Dalies:

Radošās diasporas forums Berlīnē: radošo personību devums kultūras diplomātijā

Radošās diasporas forums Berlīnē: radošo personību devums kultūras diplomātijā
Latvijas Radio
  • 11. Nov. 2019

No 31. oktobra līdz 1. novembrim Berlīnē ritēja pirmais Latvijas radošās diasporas sadarbības forums. Tajā satikās aptuveni 40 dažādu nozaru radošās diasporas pārstāvji no deviņām Eiropas valstīm un Austrālijas, lai spriestu par turpmākās sadarbības iespējām kultūras diplomātijā, tostarp arī - par radošās diasporas kartēšanu, kā veicināt radošās diasporas tīklošanos u.c.

Runājot par radošo profesionāļu īpatsvaru diasporā, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Ilze Upatniece raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, ka aptaujā piedalījušies mazliet vairāk par 170 cilvēkiem, un tas ir gandrīz 10 % no radošo personību skaita, kas dzīvo ārpus Latvijas. Radošās diasporas pārstāvji, kas aizpildīja anketas, dzīvo 31 pasaules valstī - Eiropā, Amerikā, pat Taizemē un citās Āzijas valstīs. Kopumā var runāt par 2000-3000 radošajiem profesionāļiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Arī koristi un dejotāji var pieskaitīt sevi radošajai diasporai, tomēr kartēšanas aspektā tiek runāts tikai par radošajiem profesionāļiem, kas pārstāv kādu konkrētu radošo industriju. 

Radošās nozares definē Latvijas likums: tajās ietilpst mūzika, dizains, kultūras menedžments un producēšana, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, teātris, kino, deja, kultūras mantojums, reklāma, televīzija, interaktīvie mediji. Aptaujā visas šīs nozares bija arī pārstāvētas, vienīgā nozare, kas nebija pārstāvēta, bija radio. 

Lasītākās ziņas valstī

Latvijas Institūta direktore Vita Timermane-Moora skaidro, ka kultūras diplomātijas jēdziens nozīmē, ka tiek runāts caur kultūras platformu, pārstāvot valsti, tās intereses un vajadzības. Kultūras diplomātijas jēdziens kļūst aizvien modernāks arī Eiropas Savienības līmenī, patlaban pavisam praktiski tiek spriests par Eiropas Savienības ārējo kultūras diplomātiju. 

V. Timermane-Moora uzskata, ka šis Berlīnes forums bija ļoti labs formāts, tas bija kā radošā nometne, kur dalībnieku starpā veidojās ciešākas saites.

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja un Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto uzsver, ka ideja satikties Latvijas mākslas un citu radošo industriju jaudīgākajiem pārstāvjiem ir virmojusi vienmēr - savirzīt diasporas radošo profesionāļu jaudu vienuviet, lai atraisītu Latvijas kā kultūras lielvalsts spēku pasaulē. 

Forumā bija pārstāvēti diasporas koru un deju kopu vadītāji, ļoti plaša loka mākslas un kultūras nozares profesionāļi - menedžmenta pārstāvji, komponisti, diriģenti, fotogrāfi. Visus vienoja vēlme sadarboties ciešāk un iegūt vairāk informācijas - gan par sadarbības iespējām ar Latviju, gan palīdzot dažādu radošo industriju pārstāvjiem labāk eksportēt savas preces, gan veicinot tūrismu uz Latviju. Dalībnieki interesējās, kā šie procesi attīstīsies pēc foruma. 

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIIA) Eksporta veicināšanas nodaļas pārstāve, atbildīgā par radošo  industriju uzņēmumiem un iespējām eksportēt Zane Biteniece teic, ka viens no LIIA mērķiem ir uzņēmējdarbības attīstība un ārējā tirdzniecība. Tāpēc LIIA Latvijas uzņēmējiem palīdz atrast jaunus eksporta tirgus, iekļaujot arī radošajās industrijas. LIIA ir pašiem savs pārstāvniecību tīkls, bet, protams, ka ar kontaktiem vislabāk spēj palīdzēt tautieši, profesionāļi konkrētajā vidē, pazīstot konkrēto tirgu. 

Elīna Pinto papildina, ka diasporas organizācijas ir gatavas būt kā partneres, lai palīdzētu gan profesionāļiem, gan entuziastiem satikties ar partneriem Latvijā. Forumā izskanēja arī aicinājums veidot noturīgāku tīklu, kur radošie var viens otru atrast, lai palīdzētu gan savas karjeras izaugsmē, gan māksliniecisko kopu veidošanā, gan arī, kur Latvijas partneri varētu atrast konkrētās valsts konkrētas nozares pārstāvjus, ko uzrunāt.

Latviešu-somu kora Ziemeļmeitas diriģents Ilmārs Millers stāsta, ka diasporā sadarbība starp koriem un deju kopām notiek visu laiku, tāpēc viņš uzsver tīklošanās nozīmīgumu. Svarīgs foruma secinājums - darba procesu diasporā var veikt arī reģionos, veidojot meistarklases, kopmēģinājumus koriem, ne tikai tiekoties koncertos. Tas ļautu, piemēram, koriem piesaistīt profesionālus diriģentus, kuru diasporā ir maz. 

Runājot par priekšnoteikumiem veiksmīgai profesionāļu sadarbībai, kultūras menedžeris Uldis Mākulis (Šveice) uzsver, ka ir jāatbild uz konkrētiem jautājumiem - kapēc un ko dara. Ja ir skaidri spēles noteikumi, tad sadarbība kļūst auglīgāka un lietišķāka. 

Viņš teic, ka Berlīnes forumam ir izcila pēcgarša, viss bija ļoti intensīvi un pārāk īsi. Diasporai savā ziņā ir jāielec ātrvilcienā - ja runā par kontekstu, kurā diaspora atrodas - tās  konkurenti ir lielās, spēcīgās kultūras, un tāpēc mums citiem pogas ir jāizgriež gudrākos veidos, nekā viņi mums to vēlas izdarīt. Atslēgas vārds te ir radošums. U. Mākulis teic, ka robežas būvē politiķi, bet mūsu uzdevums ir tās jaukt un būvēt tiltus. Mums ir jābūt vienotiem savā radošumā, jāprot otrā ieklausīties, pārkāpt pāri savam egoismam un būt lietišķam. Tas nozīmē, ka mēs izstrīdamies, taču nekļūstam par mūža ienaidniekiem, bet gan nonākam pie vienas taisnības. Galvenais, nezaudēt fokusu, uz kuru mēs dodamies. Un ik pa laikam ir nepieciešams pārvaicāt, uz kurieni dodamies. Te vajadzīga arī analītiska paškritika. Latviju pasaulē maz pazīst, tāpēc diasporai vēl ir daudz darba. Un nedrīkst aizmirst, ka mums ir jālepojas ar Latviju un tās radošajiem sasniegumiem. 

Elīna Pinto uzsver, ka arī Latvijas pusei ir svarīgi definēt, kāpēc mēs kaut ko darām. Jāsaprot, ka kultūras diplomātija ir viens no valsts stratēģiskiem instrumentiem mūsu labklājības celšanai. 

Forumā izskanēja ideja par to, kā pastiprināt un paplašināt darbu, ko veic vēstniecības - no ekonomikas līdz ģeopolitikai un drošībai. Šobrīd Latvijas vēstniecībās diemžēl nav kultūras atašeju. Tajā pašā laikā diasporas organizācijās ir virkne aizrautīgu un pieredzējušu cilvēku, kas izprot mītnes zemes vēsturi, kultūru, komunikācijas kodus un kuri ir gatavi ar savām aktivitātēm pavairot vēstījumu par Latviju. Arī Vācijā Latvijas atpazīstamību veido ne tikai mūsu vēsture, ne tikai mūsu vēstniecības darbs, bet arī tas, ko veic aktīvās latviešu diasporas kopienas, kuras rīko arī liela mēroga latviešu kultūras sarīkojumus. 

Diasporas profesionāļi, kā arī vēstneši, kur mēs katrs par tādu varam kļūt, tikai pavairo šo Latvijas kā kultūras lielvalsts stāstu. Un tā varētu būt viena no iniciatīvām, ko tālāk attīstīt - izveidot vēstnešu tīklu, kur vēstneši būtu apmācīti un atbalstīti šiem kultūras diplomātijas uzdevumiem. 

Vita Timermane-Moora papildina - ja tas balstīsies tikai uz entuziasmu, tas vienā brīdī beigsies. Tas nozīmē, ka jābūt kādai institūcijai, kas visus šos profesionāļus un vēstnešus koordinētu, lai mums būtu vienots vēstījums, ko mēs katrs savā veidā īstenojam. 

Elīna Pinto stāsta, ka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) uzdevums ir radīt ietvaru, kurā satikties virtuālajā telpā un pēc noteikta laika rīkot arī atkārtotu satikšanos - iespējams, ka ar vēl lielāku ambīciju līmeni un jaudu. 

E. Pinto piebilst, ka forumu bija pagodinājis arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš foruma secinājumus lūdzis viņam un viņa kolēģiem nodot tālākam darbam. 

Viņa vērtē, ka pamati ir ielikti ļoti stipri, lai uz tiem būvētu kaut ko ilglaicīgu. ELA aicina  visus Latvijas radošos profesionāļus pasaulē, arī cilvēkus, kuriem interesē darbošanās Lavijas kultūras vēstnešu lomā, aizpidīt anketu, kur var sevi atzīmēt radošās diasporas kartē. Anketa atrodama saitē: www.radi.me. Tā veidotos aizvien plašāks kontaktu loks, kurā informēt par kopējiem sadarbības projektiem. 

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti