Dalies:

Remigrācijas programmas mērķis: atgriezt 8000 cilvēku, kas rada vismaz 140 uzņēmumu

Remigrācijas programmas mērķis: atgriezt 8000 cilvēku, kas rada vismaz 140 uzņēmumu
  • 07. Dec. 2019

Remigrācijas programmas mērķis ir tuvākajos gados atgriezt atpakaļ Latvijā 8000 cilvēku, kas rada vismaz 140 uzņēmumu, Diasporas konsultatīvās padomes sēdē, kuras uzmanības centrā bija Latvijas īstenotais remigrācijas pilotprojekts, sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Raivis Bremšmits. Tikmēr sēdē izcēlās asa diskusija par to, ka ar atsevišķiem remigrācijas projektiem ir par maz, lai sasniegtu šādus ambiciozus mērķus, un Latvijā joprojām nav valstiska mēroga remigrācijas politikas.

Stāstot par remigrācijas programmu, Bremšmits sacīja, ka vidējā atzīme, ar kādu tiek vērtēts remigrācijas koordinatoru darbs, ir 7. Ir koordinatori, kurus klienti vērtē ar 4, ir tādi, kurus ar 9. Šo apkalpošanas līmeni vajadzētu uzlabot un izlīdzināt, norādīja VARAM pārstāvis.

Rihards Kols, kurš pārstāv Saeimas ārlietu komisiju, uzklausot ziņojumu par remigrācijas programmu, norādīja, ka jādomā, kā pārnest remigrācijas politiku e-vidē. "Slodze remigrācijas koordinatoriem ir milzīga, svarīgi, lai šie cilvēki neizdeg, jāraugās, kā pakalpojumu klāstu padarīt pieejamāku," sacīja Kols.

Lasītākās ziņas

Tikmēr Eiropas latviešu apvienības priekšsēdē Elīna Pinto sēdē uzsvēra, ka no šīs komisijas sagaida daudz vairāk nekā tikai ziņojumu apstiprināšanu. "Neredzu šajā padomē ambīcijas uzlabot diasporas politiku. Mēs neesam šeit, lai apstiprinātu ziņojumus. Mēs šobrīd neredzam, ka valstij būtu remigrācijas stratēģija, kas iekļautos kopējā valsts stratēģijā. Neredzam aplēses par cilvēkresursiem, ieguvumiem, darbības virzieniem, mēs neredzam idejas.  2017.gadā, kad nepastāvēja neviens remigrācijas plāns un pilotprojekts, bija tā saucamais pārrāvuma gads, katru mēnesi Latvijā atgriezās 455 cilvēki. Tagad piešķirts pus miljons, un atgriežas mazāk. Cilvēkiem rodas jautājums - kur mēs ieguldām? Ko mēs iegūstm? Vai tas nav tikai lieks naudas tēriņš? Mēs turpinām klusiņām čubināties un izvērtēt esošo piecu koordinatoru darbu, bet es no šīs padomes sagaidu stratēģiju, kopējo redzējumu, daudzi pasākumi remigrācijas veicināšanai nemaz nav naudas ietilpīgi. Es rosinātu pētīt  un pārņemt starptautisko praksi. Mēs redzam, ka vienīgās lietas, kas minētas Diasporas likumā un nav ieviestas, ir tās, kas ir īpaši svarīgas un naudu neprasa," sacīja Pinto.

VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits piekrita, ka valstī nav remigrācijas politikas. "Tās tiešām šobrīd nav. Ir atsevišķī VARAM pasākumi un projekti, bet tā nav valsts politika. Mēs nevaram prasīt pieciem koordinatoriem kā supermeniem visu paveikt," skaidroja Bremšmits.

Saeimas deputāts un Saliedētības komisijas vadītājs Andrejs Judins piekrita, ka vajag iezīmēt soļus un laiku, kurā tos veikt. "Iespējams, ka likumdevējs gaida, ka izpildvara kaut ko uzģenerēs, un arī otrādi. Tad vēl ir nevalstiskais sektors. Mums ir jāvienojas, kādi soļi jāsper, lai šāda politika būtu, " sacīja  Judins. Diasporas konsultatīvās padomes vadītājs Aivars Groza rosināja pieņemt kopīgu ziņojumu un izstrādāt visaptverošu remigrācijas plānu turpmākajiem gadiem.

Tāpēc sēdes noslēgumā Diasporas konsultatīvā padome pieņēma Eiropas latviešu apvienības rosināto rezolūciju, kurā aicina valdību un Saeimu steidzami izstrādāt un pieņemt speciālo normatīvo aktu grozījumus attiecībā uz Latvijā administratīvi derīgas papildu dzīvesvietas reģistrācijas iespēju (Diasporas likuma 16.pants); ārvalstīs nopelnīto pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību remigrantiem (Diasporas likuma 15.panta 8.daļa); regulējumu un prakses vadlīnijas par ārvalstīs iegūtas akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu darbam Latvijā attiecīgajā specialitātē vai akadēmiskajās institūcijās (Diasporas likuma 15.panta 3.daļas 2.punkts). 

"Lai stiprinātu diasporas saiknes ar Latviju un ieguldījumu tās izaugsmē, Diasporas konsultatīvā padome uzsver nepieciešamību bez kavēšanās nodrošināt 2019.gada 1.janvārī spēkā stājušās Diasporas likuma darbību pilnā apmērā, jo īpaši attiecībā uz diasporas un remigrantu praktisko šķēršļu mazināšanu, uzturot saikni ar Latviju," teikts padomes pieņemtajā rezolūcijā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti