Dalies:

Latvijā stingrākus ierobežojumus neplāno, bet mazināt vēl nevar

Latvijā stingrākus ierobežojumus neplāno, bet mazināt vēl nevar
LETA/Ivars Soikāns
  • 07. Apr. 2020

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram - redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pirmdien koalīcijas partneri vienojās, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņu varētu pagarināt par četrām nedēļām. Otrdien valdībā vēl tiks uzklausīts jaunākais epidemiologu viedoklis, bet "domājams un jāsagatavojas, ka tās būtu vēl četras nedēļas", sacīja premjers.

Vaicāts, kādēļ ārkārtējā situācija netiek pagarināta uz ilgāku laiku, vajadzības gadījumā to atceļot ātrāk, Kariņš uzsvēra, ka "stiept bezgalībā arī nav jēgas", turklāt tas var lieki satraukt cilvēkus. Četras nedēļas ir pārskatāms posms, sacīja valdības vadītājs, piebilstot, ka piektdien apritēs līdzšinējā ārkārtējā perioda četras pilnas nedēļas.

Lasītākās ziņas valstī

Ja situācija uzlabosies, tiks lemts, ko var "laist brīvāk", bet, ja kļūs sliktāk, tiks lemts, ko vēl darīt, lai sevi pasargātu, uzsvēra Ministru prezidents.

Arī infektologs Uga Dumpis aģentūrai LETA norādījis, ka pašreiz vēl nebūtu lietderīgi atcelt Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus.

"Mēs nevaram atļauties riskēt, kā to dara Vācija un Zviedrija, kuru lieliski attīstītās intensīvās terapijas nodaļas ir plānveidīgi gatavotas šādiem pārbaudījumiem," izteicās speciālists un atzīmēja, ka Covid-19 jomā situācija joprojām ir nestabila. Infektologs domā, ka Latvijā ieviestie ierobežojumi ir salīdzinoši nelieli uz citu valstu fona.

"Kopumā tendence rāda, ka ieviestie piesardzības pasākumi darbojas," vērtēja Dumpis.

Pagājušās nedēļas kritumu jaunu pacientu skaitā speciālists skaidro ar to, ka iepriekš daudzi gadījumi bija saistīti ar atbraucējiem no ārzemēm un viņu kontaktpersonām. Savukārt aizvadītajā nedēļa gadījumi bija epidemioloģiski sarežģītāki, daži saistīti ar veselības aprūpes iestādēm un aprūpes namiem, turklāt tika konstatēts uzliesmojums patversmē.

"Šiem uzliesmojumiem var būt nopietnākas sekas," brīdināja infektologs.

Pašreizējo notikumu attīstību Latvijā Dumpis redz kā analoģisku Slovākijā un Gruzijā, kas pagaidām ir tās valstis, pēc kuru datiem šķiet, ka epidēmija ir zināmā mērā kontrolēta no paša sākuma. Pēc infektologa paustā, Latvijas situācija atšķiras arī no Igaunijas un Lietuvas, kur ir ieviesti stingrāki piesardzības pasākumi.

"Iespējams, ka mūsu sākotnējā reakcija bija mērķtiecīgāka," pieļāva speciālists un, pamatojot savu minējumu, norādīja, ka "testēšana un kontaktu meklēšana bija viena no mūsu prioritātēm no paša sākuma".

Ņemot vērā situāciju ārvalstīs, infektologs skaidroja, ka daudzi šo vēsturiski pierādīto darbību nozīmi, proti, agrīno testēšanu un kontaktpersonu apzināšanu sākotnēji nenovērtēja un vairāk paļāvās uz dažādiem moduļiem un aprēķiniem.

Pieredzēto pacientu skaita kritumu izskaidrojot arī tas, ka Latvijas infekciju slimību uzraudzības sistēma atšķirībā no citām valstīm ir centralizēta

"Vienlaicīgi jāuzsver, ka šie ir īstermiņa panākumi, un ilgtermiņā mūs vēl var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi," norādīja infektologs.

Jau vēstījām, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdienas preses konferencē norādīja, ka, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu.

Vienlaikus epidemiologs atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, "tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas".

Avots: Latvijas Radio/LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti