Dalies:

Saeima sāk vērtēt Uzvaras pieminekļa demontāžu

Saeima sāk vērtēt Uzvaras pieminekļa demontāžu
Foto: LETA/ Lauris Nagliņš
  • 03. Apr. 2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien sāks vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Uģis Polis, kuram izdevās savākt vairāk nekā 10 000 parakstu par šo ieceri, norāda, ka Uzvaras piemineklis latviešu tautai atgādina Padomju okupācijas sagādātās ciešanas, tā jau sen vairs nav piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet politisku, Krievijas interesēs veidotu 9. maija pasākumu norises vieta, tāpēc tam nav vietas Latvijā. Bet Ārlietu ministrijas pozīcija jau 25 gadus ir nemainīga: piemineklis  ir jāsaglabā saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā. Un, ja Saeima tautas ierosinājumu atbalstīs, tad ministrijai būs jāuzsāk sarunas ar Krieviju

Iesniedzot ierosinājumu parlamentā, Uģis Polis norādīja, ka līdzīga iniciatīva jau reiz tika iesniegta Saeimā, bet to noraidīja. “Galvenais arguments bija tāds, ka iniciatīva ir pretrunā ar starpvalstu līgumu, kas paredz savstarpēju memoriālu būvju saglabāšanu. Taču tas, vai uzvaras piemineklis ir memoriāla būve, ir diskutabls jautājums. Bet, atšķirībā no iepriekšējās reizes, savā iniciatīvā esmu paredzējis līgumu grozīt vai pat lauzt. Tālākais ir likumdevēja ziņā. Apstiprinās priekšlikumu van nē, bet gribu pateikt paldies visiem, kas to parakstījuši,” sacīja Uģis Polis.

Parakstu vākšana par šo priekšlikumu portālā "Manabalss.lv" sākās 2017.gadā, bet vajadzīgie 10 000 paraksti tika savākti pavisam nesen, marta sākumā. Iniciatīvas parakstītāju skaits palielinājās, kad izkanēja nodomi par vairākiem miljoniem eiro atjaunot Uzvaras parku.

Lasītākās ziņas valstī

Tikmēr Ārlietu ministrija uzsver - piemineklis   ir jāsaglabā saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā. Ārlietu ministrijas nostāja ir nemainīga jau 25 gadus, kopš 1994.gadā tika noslēgti vairāki Latvijas un Krievijas starptautiskie līgumi par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanu, Skrundas radiolokācijas staciju, kā arī Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Visi šie līgumi tika vienoti parakstīti 1994.gada 30. aprīlī , lai pēc iespējas ātrāk panāktu pilnīgu Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.

“Minētā vienošanas līdzās citiem jautājumiem nosaka arī memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu. Latvija un Krievija jau no vienošanās sagatavošanas laika savstarpēji ir atzinušas, ka būve Pārdaugavā, kas nereti tiek dēvēta par “Uzvaras pieminekli”, ir uzskatāma par tādu, kas uzturama saskaņā ar šīs vienošanās 13.pantu. Tādu pašu pienākumu Latvijai ievērot vienošanos paredz 1994.gada 13.janvārī pieņemtā likuma par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem 13.pants, kas nosaka- ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi, kā arī 1969.gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27.pants. Tas nosaka, ka dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu līguma neizpildi, ” portālam “latviesi.com” skaidro Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Beķeris norāda - līdz ar to Latvijai šajā jautājumā ir skaidras starptautiskās saistības un atbildība. Latvija vienmēr ir stingri iestājusies par starptautisko tiesību ievērošanu un pildīšanu, tādēļ pirms kādu darbību sākšanas Latvija vienmēr konsultējas ar otru līgumslēdzēju pusi. “Ja Saeima lems, ka tautas iniciatīva jāatbalsta, tā pilnvaros Ārlietu ministriju sākt sarunas ar Krieviju,” skaidro ministrijā.

Tikmēr vēsturnieks un Nacionālās apvienības pārstāvis Edvīns Šnore Latvijas Radio raidījumā ”Krustpunktā” uzsvēra, ka vienošanās, uz kuru atsaucas ministrija, uz Uzvaras pieminekli nav attiecināma.  “Man ļoti žēl, ka ārlietu ministrijas politiskā vadība ir ieņēmusi šādu pozīciju, un šoreiz tā tiešām ir politiska pozīcija. Ar līguma punktiem tam nekāda sakara nav, jo 1994. gada vienošānās, uz ko atsaucās ministrija, neattiecās uz Uzvaras pieminekli. Līguma 13. pantā, par ko runā ministrija, Latvija apņēmusies rūpēties par apbedījumiem un memoriālām būvēm. Vienīgā vieta, kur starpvalstu Līgumos Latvija un Krievija ir definējusi, kas ir memoriālās būves,  ir 2007. gada vienošanās par apbedījumu statusu. Un tur teikts, ka memoriālas būves ir memoriāli, kas atrodas apbedījuma vietās. Saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvenciju, ja kaut kas nav definēts vienā līgumā, var izdarīt secinājumu no cita līguma, kur abas puses vienojušās. Šajā gadījumā tas tā ir,” raidījumā sacīja Šnore.

Viņš uzsvēra, ka līdzīgas vienošanās Krievijai ir arī ar citām valstīm, piemēram Poliju, bet tas nav traucējis Polijai nojaukt PSRS armiju slavinošus pieminekļus. “Jo Polija viennozīmīgi norāda, ka apbedījumi un memoriāli tajos ir viena lieta, bet PSRS armiju slavinošie pieminekļi- uz tiem tas neattiecas, tāda ir starptautiskā prakse. Turklāt vienošanās 13. pantā teikts, ka, saskaņā ar starptautisko praksi, Latvija nodrošina memorialo būvju un apbedījumu vietu sakārtošanu. Starptautiskā prakse attiecas tikai uz upuru un karavīru apbedījumiem. Tā ir Ženēvas konvencija par kara upuru aizsardzību, uz kuru ir atsauce Latvijas un Krievijas līgumā. Kas attiecas uz starptautisko praksi par PSRS armijas memoriāliem, tad tā ir vispārzināma- Eiropas valstīs viņi tiek nojaukti! “ skaidro Šnore.

Tikmēr Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka uzsākusi vākt parakstus, lai aizsargātu pieminekļus cīnītājiem pret nacismu, tostarp arī par Uzvaras pieminekļa aizsargāšanu. Šis ierosinājums portālā “Manabalss.lv” nedēļas laikā guva 20 000 iedzīvotāju piekrišanu un šodien tiks iesniegs parlamentā.

Foto: LETA/ Lauris Nagliņš

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti