Dalies:

Praktiskas pārmaiņas, kas gaidāmas pēc "Breksita"

Praktiskas pārmaiņas, kas gaidāmas pēc "Breksita"
CC0 licence
  • 06. Feb. 2020

31. janvārī Lielbritānija oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības (ES), taču realitātē sācis darboties vismaz 11 mēnešus ilgs pārejas periods, kurā Apvienotajai Karalistei joprojām būs jāievēro visas ES tiesību normas. Oficiālie dati liecina, ka Lielbritānijā dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Noderīgi, ja zina, kā šajā situācijā rīkoties, reizēm pat izšķirīgi - kaut vai jautājumos par Eiropas veselības apdrošināšanas karšu derīgumu (EVAK), studiju maksu, studiju kredīta pieejamību un citām būtiskām dzīves jomām.

Savukārt par ceļošanas noteikumiem uz Lielbritāniju pārejas periodā vienkāršiem tūristiem - Ārlietu ministrijas mājaslapā ir pieejama informācija.

Lasītākās ziņas valstī

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, ka pagaidu vai pastāvīgā iedzīvotāja statusam Lielbritānijā ir reģistrējušies 82 700 Latvijas valstspiederīgo, tas ir aptuveni 70%. Saskaņā ar pašu britu teikto, reģistrēties drīkstēs vēl visu šo gadu. Tomēr Ārlietu ministrija mudina to neatlikt uz pēdējo brīdi. Lai gan šogad vēl Lielbritānijā var dzīvot bez reģistrēšanās, tomēr ir bijuši gadījumi, kad darba devējs lūdz parādīt reģistrēšanās faktu. 

LR vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārās nodaļas vadītāja, padomniece Māra Fricberga uzsver, ka pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiek piešķirts, tiem, kas Apvienotajā Karalistē ir dzīvojuši piecus gadus, savukārt pagaidu iedzīvotāja statuss - tiem, kas dzīvojuši mazāk nekā piecus gadus. 

Svarīgi zināt - tiem, kuri ir dzīvojuši piecus gadus, pietiek ar to, ka viņi ir reģistrējušies pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Savukārt pagaidu iedzīvotāja statuss ir jāpārreģistrē, tas nenotiek automātiski. Pašam ir jāseko līdzi, kad paiet pieci gadi, un jāpiereģistrējas pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Vēl būtiska lieta - reģistrējoties nedrīkst aizmirst savus nepilngadīgos bērnus, lai arī viņiem būtu šis statuss. 

Zanda Kalniņa-Lukaševica teic, ka statusa reģistrēšana ir ļoti svarīga, jo tā būs  pamats, lai varētu turpināt dzīvot, strādāt vai mācīties Lielbritānijā arī pēc pārejas perioda beigām šī gada beigās. Lielbritānija ir apsolījusi, ka tiem, kuri būs reģistrējušies, saglabāsies tiesības uz veselības aprūpi, izglītību un darbu ar tādiem pašiem nosācījumiem kā līdz šim. Taču, ja cilvēks nebūs reģistrējies, tad uz viņu attieksies jaunie Lielbritānijas imigrācijas noteikumi. Kādi tie būs, to britu puse definēs tikai šī gada laikā. Savukārt, ja cilvēks būs izlēmis braukt prom no Lielbritānijas, tad šī reģistrācija netraucēs, tā kalpos kā drošības spilvens. 

Tāpēc Ārlietu ministrija aicina reģistrēties, tas nav sarežžģīti, to var izdarīt kaut vai parkā no sava mobilā tālruņa. Britu Iekšlietu ministrijas mājas lapā instrukcija ir arī latviešu valodā. Reģistrējoties ir jāuzrāda kāds pierādījums, cik ilgi Lielbritānijā ir būts - dažkārt cilvēki teic, ka pirmais samaksātais elektrības rēķins ir viena no lielākajām vērtībām, jo tas pierāda, kurā brīdī viņš ir sācis īrēt dzīvesvietu. 

Runājot par iemesliem, kāpēc daudzi Latvijas valstspiederīgie vēl nelegalizē savu statusu Lielbritānijā, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže teic, ka viens no iemesliem varētu būt, ka pieteikties var līdz 2021. gada  jūnijam, un cilvēki uzskata, ka nav nekāda steiga. Otrkārt, vēl joprojām ir cilvēki, kuri ir tā saucamajās riska grupās, kas nevar vai nespēj piereģistrēties, tādi atrodas vēstniecības īpašajā uzmanības lokā. Par viņiem vēstniecība atgādina gan britu Iekšlietu ministrijai, gan pašvaldībām, ka tā ir viņu atbildība noskaidrot - vai tie ir bērni, vai cilvēki ar invaliditāti, vai cilvēki kādās iestādēs un viņus reģistrēt. Ja cilvēki būs reģistrējušies, tad saskaņā ar Apvienotās Karalistes un ES izstāšanās līgumu viņi piederēs cilvēku grupai, uz kuru attieksies šajā līgumā paredzētās tiesības pilnā apjomā - veselības aprūpē, izglītībā u.c. 

Runājot par to, ka pēc gada Lielbritānija, iespējams, ierobežos zemākas kvalifikācijas darbaspēka ieplūšanu, B. Braže teic, ka Lielbritānijai būs tiesības noteikt savu imigrācijas sistēmu un to, kā īstenot savus politiskos uzstādījumus, taču tas viss noskaidrosies tikai šī gada laikā. Vēstniece neuzskata, ka latvieši Lielbritānijā ir tikai zemas kvalifikācijas darbaspēks, viņa teic, ka tas ir samērā apvainojoši. Pēc britu datiem, piemēram, finanšu sektorā Lielbritānijā strādā ap 6000 cilvēku, tāpat augstskolās u.c. strādā ļoti labi un augsti izglītoti cilvēki. Tas ir mīts, ka te ir tikai ogu lasītāji, tā nav taisnība. Turklāt mobilitāte ir mūsdienu pasaules iezīme - tu vari mācīties vienā valstī un strādāt citā. 

Zanda Kalniņa-Lukaševica piebilst, ka sobrīd vēl nav skaidri definēti noteikumi, ar kādiem ES pilsoņi turpmāk varēs doties uz Lielbritāniju pēc šī gada beigām. Tā būs daļa no nākotes attiecību līguma, par ko šajos 11 mēnešos notiks sarunas starp ES un Lielbritāniju. Viņa uzsver, ka vienkāršiem ceļotājiem šī gada laikā izmaiņu nav. Lai gan drošības nolūkos ministrija iesaka ceļot ar pasi, ne tikai ar ID karti. Taču pēc nākamā gada 1. janvāra pavisam noteikti ceļošanai būs nepieciešama pase. Vīza nebūs nepieciešama. EVAK karte šogad darbojas, noteikumi par nākamo gadu izrietēs no nākotnes attiecību līguma. 

Runājot par ekonomisko situāciju, Bankas Citadele ekonomists​ Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka brīdī, kad Lielbritānija nobalsoja par izstāšanos no ES, aplēses paredzēja, ka ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku būs negatīva. Tagad redzams, ka daļa no negatīvās ietekmes jau ir notikusi. Ilgu laiku nebija zināms, kad un kādā veidā šī izstāšanās notiks, un tas ir ietekmējis arī uzņēmējus Latvijā. Nākotnē, ja Lielbritānijā izvēlēsies attālināties no Eiropas, tad var parādīties muita, līdz ar to procesi varētu būt ilgāki un dārgāki. Lielbritānija ir publiski paziņojusi, ka grib izvēlēties atšķirīgu kursu no ES - gan finanšu regulācijā, gan datu apstrādē, gan privātuma politikā, gan vēlmē vairāk attīstīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas. 

Tomēr cilvēkiem ikdienā pārrobežu pārskaitījumos, kas līdz šim ir bijis ļoti nozīmīgs lielums, ņemot vērā diasporas pārskaitījumus uz Latviju, nekam daudz nevajadzētu mainīties. Finanšu nozare šīm pārmaiņām ir gatavojusies jau no brīža, kad Lielbritānija nobalsoja par izstāšanos. Tāpēc priekš patērētājiem te nevajadzētu būt kādiem pārrāvumiem vai būtiskām izmaiņām. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte, departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone stāsta par prognozēm 2020./2021. mācību gadā studiju jomā. Arī viņa uzsver, ka sarunu procesā vēl daudzas lietas noskaidrosies. Indikatīva ziņa, ka lietas būtiski nemainīsies, tas nozīmē - jāseko izmaiņām.

Runājot par Lielbritānijā iegūta diploma atzīšanu Latvijā, arī šajā ziņā nekas nemainīsies ne šogad, ne turpmākajos gados, jo automātiskā diplomu atzīšana šobrīd ir spēkā tikai starp Baltijas valstīm. Lai atzītu jebkurā citā valstī iegūtu diplomu (ja darba devējs to vēlas vai tas nepieciešams, lai turpinātu studijas), ir jāieziet diploma atzīšanas process. Šobrīd Baltijas valstis ir noslēgušas nodomu līgumu ar Beniluksa valstīm par savstarpēju automātisku diplomu atzīšanu. Tas parāda, ka ir iespējama arī tālāka līgumu slēgšana. 

Savukārt Erasmus+ ir kopējā Eiropas mobilitātes programma, līdz ar to noteikumi, kas te darbojas ES līmenī, būs spēkā arī Latvijā. 

Zanda Kalniņa-Lukaševica papildina, ka attiecībā uz Lielbritāniju ir skaidrs, ka jaunajā, 2020./2021. mācību gadā nosacījumi nemainīsies, respektīvi var studēt ar tiem pašiem nosacījumiem kā britu studenti, nemainīsies arī mācību maksa un pieeja finansiālajam atbalstam. Arī Erasmus+ paliek tie paši nosacījumi. Taču tālāk skaidrības trūkst. Runājot par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju, nešaubīgi, ka izglītība ir Latvijas un ES uzmanības lokā. 

Daudzi Latvijas speciālisti ir vērsuši uzmanību uz diplomu un kvalifikāciju atzīšanu, tā ir viena no spilgtākajām problēmām. Ja tas netiks atrisināts starp ES un Lielbritāniiju, tad Latvijai ir jābūt ļoti lielā gatavībā to raiti atrisināt divpusēji. Lielbritānijā ir daudzi augstas kvalifikācijas cilvēki, kuri ir jau indicējuši, ka būtu ieinteresēti atgriezties Latvijā. Tāpēc Latvijai ir jānodrošīna diplomu un kvalifikāciju atzīšana raitā veidā. Latvija nedrīkst paļauties uz ES un pasīvi gaidīt, ka tā vedīs šīs sarunas. Lai sarunas būtu efektīvas, tās veic nevis 27 dalībvalstis, bet gan viens sarunvedis, kuram Latvija dod mandātu runāt mūsu valsts vārdā. Un Latvijai šajā procesā ir jābūt ļoti aktīvai, lai tiktu definēts sarunu mandāts ES sarunvedim un panāktu, ka tiek iesaistīti Latvijas eksperti. Februārī Latvijas valdība apstiprinās Latvijas pozīciju. Mūsu valsts ir aktīva dalībniece ES pozīcijas veidošanā. 

Baiba Braže stāsta, ka universitātes cīnās par studentiem, tāda ir situācija augstākajā izglītībā visur pasaulē. Tāpēc arī britu universitāšu interesēs ir dabūt Latvijas studentus. Savukārt mūsu interesēs ir vai nu dot studentiem kvalitatīvu izglītību Latvijā, vai, ja viņi izglītojas kaut kur citur, tad radīt visus priekšnoteikumus, lai viņi varētu atgriezties, turpināt pētniecību vai darbu Latvijā, vai arī saglabāt ļoti ciešas saites ar Latviju. 

Attiecībā uz diplomu un kvalifikācju atzīšanu - tā kā šobrīd vairāki tūkstoši Latvijas studentu studē Lielbritānijā un eventuāli pēc tam varētu atgriezties Latvijā, tad tikpat labi Latvijai ir tiesības vienpusēji atzīt šos diplomus - B. Braže teic, ka tas ir viņas ļoti praktiskais viedoklis, jo diplomu atzīšana ir Latvijas prioritāte. Vēstniece pieņem, ka uz Lielbritānijas izglītības  diploma un kvalifikāciju kvalitāti var paļauties. Nedrīkst pieļaut, ka šādas problēmas Latvijā rada situāciju, ka nevaram dabūt atpakaļ cilvēkus. 

Runājot par izglītības kvalitāti, pēc triju gadu darba vairākas Latvijas universitātes ar britu universitātēm atsevišķās specialitātēs ir noslēgušas tā sauktās dubulto diplomu programmas, lai, Latvijā studējot, varētu iegūt arī britu augstskolas diplomu. Latvijas vēlme ir izveidot arī kopīgas programmas, kur studenti daļu laika var studēt Lielbritānijā, daļu Latvijā. 

Kopējais universitāšu līmenis Lielbritānijā ir ļoti dažāds, tāpat kā visur pasaulē. Tāpēc studentiem ir ļoti rūpīgi jāizvēlas, ko un kur viņi vēlēsies studēt. Lielbritānija ir dārga zeme, studijas te nav lētas. Skotijā studē ļoti daudz cilvēku no 1. ģimnāzijas, jo tur bija bezmaksas izglītība. Taču tas mainīsies, jo tagad arī Skotijā būs jāmaksā par studijām. 

Par to, kā Breksits ietekmēs iedzīvotāju un uzņēmēju nākotni, pirmkārt,  atbildes var atrast LR Ārlietu ministrijas mājas lapā, kur ir atsevišķa sadaļa “Breksits”. Tāpat joprojām darbojas Breksita e-pasts, uz kuru var rakstīt; Eiropas informatīvais tālrunis (Europe Direct visās ES oficiālajās valodās), kur jautājumus var uzdot jebkurš. Plaša informācija, ne tikai par Breksitu, bet arī citiem būtiskiem jautājumiem, atrodama vēstniecības mājas lapā, Facebook lapā un tviterī. Pastāv konsulārie e-pasti - vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas ir pieteikušies konsulāro ziņu saņemšanai. Krīzes situācijā ir arī Konsulārā departamenta krīzes 24 stundu tālrunis, tāpat e-pasts, uz kuru var rakstīt un rast padomu un palīdzību jebkurā krīzes situācijā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti