Dalies:

Saeimas komisija spriedīs par Diasporas likuma īstenošanu valsts pārvaldes iestādēs

Saeimas komisija spriedīs par Diasporas likuma īstenošanu valsts pārvaldes iestādēs
  • 06. Feb. 2019

Saeimas Ārlietu komisija šodien spriedīs par Diasporas likuma īstenošanu valsts pārvaldes iestādēs. Komisijas sēdes sākums plānots plkst.9.00. Uz sēdi uzaicināti Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji.

Pērn decembrī Saeimas komisijas sēdē tika akcentēts jautājums, ka situācijā, kad nav pieņemts 2019.gada budžets, vairākām ministrijām trūkst finansējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai 2019.gadā.

Atbildes vēstulē Saeimas komisijai Ministru kabinets norāda, ka tas izprot ar diasporas atbalsta pasākumu saistīto jautājumu un Diasporas likumā ietverto pasākumu nozīmīgumu, tomēr situācijā, kad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, stingri jāievēro valsts budžeta un fiskālās disciplīnas normatīvais regulējums, kas nosaka tehniskā pagaidu budžeta sagatavošanas principus.

Lasītākās ziņas

"Jautājumi par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pasākumiem, kam vidējā termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam finansējums nav paredzēts, ir jāskata gadskārtējā valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas," uzsvērts valdības vēstulē.

Kā ziņots, Diasporas likums stājās spēkā 1.janvārī.

Pēc struktūras likums sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviestie Latvijas likumdošanai jaunie termini, tostarp diaspora, remigrācija un diasporas organizācija.

Šajā sadaļā tiek definēta arī likuma būtība - mērķis īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Likuma otrā sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa veltīta diasporas atbalsta pasākumiem.

Likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.

Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likuma sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.

Likumā noteikts, ka diaspora tiek definēta kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Iepriekš raisījušās diskusijas par to, cik plašai būtu jābūt diasporas definīcijai. Decembrī Saeima noraidīja grozījumus Diasporas likumā, kas paredzēja sašaurināt iepriekšējā parlamenta sasaukuma pieņemto diasporas definīciju.

Autors: LETA

Foto:  Ieva Ābele, Saeima

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti