Dalies:

Saeimai būs jālemj par ebreju īpašumu kompensēšanu; tas var prasīt 40 miljonus

Saeimai būs jālemj par ebreju īpašumu kompensēšanu; tas var prasīt 40 miljonus
Foto: Ieva Ābele, Saeima
  • 12. Jun. 2019

Jau rīt Saeimai būs jālemj par likumprojektu, kas paredz Latvijas ebreju kopienai izmaksāt atlīdzinājumu par nelikumīgi atsavinātajiem īpašumiem, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “Panorāma”. Dokumentā minētā summa no valsts pamatbudžeta ir 40 miljoni eiro. Naudu plānots sākt izmaksāt pēc pusotra gada un pabeigt desmit gadu laikā.  

Likumprojektā teikts, ka zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu, ebreju kopienas īpašumu jautājums ir viens no tiem, kurus var virzīt bez visu valdības partiju piekrišanas, ziņo “Panorāma”. Šo likumprojektu atbalsta apvienība "Attīstībai/Par!", kura apgalvo ka balsu pietiekot un ierosinājumu atbalstot arī "Jaunā Vienotība". Latvijas Televīzijai zināms, ka divas no koalīcijas partijām varētu likumprojektu neatbalstīt, bet kopā ar opozīcijas balsīm likumprojekts parlamenta atbalstu, iespējams, iegūtu.

Lasītākās ziņas valstī

Latvijas ebreju kopiena jau izteikusi pateicību par restitūcijas likumdošanas iniciatīvu.  “Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi,” saka Dmitrijs Krupņikovs, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis.

Viņš uzsver, vēsturiskā taisnīguma atjaunošana ar līdzīgām restitūcijas iniciatīvām ir notikusi daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Starptautiskajās tiesībās restitūciju paredz tā saucamā Terezīnas Deklarācija, ko 2009. gadā ir parakstījušas 47 valstis, tostarp Latvija.

Krupņikovs skaidro - latviešu un citu nāciju cilvēkiem vēsturisko taisnīgumu varēja atjaunot 90. gadu sākumā ar “Denacionalizācijas likumu” un likumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, taču ebreju kopienai tas nebija iespējams, jo Holokausta laikā Latvijas ebreju kopiena tika iznīcināta – no 93 tūkstošiem ebreju, kas dzīvoja Latvijā 1940. gadā, nacisti iznīcināja 75 tūkstošus. No Latvijā palikušajiem ebrejiem izglābās vien aptuveni divi tūkstoši.

“Šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un vienmēr esam uzsvēruši, ka līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem Holokausta noziegumos – Latvijas valsts Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes,” uzsver Dmitrijs Krupņikovs.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti