Dalies:

Rojas pusē zviedrs Peo bauda vecumdienas mājā, kas «tik tuvu jūrai, kā citur nevar nopirkt»

Rojas pusē zviedrs Peo bauda vecumdienas mājā, kas «tik tuvu jūrai, kā citur nevar nopirkt»
Latvijas Radio / Māra Rozenberga
  • 24. May. 2019

Pensionēts zviedru tūrisma eksperts un dabas fotogrāfs Peo Junsons (Peo Jonsson) dzīvo Pūrciemā starp Roju un Kolku. Un Latvijas Radio sērijā #GalamērķisLatvija, kurā viesojas pie ārzemniekiem un viņu kaimiņiem, šis savā ziņā ir stāsts par nevienlīdzību.

Peo mūs sagaida Pūrciema pieturā savā sudrabkrāsas „Volvo”. „Jā, zviedri drīkst braukt arī ar citām mašīnām,” viņš nosmejas. „Bet šī ir ērta. Vispār es kādreiz biju rallists,” atklāj Peo. No šosejas braucam jūras virzienā, līdz izbeidzas visi ceļi. Peo dzīvo tieši jūras krastā.

„No verandas līdz jūras malai ir 70 metru,” viņš piebilst. Šī māja ir viens no iemesliem, kādēļ Peo savus pensijas gadus nolēmis pavadīt Latvijā. Tumšbrūno divstāvu guļbaļķu ēku viņš pirms 15 gadiem esot nopircis sliktā stāvoklī no cilvēkiem, kam “bija daudz naudas un pārāk daudz alkohola”.

Lasītākās ziņas

„Es gribēju šeit maza istaba,” Peo rāda uz mājas sienu jūras pusē, ko gribētu paplašināt. „Man ir atļauja. Tur būtu tāda kā darba vieta. Bet man ir jocīga situācija šeit. Nevaru saņemt kredītu, jo esmu ārzemnieks. Un Zviedrijā arī nevaru, lai gan man ir banka. Bet man Zviedrijā nav adreses. Es neeksistēju vispār!” viņš izsaucas.

Priekšnamā uz grīdas ir krāsains kājslauķis ar uzrakstu zviedriski „Välkommen”, kas nozīmē „Laipni lūgti”. „Tas ir no manas mammas,” piebilst Peo. „Es esmu Peo, un tas ir interesanti – mans uzvārds ir Jonsson [izrunā kā „Junson”], bet tas ir tik grūti šeit – visi saka Džonsons! Es neesmu Džonsons, es esmu Junsons,” viņa balsī jaušams viegls aizkaitinājums.

Peo var saprast - viņš pats runā septiņās valodās: zviedru, angļu, vācu, franču, dāņu, norvēģu un latviešu. „Tā ir mana izglītība. Man bija ziemeļvalstu valodas un angliski universitātē, vāciski un franču ģimnāzijā. Un es strādāju diezgan daudz Vācijā. Tad es runāju perfekti vāciski, bet šodien tas ir grūtāk. Arī franču valodā,” viņš stāsta.

Peo strādāja ilgtspējīga tūrisma jomā. „Zviedrijā biju gandrīz viens no pionieriem, rakstīju mazu grāmatu par to. Daudz runāju starptautiskās konferencēs Eiropā un Krievijā,” viņš saka. Tā arī darba dēļ nonācis Latvijā. “Tajā laikā man bija daudz projektu arī šeit, Latvijā. Un tad pēkšņi man bija iespēja nopirkt šeit māju. Vieta bija kolosāla. Par naudu nevar nopirkt tik tuvu jūrai. Zviedrijā vispār nevar. Šorīt te bija kolosāls saullēkts! Saule bija tā kā sarkana bumba. Kolosāli,” jūsmo Peo.

Kādēļ viņš izvēlējies tieši Latviju?

Tikai pajautājiet Zviedrijā uzaugušajam Peo, ko viņš domā par aplokšņu algām Latvijā, un viņš tūlīt pazaudēs savu ziemeļnieka savaldību: „Nodokļu sistēma Latvijā un aplokšņu algas – idiotiski! Kā tā var būt?! Cilvēki nesaprot, ka viņiem nebūs pensijas. Ja visi maksās nodokļus, tad valstij būs nauda skolām, slimnīcām, policijai. Bet tagad – es atvainojos, tas ir traki!”

Jau ilgus gadus Peo Junsons aizraujas ar fotogrāfiju. Vienā no viņa populārākajām bildēm Kolkas tūrisma informācijas centrā redzams Kolkasrags vētrā. 2005. gadā Peo Junsons Talsos un Rīgā sarīkoja fotoizstādi „Latvija zviedra acīm”. „Tas bija diezgan smieklīgi. Nofotografēju visu, ko redzēju - bija gan smukas bildes, gan ne pārāk. Izstāde bija arī Rīgā. Tur bija televīzija un krievu avīze “Čas”. Tur bija rakstīts, cik slikti es runāju par Latviju, jo man tur bija arī bildes ar bomžiem un bedrainiem ceļiem. Bet bija arī foršas bildes - vētra, saullēkts, daba… Bija arī bilde, kur divi veci cilvēki sēž pieturā un gaida autobusu, bet aiz viņiem ar spreju uzrakstīts “Dzīve ir jauka”. Tas bija ļoti jauki. Bet arī traki. Es nedomāju, ka cilvēki būs dusmīgi, bet bija. Pat krievs,” viņš atceras.

Izstādē bija arī kāda bilde no Talsu slimnīcas. Peo nokļuva reanimācijā pēc motocikla avārijas Kolkā. „Nodaļā brokastīs bija divas maizītes un viena desa. Dzēriena nebija. Un es domāju - to desu likt uz vienas maizītes vai uz otras? Vai pa vidu abām kā hamburgerā? Es to nofotografēju. Tas bija traki,” stāsta Peo. „Tas varēja būt 10-11 gadus atpakaļ. Tagad Talsos ir jauna slimnīca.”

Kad vēlāk sarunā atgriežamies pie dzīves jūras malā, Peo balsī atkal ieskanas tūrisma profesionālis.

Kolkā varētu taisīt smuku viesnīcu. Tad būs tūrisms, un tas būs ļoti labi Kolkai – veikalam, kafejnīcai, pastam. Viss būs daudz labāk, ja būs cilvēki ar naudu. Tūrisms ir lielākais bizness pasaulē, bet cilvēki šeit to nesaprot,” viņš piktojas. „Cilvēkiem ir idejas, bet vajag iet kopā!” Saku, ka latviešiem vispār ir grūti iet kopā. „Jā. Es biju kādā grupā par tūrismu Rojā. Pffff. Tas bija grūti. Cilvēki ir negatīvi, pesimistiski… Nē, šeit tā nevar būt, Rojā un Latvijā… Es nesaprotu, kāpēc tā ir. Es saprotu, ka padomju laikā te bija grūti, bet tas bija sen!”

Bet, kad vēlāk rosinu Peo, ka viņam jātaisa savs bizness, viņš arī pats atmet ar roku. „Nē… Idejas man ir, bet taisīt biznesu… Es kādreiz gribēju mazs veikaliņš „Jauki nieki” ar kaut ko interesantu. Bet tas bija tikai manā galvā,” viņš saka. Kāpēc? „Nezinu. Tai laikā es vispār nerunāju latviski, un viss bija grūti.”

Latvijā Peo dzīvo apmēram tikpat ilgi, cik Latvija ir Eiropas Savienībā. Kas ir mainījies? „Jā, tas ir labs jautājums. Protams, ir vietas, kur ir labāk, bet sistēma nemainās. (..) Kad es redzu cilvēkus, kas dzīvo šeit, es domāju, ka te ir daudz, daudz gadu atpakaļ. Nekas nemainās. Bet, ja valstij nebūs nodokļu naudas, tad nekas nemainīsies,” uzskata Peo.

„Es gribu, lai cilvēki no parlamenta vai Eiropas Savienības brauc šeit un var redzēt, kā ir. Negribu tā, kā kādreiz, kad ASV prezidents bija šeit un mājas no lidostas uz centru pēkšņi bija nokrāsotas smukas. Bet otra puse bija briesmīga. Es gribu, ka viņi var redzēt, kas šeit ir par infrastruktūru, kādi ir ceļi, kā cilvēki dzīvo. Nevis tajās lielajās mājās, kā tur (Peo rāda uz vasarnīcām tālāk gar jūru), bet kā kaimiņš te,” viņš saka.

Kādi ir Peo kaimiņi? „Te viens zvejnieks, tur vasarnīca „Otras puses” māksliniekam, tur pāris no Ukrainas, viens pensionēts ārsts…

Šeit ir 15 mājas. Tālāk dzīvo pastniece, kura strādā Kolkā,” viņš uzskaita.

Lūdzu, vai Peo varētu mani iepazīstināt ar savu tuvāko kaimiņu – zvejnieku. „Es domāju, ka viņš guļ. Viņš iet uz jūru naktīs,” saka Peo. Peo kaimiņu mēs tā arī nesatiekam, bet blakus mājai var redzēt izkārtus zvejas tīklus. Attālums starp abām mājām ir varbūt 50 metru, un arī abas koka mājas nemaz nav tik dažādas, bet kontrasts ir milzīgs.

Peo Junsonam ar savu Zviedrijas pensiju šī ir vieta, kur baudīt rāmas vecumdienas ekskluzīvā vietā pie jūras, ko viņš Zviedrijā nevarētu atļauties. Bet daudziem no tiem, kas šajā “ekskluzīvajā vietā” ir piedzimuši un dzīvo turpat blakus, jācīnās par izdzīvošanu. Lai gan - kā uz to skatās Peo kaimiņš zvejnieks, es jau tā arī nemaz neuzzinu. Vēlāk Peo man atsūta fotogrāfiju, kurā redzams vīrs pie saviem tīkliem. Lepns un smaidīgs.

Autors: lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti