Dalies:

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēl nevarēs balsot no ārzemēm

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās vēl nevarēs balsot no ārzemēm
LETA/Edijs Pālens
  • 19. Feb. 2020

Diasporas likums un grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā, kas ļautu arī pašvaldību vēlēšanās piedalīties attālināti, joprojām nav stājušies spēkā. Šī iemesla dēļ ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, savu pilsoņa pienākumu būs jābrauc veikt klātienē.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās joprojām būs spēkā līdzšinējā vēlēšanu kārtība, portālam latviesi.com apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa. Tas nozīmē, ka arī balsošanas iespējas vēlētājiem būs tādas pašas kā 2017. gada pašvaldību vēlēšanās.

Atbilstoši spēkā esošajiem nosacījumiem, tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri ir iekļauti Latvijas vēlētāju reģistrā un kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Lasītākās ziņas

“Vēlētāji ārvalstīs, kuriem Rīgā pieder nekustamais īpašums, varēs izmantot iespēju piereģistrēties vēlēšanām – šī iespēja būs arī elektroniski, taču pēc tam piedalīties vēlēšanās būs iespējams tikai tad, ja būs iespēja vēlēšanu laikā apmeklēt Latviju un nobalsot personīgi, klātienē vēlēšanu iecirknī,” norāda Bērziņa.

“Ierasties iecirknī klātienē no ārzemēm ir dārga nodeva par fundamentālu pamattiesību,” situāciju vērtē Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadītāja Elīna Pinto, “Ja nopietni vēlamies Rīgas nākotnes veidošanā iesaistīt visus rīdziniekus un veicināt atgriešanos tajā, šis ir zaudējums. Tas ir laikā, kad citas diasporiskas valstis kā Lietuva vai Portugāle paplašina savu mobilo pilsoņu vēlēšanu tiesības, un Igaunijas pilsoņi balso attālināti.”

Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātie likuma grozījumi, kas ļautu pašvaldību vēlēšanās balsot pa pastu no ārvalstīm, iestrēguši varas gaiteņos. 23.janvārī tie izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, taču vēl jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Pinto uzskata, ka ārzemēs dzīvojošajiem Diasporas likums un izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā ir ļoti būtiskas un “vilcināšanās ar to pieņemšanu ir nepamatota”. Turklāt, tagad redzams, ka tam ir arī reālas sekas – ierobežotas iespējas visiem balsstiesīgajiem piedalīties galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās. Pašreizējā kārtība liegs dalību vēlēšanās arī rīdziniekiem, kuri vēlēšanu dienā būs darba vai atpūtas braucienā ārvalstīs.

ELA vadītāja aicina diasporas vēlētājus, kuriem ir iespēja vēlēšanu dienā būt Rīgā, izmantot iespēju izdarīt savu izvēli. Piereģistrēties balsošanai varēs no 30. līdz 14.dienai pirms vēlēšanām. Attiecīgi, ja vēlēšanu diena, kā pašreiz plānots, būs 25. aprīlis, tad piereģistrēties balsošanai varēs no 26. marta līdz 11. aprīlim, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iecirkņa maiņas e-pakalpojumu. Kā jau minēts, balsot varēs tikai klātienē konkrētā vēlēšanu iecirknī.

Pinto mudina valdību un Saeimu bez tālākas kavēšanās ieviest praksē Diasporas likumu, pieņemot iestrēgušos Pašvaldību likuma grozījumus.

Cik daudz vēlētāju varētu gribēt izmantot iespēju balsot no ārvalstīm, ir grūti prognozēt. Trūkst datu par to, cik vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, ir reģistrēta dzīvesvieta vai īpašums Latvijā, norāda CVK vadītāja Bērziņa. Tāpat vēlētāju aktivitāti ietekmē politisko partiju priekšvēlēšanas aģitācijas aktivitātes, ko nav iespējams iepriekš prognozēt.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā iespēju balsot pa pastu izmantoja 1290 vēlētāju, savukārt 13. Saeimas vēlēšanās pasta balsošanai reģistrējās 433 vēlētāji. Tomēr Bērziņa norāda, ka arī šos datus uz pašvaldību vēlēšanu situāciju attiecināt tiešā veidā nebūtu pareizi, jo likumprojektā iecerētā kārtība būs atšķirīga no tās, kas ir EP un Saeimas vēlēšanās.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti