Dalies:

Profesoram Gruntmanim liek kārtot eksāmenu, lai pēc 20 gadiem ASV atgrieztos un strādātu Latvijā

Profesoram Gruntmanim liek kārtot eksāmenu, lai pēc 20 gadiem ASV atgrieztos un strādātu Latvijā
  • 02. Nov. 2019

Vārdos valdība aicina diasporas pārstāvjus atgriezties mājās, cerot uz ārzemēs skolotu un praktizējošu profesionāļu pienesumu Latvijā, bet darbos – ārstam un profesoram ar 20 gadu pieredzi prasa kārtot augstskolas eksāmenu. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesa smagnējumu izgaismojis endokrinologa Uģa Gruntmaņa lēmums pamest darbu Amerikas Savienotajās Valstīs un atgriezties Latvijā.

“Pateica būtībā, ka Amerika ir tāda pati valsts kā Krievija vai Uzbekistāna, mēs jūs vērtēsim tāpat…” LTV atzina Gruntmanis. Ārsts un Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis pēc vairāk nekā 20 Amerikas Savienotājās valstīs nodzīvotiem gadiem nolēmis atgriezties un arī strādāt Latvijā. Bet ārsts līdzīgi kā, piemēram, būvinženieris, ir viena no vairāk nekā 70 Latvijā reglamentētajām profesijām un, lai ārzemju speciālisti varētu tajās darboties, vispirms jāiziet profesionālās kvalifikācijas atzīšanas process.

Tiesa, ar apliecinājumiem par specializēšanos Jeilas un vairākās citās ASV universitātēs un vēl virkni dokumentāliem ārsta kvalifikācijas apliecinājumiem šoreiz nepietika, lai nu jau teju pusgadu ilgais process noslēgtos. “Vienīgais veids, kā jums iekļūt ārstu sarakstā, ir iet pārlikt eksāmenu manā universitātē, Stradiņa universitātē, kopā ar 6. kursa beidzējiem... “ stāstīja Gruntmanis. “Ja ārsts, kurš nav gatavs iet uz radio un TV un sūdzēties uz ministriju, un viņam šādu tekstu pasaka, viņš pasaka – “see you!”. Un vairāk neko ar mums negrib darīt,” sprieda Gruntmanis. “Sajūta reizēm ir tāda, ka mums stāv uz robežām tūkstošiem ārstu un visi grib tikt iekšā – no Amerikas, Kanādas, Austrālijas, un mēs izvēlēsimies – kuru mēs laidīsim, kuru mēs nelaidīsim,” sacīja profesors.

Lasītākās ziņas valstī

Par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu atbild Izglītības ministrija, kur atzīst – konkrētajā gadījumā prasības tiešām šķiet pārspīlētas, bet tās izvirzījusi pati nozare. “Tas, ka mums Latvijā prasības profesiju reglamentācijai ir ļoti augstas un bieži vien augstākas par daudzām citām valstīm, tas nu ir fakts,” atzina IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Inese Stūre.

 “Profesionālās darbības reglamentēšanā mēs esam ļoti lieli meistari, bieži vien to esam padarījuši ļoti sarežģītu sistēmu ar ļoti daudzām institūcijām. Pret trešo valstu diplomiem, protams, mums ir arī īpaši piesardzīga attieksme,” sacīja Stūre.

Veselības ministrijā savukārt skaidroja, ka šobrīd norit darbs, lai atvieglotu atgriešanos Latvijā ārstiem, kas strādājuši kur citur Eiropas Savienībā (ES). Trešās valstis, kāda skaitās arī ASV, būtu nākamais solis.

Tiesa, izmaiņas likumos nevirzās ātri, bet aktuāls šis jautājums pamazām kļūst arī citās nozarēs. Piemēram, kvalifikācijas atzīšanas process jāiziet arī ārzemju būvniekiem, kas izcīnījuši tiesības par kāda objekta celtniecību Latvijā, būvinženieriem, būvdarbu vadītājiem, arhitektiem.  Paralēli norit diskusija arī par ārvalstu augstskolu diplomu atzīšanas procesu.

Jauno zinātnieku apvienība uzskata – pašreizējā kārtība, kas prasa braukt uz Latviju, iesniegt dokumentus, tad mēnesi gaidīt un par to vēl arī maksāt, nemotivē jauniešus, kas studējuši ārzemēs, atgriezties un turpināt izglītoties Latvijā.

Vairāk lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti