Dalies:

Prof. Ieva Jākobsone Bellomi: Viedoklis par Latvijas valsts vienotu tēlu

Prof. Ieva Jākobsone Bellomi: Viedoklis par Latvijas valsts vienotu tēlu
  • 02. May. 2020

Zem slepenās operācijas ‘Radošuma darbnīca*: Latvija’ segvārda

Latviju ka pasaulē ‘atpazīstamu’ biznesa vidi gadiem ilgi ir vajājušas ķibeles ar valsts tēlu. Zeme, kas dzied, magnētiskā Latvija - potenciālajam investoram varētu viest maz mērķtiecīgas skaidrības par valsts konkurētspējas vilkmi. Tomēr – valstis savā starpā konkurē investīciju un tūristu piesaistē, kā jebkurš uzņēmums pircēju piesaistē. Izcelsmes valsts efekts (Country of Origin Effect) pasaules patērētāju acīs paceļ debesīs Itālijas Brunello Cucinelli kašmira varavīksnes krāsas, bet savādāk diezgan vienkārša dizaina džemperīšus. Šī brīža ekonomiskās vides nedrošība, kad gan uzņēmums, gan arī patērētājs pārdomās trīskārši par jauniem investīciju projektiem un pirkumiem, uzliek Latvijai vēl jo lielāku pienākumu iezīmēt valsti gan kā biznesa vidi, gan arī izcelt ‘Made in Latvia’** pievienoto vērtību.

Savulaik mums vienkārši nepaveicās piesaistīt Ziemeļu vienradža interesi un uzsēsties uz tā astes, lai slavinātu sevi kā pirmo digitalizēto sabiedrību pasaulē ar iespēju reģistrēt uzņēmējdarbību 48 stundu laikā. (Šī informācija - meklējot Google, cik ilgā laikā ir iespējams reģistrēt kompāniju Igaunijā! Savukārt Google meklējumā par Latviju top 10 rezultāti diemžēl nesniedz informāciju par uzņēmuma reģistrācijas ilgumu. Ja tās ir 30 minūtes, 24 vai 48 stundas, problēma nav valstī, bet komunikācijā par valsti). 

Lasītākās ziņas valstī

Nenoliedzami, stāsts nav tikai par vienradzi. Stāsts ir par līderību un komandu (visaugstākajā valsts līmenī), kurā ir vienots stratēģisks skatījums, un tas tiek konsekventi iespiests tautas un pasaules apziņā. 

Tomēr – kā sena ķīniešu paruna saka – ne visas nelaimes ir jāskata kā nelaimes; tās kādā brīdī var pārvērsties laimē. Šobrīd skype, zoom, facebook, un citi tehnoloģiju risinājumi ir mūsu neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Arī valstis steidz ieviest tehnoloģiskus un digitālus risinājumus komunikācijai ar iedzīvotājiem un attālinātai pārvaldībai. Pat Itālija ir saņēmusies digitalizēt tās pārvaldi! Tas varētu nozīmēt tikai vienu - digitalizētās sabiedrības jau tuvākajā nākotnē būs norma nevis izņēmums. 

Latvijai tās tēla substances veidojums ir bijis organiskāks, pašas vides veidots, tamdēļ, no biznesa viedokļa, mūsu konkurētspējai būtu jābūt ilgtspējīgākai un vieglāk uztveramai. Tajā laikā, kad Igaunijas tēls tika radīts no ‘augšas uz leju’, Latvijā ar tautas un indivīdu uzņēmību ir izdevies radīt tēla garu, substanci dabīgi un eleganti. Tā Latvijā jau ir! Un gadiem tiek pieslīpēta un pilnveidota! Tādēļ Latvijas valsts pārvaldības institūcijām ir laiks beigt sēdēt darba grupās vai veidot jaunas, vienoties par vienotu, bet visaptverošu slepenās operācijas segvārdu (tam nav jābūt valsts tēla sauklim; Malaysia – Truly Asia’ patiesi neko daudz neizsaka) un beidzot iedzīvināt jau esošo substanci valsts tēla stratēģijā.

No biznesa stratēģiskā skatījuma, Latvijai ir vērts izvērtēt tās tēlu trīs saistītos un vienotos līmeņos: ‘korporatīvās’ stratēģijas līmenī (kas mēs gribam būt pēc 10 gadiem?), konkurētspējas stratēģijas līmenī (kas mums ir nepieciešams, lai mēs būtu pēc 10 gadiem tur, kur mēs gribam būt?) un funkcionālo jeb operatīvo stratēģiju līmenī, kur visas valsts institūcijas, visi valsts uzdevumi tiek sinhronizēti ar un atbalsta valsts ‘korporatīvo’ stratēģiju. 

Vēsturiski diskusija šķiet ir bijusi lielākoties funkcionālās stratēģijas līmenī, kur spēcīgi kadri valsts tēla veidošanu ir saistījuši ar savām personīgajām ambīcijām un ‘lielvaras’ veidošanu. Varbūt arī latvieša viensētas daba ir traucējusi mums vienoties par vienotu tēlu, jo katram savs zemes pleķītis tuvāks. Šāda vienošanās nav noliegums tam, kas nav tieši iekļauts valsts tēla stratēģijas sauklī. Rundāles pils apmeklējums tūristu var ievilināt vietējā benzīntankā, kur ieliet degvielu un apēst Kāruma glazēto sieriņu vai Lāču īstās rudzu rupjmaizes riku. Konkrēto produktu neminēšana valsts tēla stratēģijā nebūt nenozīmē, ka par tiem netiek domāts!

Atgriežoties pie stratēģijām. Latvijas gadījumā šobrīd ir darāma viena ļoti vienkārša lieta: jāsabalansē tas, kas mums jau ir organiski radies ar to, kas mēs gribam būt. Vienotā ‘korporatīvajā’ stratēģijā! Mums ir pasaules līmeņa ideju veiksmes stāsti. Radoši un inovatīvi. Mums ir pasaules līmeņa talantīgi cilvēki. Radoši un inovatīvi. Mums ir ēteriska saikne ar dabu. Radoša un inovatīva. Attiecīgi, Latvijas valsts vīriem, nevis ierēdņu darba grupām ir jāvienojas par to, kas mēs gribam būt pēc 10 gadiem kā valsts, kā sabiedrisks kodols. Piemēram, mēs gribam būt viena no vadošajām valstīm Pasaules Ekonomikas Foruma valstu konkurētspējas 2030 ziņojumā tieši inovāciju jomā. Kā Somija un Nīderlande. Salīdzināt sevi ar mazliet, mazliet ātrāk skrienošo ir psiholoģiski nāvējoši ilgtermiņā. Kāpēc nesalīdzināt sevi un kāpēc necensties apdzīt pirmos maratona skrējējus?

Šāda vīzija prasa izstrādāt (Latvijas gadījumā izvērtēt un pieslīpēt) zemāka līmeņa konkurētspējas stratēģiju. Pirmkārt, inovācijas nebūtu uztveramas kā tikai tehnoloģiski risinājumi. Tās var būt gan uzlabojumi, jauninājumi, idejas, projekti jebkurā politikas, ekonomikas, biznesa, sabiedrības un, protams, kultūras sfērā. Otrkārt, saprotot šo plašo inovāciju kodolu, Latvijai ir jāizvērtē (no globāla skatījuma, vai mēs patiešām tādi izskatāmies no malas, vai mums tikai pašiem tā liekas, sēžot uz mūsu mājas lievenīša?) un jāizceļ jau esošās konkurētspējas šķautnes. Piemēram, talantīgi un gudri cilvēki, ideāli piemēroti Industry 4.0 un pasaules digitālajai revolūcijai, radošuma organiskā ekosistēma biznesā un zinātnē, burvīga darba/vides/dabas/kultūras sintēze un, protams, spēja ātri reaģēt. Treškārt, ir jāiegulda stratēģiskas pūles un investīcijas vājākajos ķēdes posmos, kas var radīt draudus mūsu tēla pamatotībā no globāla skatu punkta. Izglītības sistēma, pasaules konkurējošā vērtējumā? Valsts regulējošā vide un atbalsta mehānismi ar tālejošu skatu uz zināšanām balstītu preču un pakalpojumu klāstu? Pasaules uzmanības un finansējuma zinātnei un jaunuzņēmumiem piesaiste? Šeit esiLV kā radošs un inovatīvs jaunuzņēmums!!!, kas apvieno Latvijas izcelsmes profesionāļus, uzņēmējus un zinātniekus pasaulē, spētu dot ieguldījumu šī skata no malas apzināšanā. EsiLV varētu būt kā ‘lakmusa tests’ mūsu centieniem definēt Latvijas tēlu. Mēs, ārvalstīs dzīvojošie latvieši, esam gatavi dalīties ar savu redzējumu un pieredzi, zīmolojot Latviju pasaulē.

Trešā, zemākā līmeņa - funkcionālo (piemēram, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, tūrisma veicināšana, PR un marketings) stratēģiju izstrādei un iedzīvināšanai būtu jākļūst organiskai valsts ‘korporatīvās’ stratēģijas sastāvdaļai. Arī mums pašiem! Ikkatrs latvietis ir mūsu valsts tēla vēstnesis. Šis potenciāls ir jāizmanto! Igauņiem, piemēram, šī šķautne ir atstrādāta līdz pat tādam operatīvajam sīkumam kā vienots prezentāciju, bilžu, informācijas apkopojums, ko jebkurš igaunis var izmantot, lai stāstītu par savu valsti vienotā valodā un tēlā. 

Latvijas tēla veidošanu nevar sākt funkcionālajā stratēģijas līmenī ar vairākām stratēģijām katrai valsts institūcijai pa vienai. Kā tas bija ierasts un, šķiet, daļēji notiek vēl joprojām. 

Latvija droši vien tuvākajā laikā nebūs viena no tehnoloģiju, Mākslīgās Inteliģences lielvalstīm, kā arī vienradžu radīšana Latvijā varētu būt tikai procesā. Lai gan - liela daļa no tehnoloģiju vienradžiem ir gausi uz reālās peļņas radīšanu. Turpretim, būt mazai radošuma darbnīcai, laboratorijai ar labu peļņas potenciālu un darba/dzīves/dabas harmoniju varētu būt pat ļoti OK!!! nākamajiem simts gadiem! 

* Šis noteikti nav uzskatāms par valsts tēla saukļa priekšlikumu; drīzāk gan kā idejisks umbrella brand virziens, zem kura jau šobrīd ir iespējams likt esošo konkurētspēju, slīpēt nepieciešamo un ar vienotu ideju apkopot un izplatīt Latvijas radošuma veiksmes stāstus;

** Augstāka pievienotā vērtība tomēr būtu ‘Crafted in Latvia’; ‘Idea:ed in Latvia’, ‘IdeaxCreated in Latvia’ vai tamlīdzīgiem risinājumiem, norādot uz Latvijas radošo un intelektuālo potenciālu.

Prof. Ieva Jākobsone Bellomi, esiLV

#esiLV ir ārzemēs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju, profesionāļu un nozaru speciālistu, kā arī mūs apvienojošu klubu un organizāciju kopiena. Tā aizsākusies Eiropā, Eiropas Latviešu apvienības rosināta, bet nav ģeogrāfiski ierobežota. Galvenais ir vēlme apmainīties ar pieredzi un idejām uzņēmējdarbības un nozaru attīstībai, investīciju un inovāciju veicināšanai, kā arī veidot partnerības gan savā lokā, gan ar Latvijas uzņēmējiem un to organizācijām, pašvaldībām, inovāciju un investīciju ekosistēmas spēlētājiem. Iesaisties ekonomikas sadarbībā - #esiLV!

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti