Dalies:

Prof. Juŗis Dreifelds: Gatavība aizstāvēt Latviju

Prof. Juŗis Dreifelds: Gatavība aizstāvēt Latviju
  • 25. Jan. 2020

1991. gada janvārī liela daļa Latvijas patrioti bija gatavi aizstāvēt Saeimu un jauno 4. maija suverēnitātes deklarēto Latviju. Toreiz sabrauca zemnieki un krāvēji ar savu smago techniku. Tie palika dienu un nakti lielā salā, sildoties pie ugunskuriem un savu līdzcilvēku ciešās draudzības un biedriskuma. Citi nāca viņus paēdināt. Kā Jānis Peters norādīja, tur starp aizstāvjiem bija ne tikai latvieši, bet arī daudzu citu tautību pārstāvji.

Pēc vairāku gadu ekonomiskiem un polītiskiem satricinājumiem, daži toreizējie aizstāvji izteicās, ka, ja būtu vajadzība vēlreiz iziet uz barikādēm, tie to vairs nedarītu. Pēc 2014. gada, Krievijas agresijas Krimā un Donbasā, aizstāvības jautājums vairs nebija tikai teorētisks un atrauts no īstās dzīves. Tātad jautājums ir, cik daudz un kuŗi būtu vēlreiz gatavi aizstāvēt Latviju, ja tā tiktu apdraudēta.

Šādi 2017. g. dati no KANTAR aptaujas organizācijas agrāk pilnībā nav publicēti, un tos iegādājos no pasūtinātāja Rīgas domes. Aptaujā prasīja atbildi uz jautājumu Rīgas iedzīvotājiem: Ja tiktu apdraudēta Latvijas neatkarība, vai jūs būtu gatavs to aizstāvēt? Šeit sniegšu īsu pārskatu par galveniem rezultātiem.

Lasītākās ziņas valstī

1. Caurmērā 78% no visiem aptaujātiem izteicās, ka būtu gatavi aizstāvēt Latviju. Mazliet vairāk sieviešu (80%) nekā vīriešu (75%) to būtu gatavi darīt. Kopumā negātīvu attieksmi izteica 15%. (7 procenti nezināja, ko darītu.)

2. Sadalot atbildes pēc sarunvalodas ģimenē, redzam jau lielāku starpību: 91% no latviešiem, 69% no krievvalodīgiem un 83% no citvalodniekiem izteicās pozitīvi. 21% krievvalodīgo izteicās negātīvi. Vai rezultāti ir pārsteidzoši? Atbilde atkarīga no tā, vai skatām glāzi „pustukšu” vai „puspilnu”. Jāatzīstas, ka man tas bija pozitīvs pārsteigums, jo no Rīgas pilsētas, kur vairāk nekā puse ir krievvalodīgo, kur veikalos un uz ielas dominē krievu valoda, šie skaitļi norādīja uz samērā veiksmīgu patriotisma integrāciju.

3. Ir atšķirības arī vecuma ziņā. Vecāki cilvēki (no 65 – 74 g.v.) bija vispatriotiskākie ar 89% pozitīvu atbildi (6% negātīvi), toties 35 – 44. g.v. bija kūtrākie ar 72% pozitīvu attieksmi, bet 24% bija pret (tātad 17% starpība).

4. Nav pārsteidzoši konstatēt, ka vislielāko atbalstu atzīmēja labējie (89% labējie centristi, bet 85% labējie), pretstatā kreisajiem (70%  79%).

5. Atšķirības ir arī starp pašvaldību dažādu partiju atbalstītājiem. Tie, kuŗi atbalstīja Saskaņu (72%) un KPVLV (72%), bija kūtrāki, toties tie, kuŗi atbalstīja Vienotību (96%), Latvijas Attīstībai (96%), JKP (95%) un Nacionālo Apvienību (100%), bija pozitīvāk noskaņoti. 

Parastais cilvēks, dzirdot vārdu „aizstāvēt”, iedomājas, ka šeit runa ir par aizstāvību ar ieročiem. Tā gluži nav. Aizstāvēt Latviju var dažādos veidos, kā tas notika pusgadsimtu zem okupācijām, gan arī Janvāŗa barikādēs.

Cita aptauja, ko veica SKDS 2016. g. novembrī, norādīja, ka 33% „nepieciešamības gadījumā” būtu „gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju”. Šeit nav pārsteidzoši redzēt, ka lielais vairums sieviešu un vecāku cilvēku neparakstītos zem šāda veida pretestības, apzinoties savu spēju limitācijas (tikai 20.9% un 26.4% respektīvi, būtu „par”). Bez tam, droši vien ir daudzi, kuŗi nekad nav turējuši ieroci rokās un nebūtu gatavi bez stingras apmācības ko darīt kaujas laukā. Varbūt pat ar savu nemākulību nošautu dažu labu savu cīņas biedru. Tātad, ja skatāmies tikai uz vīriešiem, redzam, ka 44.9% ir gatavi kaŗotāji, 35.7% būtu pret šādu rīcību un 19.4% negribēja izvēlēties.

Liela ūdensšķirtne ir starp valodu grupām. Izrādās, ka 43.6% ar latviešu sarunvalodu ģimenē (tas ieskaita visus , sievietes un vecākus utt.), bet tikai 17.9% krievvalodīgo būtu ar mieru ķerties pie aizstāvības ieročiem X stundā. Starp latviešu valodas vīriešiem 67% bija gatavi stāties pretim ienaidniekam. Krievvalodīgo vīriešu rezultāti nekur nav publicēti!

 Ir arī atšķirība starp ģeografiskām vietām vai rajoniem. Visaugstāko gatavību rīkoties ar ieročiem redzama Vidzemē (54.4%), laukos (44.5%) un Zemgalē (43.4%). Zem 33% caurmērā strīpas atrodam Pierīgu (31.9%), Rīgu (30.9%), Kurzemi (30.0%), citas pilsētas (25.2%), un visbeidzot Latgali (21.4%). Šeit vērts minēt, ka šķirklis „citas pilsētas” iekļauj Daugavpili, kur latviešu ir knapi piektdaļa. Tāpat Ventspilī un Liepājā dzīvo gandrīz puse nelatviešu. Latgalē gandrīz 60% mājās runā krieviski.

Interesanti, ka iepriekšējā, tas ir 2015. gadā, gatavību cīnīties izteica 41% aptaujāto, tātad 8% vairāk nekā 2016. gadā. Nekur nav dota analize par šo straujo lejupslīdi no 2015. līdz 2016. gadam.

Ņemot tos pašus “izdevīgākos” datus no 2015. gada, Neatkarīgā Rīta Avīzē publicēti salīdzinoši dati no 65 valstīm, norādot gatavību cīnīties par savu zemi, ja sāktos kaŗš. Latvija ierindojas 42. vietā. Vislielākais procents cīnītāju atrodams Marokā (94%) un Vietnamā (89%). Citas valstis, kas mūs apsteidz, ir: Somija (73%), Ukraina (62%), Krievija (59%), Zviedrija (55%), Polija (47%) un ASV (43%). Toties zemāks procents cīnītāju (zem 41%) atrodas Šveicē, Īrijā, Dānijā, Kanadā, Austrālijā, Francijā, Anglijā, Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Vācijā, Holandē un Japānā. Japānā tikai 11% izteica gatavību uzstāties ar ieročiem.

Nesen Igaunijas parlamenta pārstāvis izteicies, ka Latvija ir vājais ķēdes posms visā Baltijas un Polijas frontē. Igaunijā pašlaik ir kaŗa klausība visiem jauniem vīriešiem. Latvijā ir tikai brīvprātīgie. Vai laiks ko mainīt?

Ja ir dažādi veidi, kā aizstāvēt valsti, tad arvien vairāk ir dažādi veidi, kā uzbrukt citai valstij. Pēc gaŗa raksta par Latvijas aizstāvību “Dienā” (21.02.17) viens komentētājs izaicinoši jautāja: “Sakiet, ko jūs darīsit, ja Rīgā no rīta atslēdzas elektrība uz ilgu laiku? Neviens nešauj, ienaidnieka kaŗavīru arī nav. Nekāda uzbrukuma pazīmju nav. Ko jūs aizstāvēsit? Dzīvoklī ūdens vairāk nav, bankas kartiņas nedarbojas, naudas nav, smartfonu baterijas nevar uzlādēt, sakaru nav, internets, radio, TV nedarbojas. Degvielas uzpilde nedarbojas. Valdības iestādes arī bez elektrības nedarbojas. Neviens neko nezin... Ko jūs darīsit?”

Jauni laiki acīm redzot prasīs citādas iemaņas, nekā toreiz aizstāvot Saeimu ar barikādēm un drosmi. Vismaz labi zināt, ka 78% izteikuši gatavību aizstāvēt Latviju. Un ne jau vienmēr aizstāvība būtu tikai ar ieročiem rokās, bet arī ar zināšanām, sadarbību un solidāritāti. Derētu jau savlaicīgi izplānot, ko katram darīt un kā uzvesties ienaidnieka izraisītā kaŗā, kas varētu nākt ar ieročiem vai ar kiberuzbrukumu Latvijas infrastruktūrai.

Autors: Juris Dreifelds

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti