Dalies:

Psihoterapeits: Krīze liks izvēlēties - augt vai dzīvot dusmās un pārmetumos

Psihoterapeits: Krīze liks izvēlēties - augt vai dzīvot dusmās un pārmetumos
CC0 licence
  • 27. Mar. 2020

Jaunā koronavīrusa Covid-19 izraisītā krīze noteikti atstās ietekmi uz sabiedrības emocionālo veselību, taču krīze paver arī jaunas iespējas darba organizācijā, mācību procesā un citās jomās. Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Lielākā riska grupa, kurai krīzes laikā emocionālā veselība varētu pasliktināties, būs cilvēki, kuri ieņēmuši, pēc Miksona vārdiem, "iemācītas bezpalīdzības pozu". Tie ir cilvēki, kuri uzskata, ka viņu dzīve - ne tikai labsajūta, bet arī likstas - ir atkarīga tikai no citiem.

"Es šajā ziņā nerunāju par personām ar invaliditāti vai sirmgalvjiem. Tie ir cilvēki, kuri ir psihiski un fiziski pietiekami veseli, bet viņi ieņēmuši pozu, ka viņi savā dzīvē neko nenosaka," uzsvēra eksperts.

Lasītākās ziņas

Tāpat krīze noteikti emocionāli ietekmēs tos cilvēkus, kuri savas labsajūtas nodrošināšanai izmantojuši tikai luksusa preces, publiskus pasākumus un ceļojumus.

"Ja krīzes laikā un pēc tam viņi nesapratīs, ka labsajūtas nodrošināšanai jāmeklē citi veidi, tad šādi cilvēki noteikti būs trauksmes un dusmu pilni. Šādi cilvēki noteikti cerēs, ka viņu līdz šim nodrošinātās prasības kāds izpildīs - valdība, pašvaldība vai darbavieta," piebilda Miksons, "Ja cilvēki turpinās dzīvot atmiņās par krīzes nelabvēlīgo pusi un viņiem krīzes rezultātā būs iestājušās nelabvēlīgas sekas, tad protams nav izslēgts, ka viņiem netiekot emocionāli galā ar radītajām pārmaiņām parādīsies depresijas simptomi. Tāpat trauksmes stāvoklis var rasties cilvēkiem, kas krīzi būs pārdzīvojuši ne pārāk labi un viņi turpinās būt bažīgi par sevi un tuviniekiem."

Tajā pašā laikā krīze ir pavērusi jaunas, iepriekš neizmantotas iespējas darba organizācijā, apmācību procesā un citās jomās. Pēc ārsta domām, šis ir brīdis, kad sabiedrībām izvēlēties - augt un turpināt izmantot jaunās iespējas arī pēc krīzes vai arī dzīvot aizvainojumos, dusmās un nerēķinoties ar realitāti.

"Krīze liks aizdomāties, vai turpinām dzīvot kā līdz šim, vai arī izmantot to kā grūdienu pozitīvām pārmaiņām dzīvē. Nav noliedzams, ka pēc krīzes nav vēlēšanās rēķināties ar realitāti un veikt korekcijas. Šajā ziņā līdzība ir ar pāra izšķiršanos, kad viens no partneriem laulības krahā vaino pats sevi vai otru visu atlikušo dzīvi. Ja sabiedrības lielākā daļa žēlosies par atbalsta trūkumu no valdības un krīzē vainos citus, tas mums nekādā veidā nepalīdzēs tikt uz priekšu un risināt problēmas, ko Covid-19 būs radījis," norādīja Miksons.

Emocionālā ziņā Covid-19 radītā krīze neatšķiras no citas pēkšņas, radikālas situācijas, kas prasa pielāgošanos un adaptāciju, uzskata Miksons un kā piemēru minēja pēkšņu izlikšanu no dzīvokļa, pāra šķiršanos, darba zaudēšanu vai bankas bankrotu.

Nav noliedzams, ka šādās situācijās neizbēgami tiek ietekmēta sabiedrības ikdiena un dzīvē nepieciešams veikt dažāda veida izmaiņas, skaidroja Miksons.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti