Dalies:

Remigranti visbiežāk izvēlas atgriezties Latvijā bērnu izglītības dēļ. Kāda ir pieredze dažādās Latvijas skolās?

Remigranti visbiežāk izvēlas atgriezties Latvijā bērnu izglītības dēļ. Kāda ir pieredze dažādās Latvijas skolās?
LETA/ Ivars Soikāns
  • 14. Nov. 2019

Remigranti visbiežāk izvēlas atgriezties Latvijā bērnu izglītības dēļ, šodien Rīgas plānošanas reģiona rīkotajā diskusijā "Desmit padomi, kā palīdzēt remigrantiem iedzīvoties Latvijā" atzina remigrācijas koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja.

Secināts, ka remigrantiem, atgriežoties Latvijā, ir grūti iekārtot bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, jo grupiņas un klases bieži vien ir nokomplektētas un vairs nevar uzņemt jaunus skolēnus, kā arī atsakās no remigrantu bērnu uzņemšanas, jo skolotājiem trūkst pieredzes, kā strādāt ar bērniem, kuriem nav vai ir vājas latviešu valodas zināšanas. 

Ar savu pieredzi diskusijā dalījās Sarmīte Ķirte, kura pēc 17,5 gadu ilgas dzīves Īrijā atgriezusies Latvijā kopā ar diviem saviem bērniem pusaudža vecumā, kurus viņa vēlējusies iekārtot Mārupes Valsts ģimnāzijā. Viņai atteikts uzņemt bērnus, jo klasē vairs nav brīvu vietu diviem skolēniem. Sieviete stāstīja, ka viņa lēmumu atgriezties Latvijā pieņēmusi ļoti strauji, tādēļ nav savlaicīgi sameklējusi skolu saviem bērniem. Toties viņa saviem bērniem ir iemācījusi latviešu valodas prasmes un cer, ka viņiem izdosies iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, ko viņa vērtē kā kvalitatīvu un tai uzticas.

Lasītākās ziņas

Runājot par skolas izvēli, Liepiņa-Krauja stāstīja, ka remigranti vēlas, lai viņu bērni mācītos prestižās skolās, kā arī tajās skolās, kur mācījušies viņi paši. Tikpat svarīgs kritērijs ir skolas tuvums dzīvesvietai, ģimenes un draugu ieteikumi, citu remigrantu pieredze, izglītības programmu apjoms, specifiskas prasības - latviešu valoda, izglītības programmas un atsauksmes. Liepiņa-Krauja piebilda, ka katram remigrantam ir individuāla pieredze, vienam tā ir veiksmīga, citam - nē, tādēļ ne vienmēr vajadzētu paļauties uz citu pieredzi. 

Viņa uzsvēra, ka ģimenēm, kas plāno atgriezties Latvijā, jau laikus, proti, līdz katra gada 31.maijam, jāiesniedz iesniegums par uzņemšanu mācību iestādē. To izvēlētajai izglītības iestādei var nosūtīt pa pastu, iesniegt personīgi, vai arī elektroniski, izmantojot portālā "latvija.lv" piedāvātās iespējas.

Nereti remigrantiem nākas saskarties ar grūtībām iepriekšējo izglītības dokumentu atzīšanas procesā. Izglītības iestādes bieži vien pieprasa notariāli apstiprinātus tulkotus izglītības dokumentus, neskatoties uz to, ka šāda prasība likumdošanā nav noteikta. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijā apsver iespēju dokumentu atzīšanu uzticēt Akadēmiskajam informācijas centram (AIC), taču šādā gadījumā pastāv risks, ka tas prasīs ilgu laiku, proti, vismaz sešus mēnešus. 

Liepiņa-Krauja kā problemātisku minēja arī skolēnu zināšanu un prasmju novērtēšanu atbilstoši Latvijas izglītības standarta prasībām. Vecāki nevēlas, ja bērnu ieskaita vienu vai divas klases zemāk nekā viņš ir mācījies ārzemēs. Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" noteikts, ka skolēnu uzņem viņa vecumam un vajadzībām atbilstošā klasē, ievērojot iepriekš apgūtā mācību satura pēctecību. Bet praksē ne vienmēr tas viennozīmīgi tiek īstenots. 

Būtisks ir arī skolu atbalsts remigrējušajiem bērniem, kas arī katrā pašvaldībā ir atšķirīgs. Piemēram, Rīgas skolās no valsts budžeta mērķdotācijām papildus tiek apmaksātas divas stundas nedēļā, lai remigrējušie bērni varētu pilnveidot zināšanas un prasmes latviešu valodā, Latvijas vēsturē un sociālajās zinībās, savukārt Cēsu novadā tās ir trīs stundas, bet Saldus novadā - četras stundas. 

Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa, daloties pieredzē par remigrējušo bērnu iekļaušanu skolā, uzsvēra, ka skolotāji uztur kontaktus ar remigrējušā skolēna iepriekšējo skolu, lai skolotāji zinātu un izprastu bērna vajadzības, spējas un intereses, iekļaujot viņu jaunajā skolā. "Šie bērni nereti ļoti lepojas ar savu skolu, tāpēc skolotājiem ir svarīgi saglabāt saikni ar iepriekšējo izglītības sistēmu," teica Kārkliņa.

Vaivaru skolā mācījušies arī bērni no Ķīnas un Libānas, kuriem ir vairāku valodu zināšanas, taču viņiem nav viegli iekļauties skolas vidē kultūras un reliģisko tradīciju, atšķirīgā klimata dēļ. Kārkliņa atzina, ka skolotājiem trūkst zināšanu par kultūru atšķirībām, kas ir ļoti būtiskas daudznacionālā vidē, kas nākotnē skolās tikai palielināsies.

Savukārt Rīgas Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste Sandra Upīte vērsa uzmanību uz to, ka skolās pedagogiem ir jāmāca ne tikai remigrējušie bērni, bet arī jauniebraucēju bērni, kas no skolotājiem prasa jauna veida zināšanas un prasmes, kam valsts līdz šim nav pievērsusi pietiekami lielu vērību un arī skolas vadība, skolotāji to neuzskata par būtisku savā darbā.

Kopš pagājuša gada marta, kad sāka darboties remigrācijas programma un katrā no plānošanas reģioniem ir remigrācijas koordinators, līdz šā gada 1.novembrim Latvijā atgriezušies 622 cilvēki, tajā skaitā Rīgas plānošanas reģionā - 177 tautieši. 

Autors: LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti