Dalies:

Pirmā latviete noskrien vēsturisko 246 kilometru Spartatlonu

Pirmā latviete noskrien vēsturisko 246 kilometru Spartatlonu
Gklekas Giannis / Sparta Photography Club
  • 02. Oct. 2019

Ultragaro distanču skrējēja Sigita Vāce noskrēja Grieķijas vēsturisko Spartatlonu, 246 kilometrus no Atēnu Akropoles līdz Spartas karaļa Leonīda statujai 27.-28. septembrī veicot atvēlētajā 36 stundu sacensību kontrollaikā (34:54:30), kļūstot par pirmo Latvijas sievieti, kas finišē vienās no ekstremālākajām sacensībām pasaulē. Tikmēr Siguldā aizvadīts Latvijas čempionāts (LČ) taku skrējienā, kur trešo reizi triumfēja Irita Puķīte, bet Berlīnes maratonā tuvu personiskajam rekordam skrēja Lelde Neimande. Tātad nedēļas nogalē garo distanču skriešanā sevi lieliski parādījušas sievietes.

Lai startētu vēsturiskajā 246 kilometru Spartatlonā, jāizpilda kāds no normatīviem un jāpaveicas loterijā uz 400 dalībnieku vietām, vai arī jāuzrāda augstvērtīgs rezultāts, kas dod iespēju startēt Grieķijā bez izlozes. Pēc pusgadu ilgas gatavošanās 27. septembrī uz starta līnijas Atēnu Akropolē stājās 49 valstu 377 dalībnieki, kuri cerēja pa 2500 gadu senā Feidipīda pēdām nokļūt līdz karaļa Leonīda statujai Spartā. Skrējēju vidū bija divi Latvijas pārstāvji – pieredzējušais Vilnis Pleite un debitante Sigita Vāce, pa vienam lietuvietim un igaunim, kā arī virkne elites skrējēju, tostarp pasaules rekordists 100 jūdzēs Začs Biters no ASV. Dalībnieki 37. reizi notiekošajā skrējienā bija ieradušies arī no Austrālijas, Japānas, Argentīnas, Meksikas, Taivānas, Honkongas, Makao, Korejas, Paragvajas, Filipīnām, Singapūras, Dienvidāfrikas un Vjetnamas. Rītausmā pa Atēnu ielām skrejienu iesāka 64 sievietes.

Startā visiem pa priekšu aizskrēja Alberts Urbanovičs no Krievijas, kam sekoja japānis Tatsuja Itagaki, kurš pērn skrēja tikai dažas minūtes lēnāk par Pasaules rekordu 100 kilometros. Vēlāk abi izstāsies tāpat kā vēl gandrīz 200 dalībnieki, jo 30-35 grādu karstumā un relatīvi lielā gaisa mitrumā (ap 90 procentiem) finišu sasniedza puse startējušo (52 procenti). Spartu nesasniedza arī 100 jūdžu rekordists Biters no ASV, kaut vēl pie 100 kilometru atzīmes pabija arī līdera godā. Pirmajā pusdistancē notika 10 līderu maiņas, līdz pie 122 kilometru atzīmes vadību pirmo reizi pārņēma ungārs Bodis Tomas, līderpozīciju noturot līdz finišam, Leonīda statuju sasniedzot nepilnā diennaktī (23:29:32). Pērnā gada ceturtās vietas ieguvējs, tuvojoties pirmā maratona atzīmei, bija ielauzies divdesmitniekā, taču pēc trešā maratona jau bija visus apsteidzis. Vēl divi viņa tautieši skrējienu noslēdza pieciniekā, tostarp izcīnot arī otro vietu, kā arī uzvaru sieviešu konkurencē. Pieckārtējais finišētājs čehs Radeks Bruners izpelnījās ievērību ar ceturto pjedestālu pēc kārtas, trešajai vietai un pēdējo divu gadu sudrabiem pievienojot vēl vienu bronzu.

Lasītākās ziņas valstī

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti