrējis kāds turīgs vīrs – Iftikhars Rasuls Gumans, kurš ap to laiku kļuva par Latvijas goda konsulu Islāmābādā, Pakistānā.

Šajos torņos apartamentu īre maksā vairākus desmitus tūkstošu eiro gadā. No Abū Dabī arī pienākušas ziņas, ka Brēmanis lūdzis palīgam El Imamam meklēt potenciālos “goda konsulus”, kuri būtu gatavi šo goda titulu iegādāties. Pēc aiziešanas no ārlietu dienesta Brēmanis esot pievērsies uzturēšanās atļauju biznesam. Taču, iespējams, viņš palīdzējis tikt pie atļaujām jau iepriekš, būdams diplomāts, vēstīja LTV.

Artis Drēziņš, LA.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti