Dalies:

Saeima pieņem jaunu konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu regulējumu

Saeima pieņem jaunu konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu regulējumu
  • 03. May. 2018

Saeima ceturtdien, 3.maijā, pieņēma jaunu Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt personām, kas atrodas ārpus Latvijas, konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto no Latvijas starptautiskajām saistībām un Latvijas normatīvajiem aktiem izrietošo pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Iepriekš kopš 1994.gada šo jomu regulēja “Konsulārais reglaments”. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu.

Jaunais regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības dalībvalstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību. Tāpat regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, trešās valsts valstspiederīgo un dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā ar attiecīgajām personām.

Jaunajā likumā konsulārās funkcijas iedalītas konsulārajos pakalpojumos un konsulārajā palīdzībā. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai ārvalstīs esošām personām nodrošinātu Latvijas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību pārstāvniecībās. Savukārt konsulārā palīdzība tiek sniegta valstspiederīgajam, kurš atrodas ārkārtas situācijā ārvalstīs, ja ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja. Konsulārā palīdzība ir tieša un individuāla, tā neietver juridiskās palīdzības sniegšanu.

Saskaņā ar jauno regulējumu par ārkārtas situācijām ir uzskatāmas it īpaši tādas situācijas, ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, cietusi noziedzīgā nodarījumā, kā arī personas smagas slimības, nelaimes vai nāves gadījums. Tāpat arī tādas situācijas ārvalstī, ja personai ir nepieciešama palīdzība un repatriācija, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Par ārkārtas situāciju it īpaši būs uzskatāmi arī gadījumi, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju, kā arī, ja personai ir nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu.

Likumā noteikts, ka konsulārā amatpersona vai goda konsuls konsulāro palīdzību uzsāk sniegt, saņemot valstspiederīgā lūgumu vai informāciju par personas atrašanos situācijā, kad ir nepieciešama konsulārā palīdzība. Sniedzot konsulāro palīdzību, valstspiederīgajam varēs tikt piešķirta materiālā palīdzība. Materiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumus, kārtību un apjomu, kā arī personu loku, kurām ir pienākums atmaksāt attiecīgos naudas līdzekļus, noteiks Ministru kabinets.

Tāpat jaunajā tiesību aktā paredzēts, ka konsulārajai amatpersonai ārvalstīs ir tiesības piedalīties attiecīgās ārvalsts tiesvedības procesā novērotāja statusā izņēmuma gadījumos, saņemot ārvalsts tiesas piekrišanu, ja pastāv aizdomas par Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa diskrimināciju vai tās iespējamību, kā arī, ja tas ir nepieciešams Latvijas nepilngadīgā pilsoņa vai nepilsoņa tiesību aizsardzībai un ir saņemts attiecīgas Latvijas kompetentās iestādes lūgums.

Gadījumos, kad nepilngadīgais valstspiederīgais ārvalstīs zaudējis aizbildni vai aizgādnībā esošs valstspiederīgais ārvalstīs palicis bez aizgādņa, konsulārajai amatpersonai nekavējoties būs jāinformē kompetentās iestādes par nepieciešamību iecelt aizbildni vai aizgādni, kā arī jāseko ārvalsts iestāžu rīcībai nepilngadīgās vai aizbildniecībā esošās personas interešu nodrošināšanā līdz aizbildņa vai aizgādņa iecelšanai.

Sniedzot konsulāro palīdzību gadījumos, ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta vai tiek plānots nodibināt ārpusģimenes aprūpi vai adopciju, konsulārās amatpersonas pienākums būs ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju, aicināt ārvalstu kompetentās institūcijas nodrošināt nepilngadīgā valstspiederīgā kultūridentitātei atbilstošu ģimenisku vidi.

Tāpat konsulārās palīdzības ietvaros konsulārajai amatpersonai un goda konsulam būs cieši jāsadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm jautājumos par to, kura dalībvalsts sniedz valstspiederīgajam konsulāro palīdzību, kāda veida konsulārā palīdzība tiek sniegta un kādas ir iespējamās konsulārās palīdzības izmaksas. Kārtību, kādā konsulārā amatpersona un goda konsuls sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienības delegācijām ārvalstīs un Eiropas ārējās darbības dienestu, sniedzot konsulāro palīdzību, noteiks Ministru kabinets.

Konsulārās palīdzības sniegšanai Ārlietu ministrija uzturēs Konsulāro reģistru, kurā Latvijas pilsoņu vai nepilsoņi, bezvalstnieki un trešās valsts valstspiederīgie iekļauj ziņas par plānoto īstermiņa uzturēšanos ārvalstīs.


Rakstu sagatavoja: Saeimas Preses dienests

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti