Dalies:

Remigrantu bērniem Latvijas skolās vislielākās grūtības sagādā latviešu valodas apguve

Remigrantu bērniem Latvijas skolās vislielākās grūtības sagādā latviešu valodas apguve
  • 14. Oct. 2019

Remigrantu bērniem Latvijas skolās vislielākās grūtības sagādā latviešu valodas apguve, informē Izglītības un zinātnes ministrijā. Šogad mācības Latvijas skolās uzsākuši 36 remigrantu bērni. Valsts šiem skolēniem piedāvā dažas papildstundas nedēļā pēc vajadzības. Tomēr realitātē ar to nav gana. Nepieciešams arī pietiekami ilgs adaptācijas periods. Bet šobrīd tas nedrīkst pārniegt pāris mēnešus. Rīgas Juglas vidusskolai ir savs risinājums. Tā piedāvā diasporas bērniem divas nedēļas izbaudīt mācību procesu Latvijā.

Kopā ar iepriekšējos gados atbraukušajiem šobrīd Latvijas skolās mācās 500 remigrantu bērnu. Vairāk kā puse apmeklē Rīgas skolas. Pārējie – citās lielākās pilsētās. Gandrīz trešā daļa ģimeņu atgriezušās no Lielbritānijas. Pārējās no daudzām citām valstīm, tostarp, Vācijas, Īrijas, Krievijas un Norvēģijas. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamentā stāsta, ka vislielākās problēmas sagādā valodas apguve.

"Kādi papildus pasākumi bērniem ir nepieciešami, tad to, ko skolas piedāvā un nodrošina remigrantu bērniem. Tā pamatā ir latviešu valoda – 25% no remigrantu bērniem ir saņēmuši atbalstu latviešu valodas apguvei. Matemātika – 13%, krievu valoda – 5%, kā arī citi mācību priekšmeti," norāda departamenta vecākā eksperte Olita Arkla.

Lasītākās ziņas valstī

Tas nozīmē, ka skolēnam nedēļā tiek dotas 2 līdz 4 papildus mācību stundas konkrētajā priekšmetā. Pēc vecāku lūguma, bērnam var veikt diagnosticējošu pārbaudi, lai noteiktu zināšanu līmeni. Vadoties pēc tā, var izlemt skolēnu pārcelt klasi augstāk vai zemāk. Tomēr Rīgas Juglas vidusskolā stāsta, ka tā ir grūta izvēle – pielāgoties bērna zināšanu līmenim vai arī tam, kā viņš jūtas konkrētajā vidē.

"Kāpēc mums ir obligāti tūlīt viņu jāiemet tajā formālajā izglītībā. Jo reizēm lēnāk ir ātrāk. Ja mēs viņam ļaujam lēnām adaptēties, iejusties, būt ar klasi pasākumos un tad viņam liekam klāt to obligāto izglītības saturu. Tad tas varbūt būs ātrāks rezultāts priekš šī bērna. Mums bija pirms trīs gadiem meitene, kas atgriezās no Zviedrijas pusgadā 9.klasē. Un viņai bija priekšā eksāmens Latvijas vēsturē, no kura viņu neviens neatbrīvoja."

Vidusskolas direktore Aija Melle stāsta, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošu adaptācijas periodu.

Izglītības ministrijā norāda, ka šāds adaptācijas periods ir iespējams. Tomēr ne ilgāks par pāris mēnešiem, jo jebkurā gadījumā mācību gada beigās ir jāsaņem vērtējums. Tāpēc vecākiem ieteicams sazināties ar skolu, kuru bērns plāno apmeklēt, jau pirms atgriešanās dzimtenē. Juglas vidusskola, piemēram, piedāvā iespēju diasporas bērniem piedalīties apmaiņas programmā. Vecāks uzņemas pilnīgu atbildību par bērna izmitināšanu, savukārt skola divas nedēļas viņu uzņem kādā no klasēm. Šo iespēju izmantojušas divas ģimenes. Vidusskolas vēstures skolotāja Aira Broka stāsta, ka tā ir laba pieredze gan skolēniem, gan skolotājiem. Viņa uzsver, ka īpaši noderīgi tas var būt bērniem, kuri sākumskolā gājuši ārzemēs.

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti