Dalies:

Rīgā noslēgusies Latvijas Bērnu fonda 31. pilnsapulce

Rīgā noslēgusies Latvijas Bērnu fonda 31. pilnsapulce
  • 27. Mar. 2018
Tā notiek 2018. gada 23. martā, un kā parasti mani tur aizved, lai man nav jālieto publiskais transports. Šoreiz tā notiek Vecrīgas centrā viesnīcā „Konventa sēta”. Kad mēs piebraucam viceprezidente Vaira Vucāne mani jau gaida un tūlīt aizved uz pareizo zāli. Esmu ieradusies ļoti laicīgi un zāle vēl patukša, bet man a draudzene Lija Lozda-Kļaviņa jau ir un aicina man sev blakus. Abas aprunājamies, jo kopš novembra neesam ne tikušās, nerunājušas pa telefonu. Pamazām zāle piepildās un drīz vien Andris Bērziņš atklāj sapulci un paziņo, ka šogad Bērnu fonds svin savu 29. pastāvēšanas gadu. Es tūlīt izrēķinu, ka Fonda darbiniekiem bija vajadzīgas divas sapulces, pirms Fondu varēja oficiāli nodibināt, tādēļ tas tagad var tik sekmīgi darboties.

Pirmais sapulces daba kārtībā ir 12 mazu ķipariņu priekšnesums ar dziedāšanu un sparīgu dejošanu. Kā pēdējo par godu tikko iesāktam pavasarim viņi nodzied „Zaļo dziesmu”.

Saprotams, ka mums visiem tas patīk ļoti, it sevišķi jau tādēļ, ka mūziku tam radījis mums pazīstams un iemīļots komponists Jānis Lūsēns. Ar savu mūziku viņš Latvijas Bērnu fonda sarīkojumus ir jau diezgan bieži iepriecinājis arī iepriekš. Tad Andris Bērziņš izsaka pateicību vecākiem un skolotājiem par bērnu priekšnesumu, un mēs varam sākt sapulci. A. Bērziņš ziņo, ka Latvijas ekonomika aug , un līdz ar to pieaug arī ziedojumi fondam, ka ievērojami atvieglo Fonda darbu. Palīdzība nāk no Vācijas, Kanādas, ASV, un palīgs, ar ko Fonds var rēķināties visvairāk, ir Amerikas Latviešu Apvienība. Daudz palīdzēja arī nelaiķa Gunāra Eižena Bērzzariņa testamentārais novēlējums. Tas deva iespēju palīdzēt daudzām ģimenēm un bērniem uzlabot viņu dzīves apstākļus. Tāpat daudz tika paveikts vardarbībā cietušajiem bērniem.

2016. gadā Talants Latvijai notika jau 27. reizi un šoreiz Arnolda Skrides balvu saņēma Cēsu Mūzikas skola, un Gunāra Eižena Bērzzariņa piemiņas balvu saņēma Tukuma Mūzikas skola. Jānis Lūsēns ir izveidojis muzikālu programmu vardarbībā cietušo bērnu un viņu ģimeņu vajadzībām. Allažos notika literārais konkurss „Doma izgaismo vārdu”. Par vardarbībā cietušajiem bērniem sniegto palīdzību stāsta vaira Vucāne. Ir uzlabota viņiem sniegtā palīdzība un sadarbībā ar centru „Dardedze” veikta pakalpojuma kvalitātes novērtēšana sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem Allažu bērnu un vecāku centrā, Latgales reģionālajā atbalsta centrā „Rasas pērles”, Dobeles novada sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā un krīžu centrā ģimenēm ar bērniem „Paspārne”. Ir arī noorganizēta vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas centru vadītāju pieredze apmaiņa Londonā. Ir arī pabeigta Allažu bērnu un vecāku atbalsta centra vecās ēkas remonts un renovācija.

Tālāk stāstu atkal pārņem A. Bērziņš un pastāsta par 23 vasaras nometnēm, kur bija 10 nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām ar dažādām diagnozēm, 7 nometnes bija vardarbībā cietušajiem bērniem, 3 nometnes bērniem no audžu un aizbildņu ģimenēm, 1 nometne bērniem ratiņkrēslos un jaunajiem māksliniekiem un 2 nometnes audžu ģimeņu bērniem. Sadarbojoties ar Airbaltic lidsabiedrību, bērniem slimo bērnu bezmaksas transports uz ārvalstu klīnikām. Notika Labdarības akcija „Nepaej garām”, kurā tika vākti līdzekļi vardarbībā cietušo bērnu vajadzībām un vasaras nometņu rīkošanai. ir atbalstīt arī bērnu sporta klubs „Daugava”. Ir vēl darīti daudzi citi darbu, bet būtu par daudz šajā rakstā tos visus uzskaitīt.

Tad Fonda grāmatvede mums pastāsta par Fonda finansiālo situāciju, kas visā visumā esot mazliet labāka kā iepriekšējā gadā. Viņa piemin, ka finanses visai smalki ir uzrādītas ziņojumā mums iedotajā 2016. gada pārskatā.

Pēc vēl dažu darbinieku ne tik nozīmīgiem ziņojumiem sapulce liktos esam galā, bet tad A. Bērziņš aicina vairākus darbiniekus sapulces priekšā un Fonda Rīgas meitenes tos apsveic ar ziediem. Cik saprotu tie ir provinces darbinieki, kas pēdējā gadā ir sasnieguši cienījamus apaļus gadu skaitļus. Arī es beigās tieku izsaukta, bet man Andris Bērziņš pienāk pats ar brīnišķīgu ziedu pušķi un Ranindranata Tagores grāmatu „Gāju putni un zelta laiva.” Kaut kā taču ir uzzinājuši par manu tikko aizvadīto lielo ciparu dzimšanas dienu. Par grāmatu esmu sevišķi priecīga, jo atceros, ka kādreiz pie Latvijas brālēna ciemojoties, pierakstīju diezgan daudzus no šī autora gudrajiem vārdiem, jo man tie ļoti patika un aizkustināja. Līdz ar to sapulces oficiālā daļa ir beigusies un sākas
viesošanās. Kā parasti, galds ir pilns ar visādiem gardumiem un mani kā parasti vairākas meitenes cenšas apkalpot. Tā es dabūju ne tikai balto kafiju, bet arī vairākus garšīgos cepumus un augļu un ogu virknītes uz smalkiem kociņiem savērtus. Tā kādu brīdi viesojamies, jo pie manis pienāk vairākas no darbinieku dāmām no novadiem un pateicas man par kāda iepriekš apdāvināta bērna. Pienāk ari Molleres kundze kuras divas meitas
jau izskolotas un mana studente Eva Mollere jau apprecējusies un audzina divas meitiņas. Viņa man pateicas par Evai kādreiz uzdāvāto kokli, ko Eva lietojot pati un mācīšot arī meitiņām. Un tad jau pienācis arī laiks šķirties. Šoreiz Vaira ir pasūtījusi man taksīti, jo Viesturs nav ticis vaļā no darba, iznāk man līdzi iesēdina taksītī un iedod tam 5 Eiros un mēs šķiramies. Es atkal priecājos par šo fantastisko organizāciju, kurai es simtprocentīgi uzticos un zinu, ka tur nekas nenoies greizi, kamēr tur pie teikšanas būs tagadējie vadītāji un darbinieki.

Raksta autore: Astrīda Jansone
Foto: Veronika Lemeševska

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti