Dalies:

Remigrācijas koordinatore: Latgalē ir daudz brīvu nišu uzņēmējdarbībai

Remigrācijas koordinatore: Latgalē ir daudz brīvu nišu uzņēmējdarbībai
  • 07. Nov. 2019

Ik dienu vidēji 55 Latvijas iedzīvotāji emigrē. 25 vīrieši, 22 sievietes, 8 bērni. Kā liecina statistikas dati, visvairāk izceļo tieši no Latgales. Bet cik daudzi atgriežas Latgalē, kādu palīdzību sagaida un ar ko remigranti Latgalē nodarbojas – to Latgales reģiona remigrācijas koordinatorei Astrīdai Leščinskai “Radio SWH” raidījumā “Tikko atgriezušies” vaicāja žurnāliste Inese Vaikule.

Remigrācijas koordinatore stāsta, ka vēlas atgriezties ne tikai latgalieši, bet iespejas dzīvot Latgalē meklē arī no citiem reģioniem. Astrīdas Leščinskas skaidrojums: Latgalē, piemēram, salīdzinot ar pierīgu, ir daudz brīvu nišu un tāpēc vieglāk uzsākt savu biznesu. Tā Daugavpilī pērn atvērts skaistumkopšanas salons līgavām un līgavas māsām, Rēzeknē trenažieru zāle un austrumu virtuve Krāslavā. Šie trīs remigranti bija pieteikušies valsts grantam saimnieciskās darbības uzsākšanai, taču to diemžēl nesaņēma, jo neatbilda izvirzītajiem noteikumiem – pēc aizbraukšanas nebija izdeklarējušies no Latvijas. Tomēr šie ļaudis bija neatlaidīgi un spēja savu biznesu uzsākt arī bez valsts atbalsta.

Ar Astrīdas Leščinskas palīdzību pagājušogad Latgalē atgriezušies 87 cilvēki, bet šogad pavisam noteikti būs vairāk, jo pirmajā pusgadā vien pārbrauca jau 86 remigranti. Visbiežāk atgriežas ģimenes ar bērniem – vai nu pavisam jaunas ģimenes, kur bērni vēl ir ļoti mazi un tikai gatavojas bērnudārza gaitām, vai arī ģimenes ar nedaudz lielākiem bērniem, kuriem jāsāk iet skolā. “Ģimenes, kurās nav bērnu, ir savs mājoklis, mūs nemeklē, viņi vienkārši paši ņem un atgriežas. Bet ģimenēm ar bērniem mūsu palīdzība ir ļoti vajadzīga – atrast skolu lielākajiem bērniem, tikt galā ar rindām uz bērnudārziem mazākajiem, jākārto dokumenti, pabalsti, reizēm jāmeklē valodas kursi,” stāsta Astrīda. Arī vecāki šajās ģimenēs nereti interesējas par izglītības iespējām, jo, piemēram, aizbraukuši strādāt uz ārzemēm 18 gadu vecumā, ir vidējā izglītība vai arī nepabeigta vidējā, un tagad 30 gadu vecumā jādomā, kā pabeigt skolu un iestāties augstkolā. Ne vienmēr tas ir vienkārši.

Lasītākās ziņas

Astrīda atzīst, ka palīdzību, kas vajadzīga remigrantiem, var iedalīt divos posmos. Sākumā ir priekšdarbi, lai vispār varētu atgriezties, seko atgriešanās, remigrantus pārņem eiforija, bet tā ar laiku noplok. Paliek ikdienas grūtības un birokrātija, tāpēc ir vajadzīgs arī emocionāls atbalsts. Astrīda tajā visā iesaistās ar sirdi un dvēseli un secina, ka bieži vien viņas atbraucēji kļūst ļoti tuvi – gluži kā radinieki. Tāpēc Astrīda ir gatava darīt visu. Arī atbildēt uz jautājumiem messenger aplikācijā jebkurā laikā vai meklēt darbu caur saviem paziņām. Remigrācijas konsultantu kontakti atrodami šeit.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti