Dalies:

Saeima atlaiž Rīgas domi

Saeima atlaiž Rīgas domi
LETA/Evija Trifanova
  • 13. Feb. 2020

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi. Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Lasītākās ziņas

"Rīgā, maigi sakot, viss nav labi," uzrunājot Saeimu, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Viņš pauda, ka tagad ir pienācis laiks atlaist Rīgas domi un sakārtot galvaspilsētu.

"Bijušais Rīgas mērs, nonākot Briselē, neredz savu vainu notikušajā Rīgas domē. Rīgā [bijušais Rīgas mērs Nils] Ušakovs (S) bija izveidojis savu karaļvalsti ar vasaļiem. To varēja nojaust jau sen, bet pilna aina atklājās, mēram piespiedu kārtā bēgot," teica ministrs, tāpat piebilstot, ka Ušakovs nodrošinājis pietuvinātu personu apstiprināšanu dažādos amatos pašvaldībā.

Ministrs akcentēja, ka, izvērtējot pašvaldības darbu, secināts, ka dome jāatlaiž, jo nav iespējams ar citiem instrumentiem panākt pašvaldības funkciju pildīšanu.

Pūce pauda, ka pārkāpumi Rīgas domes darbā vērojumi visa sasaukuma laikā. "Krīze domē neizveidojās vienā dienā. Diemžēl vienīgais veids, kā krīzi izbeigt, ir atlaist domi un rīkot ārkārtas vēlēšanas. Šādos apstākļos dome nav spējīga nostrādāt atlikušo termiņu," teica politiķis.

Parlamentārietis Valērijs Agešins (S) akcentēja, ka teju ikviens jurists ir piesardzīgs kategoriskos spriedumos. Viņš akcentēja, ka būtu jānoskaidro, kāds ir likumprojekta leģitīmais mērķis, akcentējot tajā iekļauto atsauci uz krīzi atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā. "Neleģitīmais atlaišanas iegansts vēl aizvien ir tekstā," pauda deputāts, norādot, ka vēl aizvien iespējams runāt par satversmības riskiem.

"Visiem tiem, kuri gatavojas svētkiem un gavilē, gribu atgādināt, ka domes atlaišana ir galējs risinājums - dome tika ievēlēta taisnīgās vēlēšanās," teica politiķis, uzsverot, ka domes atlaišana ir būtisks vēlētāju gribas ierobežojums.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Likumprojektā norādīts, ka pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, un plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī. Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti