Dalies:

Rinkēvičs: Mēs būsim tā ES valsts, kas iestāsies par maksimāli ciešu dialogu ar Lielbritāniju

Rinkēvičs: Mēs būsim tā ES valsts, kas iestāsies par maksimāli ciešu dialogu ar Lielbritāniju
  • 26. Feb. 2019
Daudzi cilvēki dzīvoja pēc principa "nauda nesmird", nedomājot par to, ka vienā brīdī balle beigsies, komentējot Latvijas finanšu sistēmas sarežģījumus, intervijā portālam LSM.lv teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Latvijā šī balle beidzās visai radikālā veidā un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā valdība spēs praksē ieviest dažādus likumus, kas paredzēti sistēmas sakārtošanai. Tas nav tikai stāsts par finansējumu, valsts reputāciju vai kredītreitingiem. Tas  ir arī stāsts par nacionālo drošību un arī par mūsu stratēģisko partnerību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārliecināts ārlietu ministrs. 

Intervijā Rinkēvičs komentē arī aktuālos notikumus Eiropas Savienībā, Lielbritānijas izstāšanās procesu, Latvijas būšanu starp kodola valstīm un aizsardzības izdevumu palielināšanu. Ministrs uzsver - Latvija neveidos kaut kādas alianses ne pret vienu, bet ir gatava sadarboties ar visiem, lai nosargātu kopīgās vērtības. 

Nevienam nav pieredzes ar izstāšanos no ES

Kādas sekas iespējamā Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu atstāt uz Latviju? Vai papildus Veselības likumam tiks atvērts vēl kāds likums? Būs kādi jauni tēriņi klāt jau nosauktajai desmit miljonu eiro summai?

Saeima ir sākusi skatīt "Brexit" likumu paketi - juridiskās, tehniskās lietas. Pēc būtības šie likumi nodrošina gan Lielbritānijas pilsoņu juridisko statusu Latvijā jebkura "Brexit" scenārija gadījumā, gan arī veselu rindu citu jautājumu, tostarp stratēģisko licenču izsniegšanu. Kas attiecas uz finansējumu – to cik reāli [Brexit] izmaksās, neviens nevar pateikt. Pamatā lielākā summa būtu paredzēta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), muitai, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Augu aizsardzības dienestam informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu pielāgošanai. Skaidrs, ka šie pasākumi tiks veikti pakāpeniski. Tā vienkārši rīt pieņemt vairākus muitniekus bez apmācības nevar. 

Lasītākās ziņas valstī

Mums ir bijusi saruna ar finanšu ministru, ka, ņemot vērā absolūto neparedzamību gan par to, kas notiks Lielbritānijas parlamentā, gan arī par dažādiem jautājumiem, kurus pat teorētiski nezinām, bet tādi var parādīties, jo nevienam nav pieredzes ar kādas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, līdzekļi tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem domātās naudas. Attiecīgi – mēs redzēsim, kā situācija attīstās, un tad mēs varēsim precīzi pateikt, kādas ir budžeta izmaksas. Pašlaik tie aprēķini, ko mēs esam snieguši valdībai, balstās uz visu valsts iestāžu iesniegtajiem aprēķiniem.

Vai arī ārlietu resoram būs jauni cilvēki nepieciešami?

Ārlietu resoram šajā gadījumā funkcijas nav tik lielas kā, piemēram, muitai, PVD un citām valsts iestādēm. Vēstniecībā varētu pieaugt slodze, sevišķi, ja tas ir tā dēvētais “cietais” ''Brexit'', bet pašlaik mēs neprasām papildu štata vietas konkrēti "Brexit" dēļ.

Kādas jūs saredzat attiecības ar Lielbritāniju no Latvijas puses pēc ''Brexit''?

Mēs esam ieinteresēti veidot ciešas attiecības ar Lielbritāniju gan divpusējā, gan reģionālā ziemeļu un Baltijas valstu kontekstā. Vai tā ir drošība, vai ekonomika, kultūra, izglītība. Mēs paliekam cieši NATO sabiedrotie, un mēs būsim tā Eiropas Savienības valsts, kas iestāsies par maksimāli ciešu dialogu ar Lielbritāniju. Tāpēc mēs neesam priecīgi redzēt dažāda veida retoriku, kur bieži ir visādi brīnumi - vieni pielīdzina Eiropas Savienību Padomju Savienībai, [citi diskutē] par to, kurā vietā ellē atradīsies vieta  “Brexit” proponētājiem.

Šāda veida retorika no abām pusēm varbūt labi izskatās politiski ļoti skaisti un žurnālistiem citējama, bet viņa ir absolūti nepieņemama, nevajadzīga un lieka, jo jau tā ir pietiekami daudz emociju un ir jāsaglabā auksts prāts.

Vai Lielbritānijas pusē nerodas kaut kāds aizvainojums par sarunu dinamiku ar Briseli, jo nevar noliegt to, ka dažbrīd tās izskatās kā mēģinājums britus sodīt par izstāšanos no Eiropas Savienības?

Lielbritānija pati izlēma par izstāšanos. Lielbritāniju neviens nemēģināja izslēgt. No tāda viedokļa raugoties, es nevaru piekrist šādam vērtējumam, ka kāds mēģina sodīt Lielbritāniju. Nē. Izstāšanās no Eiropas Savienības nozīmē arī noteiktu privilēģiju zaudēšanu.

Vai bezvienošanās “Brexit” var atstāt kaut kādu ietekmi uz britu dalību NATO operācijās Baltijas valstu drošības nodrošināšanai? Lielbritānijas puse ir apņēmusies tās turpināt?

Sarunas ar ārlietu ministru - gan esošā britu ministra, gan bijušā – līmenī, gan arī premjera līmenī, gan arī aizsardzības ministru līmenī apliecina, ka Lielbritānija savas saistības uztver nopietni. Lielbritānijas amatpersonas vienmēr ir teikušas: “Mēs atstājam Eiropas Savienību, bet mēs neaizejam no Eiropas”. Mēs redzam, ka Lielbritānija ir ļoti aktīvs sadarbības partneris NATO ne tikai militāro jautājumu, bet arī visādu hibrīdo apdraudējumu novēršanas pasākumos.

Tuvojoties izstāšanās datumam, ir pieaugusi Latvijas valstspiederīgo interese sakārtot savu statusu Lielbritānijā?

Ļoti daudzi [Latvijas] pilsoņi ir nokārtojuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, daudziem jau ir dubultpilsonība. Tas, ko mēs vienmēr esam uzsvēruši - tā vienošanos, ko savulaik panācām ar britu ārlietu ministru - ka tiem, kas legāli uzturas un strādā Lielbritānijā, nekas statusā nemainīsies, līdzīgi kā britu pilsoņiem Latvijā.

Tiek prognozēts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās panākumus gūs eiroskeptiķi un tā dēvētie populisti. Kādu saredzat to Eiropas Savienību, kas veidosies pēc parlamenta vēlēšanām?

Šī vēlēšanas būs samērā interesantas. Baidos, ka dalības līmenis Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūs ļoti augsts. Pie mums tas ir bijis [apmēram] 30% apmērā. Ir bijušas valstis, kur tas ir lielāks, bet citās – mazāks. Protams, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas sakrīt ar nacionālajām vai pašvaldību vēlēšanām, tad dalības procents ir pilnīgi cits. Jautājums – kurš spēs mobilizēt vēlētāju? Tie, kas grib sagraut Eiropas Savienību – populisti, radikāļi, labējie, kreisie, vienalga, saucam, kā gribam, – vai tomēr tie, kuri dara visu, lai saglabātu labās lietas un labotu problēmas? Dalības līmenim būs nozīme, un mobilizācijas līmenim būs nozīme.

Tā kā Eiropas Parlaments var ietekmēt kopīgo Eiropas Savienības attīstību, mums priekšā būs trīs nopietni jautājumi. Pirmais būs Eiropas Savienības budžets nākamajiem septiņiem gadiem. Tas lielā mērā parādīs, kas tad ir Eiropas Savienība.

Otra lieta būs diskusija par vairākiem aspektiem, kas skar reformas tādās jomās kā eirozona, nodokļu politika, aizsardzība un digitālais tirgus. Eiropas Parlamentam būs arī liela nozīme, izvēloties Eiropas Komisiju. Arī šeit var būt interesanti pavērsieni. Es nemaz nerunāju par tādām lietām kā kopējā ārpolitika un paplašināšanās politika.

Ļoti lielu lomu spēlēs gan centriski labējo, gan centriski kreiso partiju spēja mobilizēties un nākt klajā ar saprotamiem politiskiem saukļiem. Daudz ko var ietekmēt “Brexit”. Ja tas būs haotisks, tad var gadīties, ka tiek pamatīgi ietekmēts cilvēku noskaņojums. Atcerēsimies, ka pēc britu referenduma diezgan radikāli mainījās sabiedrības viedoklis gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs – daudzkur pieauga atbalsts Eiropas Savienībai.  

Tādēļ arī ir jautājums par Lielbritānijas “sodīšanu”. Ja "Brexit" izrādās haotisks, tad pārējās valstīs samazinās atbalsts kaut kādām centrbēdzes tieksmēm…

Es nevaru pieņemt un kategoriski noraidu tādu terminu kā “Lielbritānijas sodīšana”. Tas vienkārši nav ne faktoloģiski precīzi, ne godīgi. Daudzi saka, ka briti aizgāja tāpēc, ka Brisele bija tāda vai šitāda, bet nē - Lielbritānijā jau no pašas pirmās dalības dienas Eiropas Savienībā bija dažādi viedokļi. Notika tas, kas notika. Notika vienas partijas ietvaros mēģinājums konsolidēt partiju, notika referendums, kas beidzās ar to, ka cilvēki nobalsoja par.

Mēs nezinām, kas būtu [atkārtotā] balsojumā šodien. Nevajag automātiski pieņemt, ka atkārtots referendums nozīmēs palikšanu Eiropas Savienībā. It kā sabiedriskās domas aptaujas [to] rāda, bet pārsvars nav tik liels, lai kampaņu laikā vai pie kaut kādas noteiktas emocionālas spriedzes rezultāts atkal nebūtu līdzīgs. Lielbritānija vienmēr ir bijusi samērā skeptiska [pret Eiropas Savienību].

Atbildība par to, ka mēs esam nonākuši tādā ļoti haotiskā situācijā, ir jāuzņemas tiem, kas referendumā par izstāšanos aģitēja, melojot cilvēkiem. Tā bija naturāla melošana, tur nav ko slēpt. "Būs vairāk naudas, viss paliks pa vecam, tikai mūs neviens nekomandēs un robežas būs slēgtas" – tā Eiropas Savienība nestrādā. Otra lieta - ir pilnīgi skaidrs, ka Lielbritānijas sabiedrībā šobrīd ir ļoti liela šķelšanās par to, kas ir vēlamais attiecību modelis [ar Briseli]. Vairākuma nav nevienam piedāvājumam. Tie ir noraidīti, bet pretī nav īsti nekā, ko likt.

Eiropas Savienība stingri iestājas par dibināšanas pamatprincipu ievērošanu. Ja mēs pasakām, ka ir kāda valsts, kas var nebūt Eiropas Savienībā – baudīt visas ekonomiskās privilēģijas, bet nenest līdzatbildību finansiālā un juridiskā ziņā –, tad Eiropas Savienība faktiski momentā sabrūk. Iedodot izņēmumu – nav runa par sodīšanu, mēs faktiski graujam paši Eiropas Savienības eksistences pamatu. Tas lielā mērā Eiropas Savienībai ir jautājums par izdzīvošanu.

Autors: Jānis Rancāns (LSM.lv ziņu redaktors)
Visu interviju iespējams izlasīt portālā lsm.lv
Foto: Ārlietu ministrija

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti