Dalies:

Prakse iestādēs Latvijā - iespēja ASV jauniešiem saglabāt saikni ar latvietību

Prakse iestādēs Latvijā - iespēja ASV jauniešiem saglabāt saikni ar latvietību
Ekrānšāviņš
  • 08. Jul. 2019

Uzlabot latviešu valodu, kā arī iepazīt dzīvi un kultūru Latvijā, vienlaikus praktiski darbojoties savā interešu sfērā - tā ir visbiežāk minētā motivācija, kāpēc jaunās paaudzes latvieši ASV izmanto Amerikas Latviešu apvienības (ALA) bērnu un jauniešu latviskās audzināšanas un izglītības programmu Pavadi vasaru Latvijā. Programma  20 līdz 29 gadus veciem ASV latviešu izcelsmes jauniešiem piedāvā praktizēties dažādās Latvijas kultūras, valsts iestādēs un privātos uzņēmumos, tādējādi radot piederību Latvijai un latviešu tautai. Par to Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21.gadsimts".

Jaunie praktikanti Latvijā patlaban ir nodzīvojuši mazliet vairāk par mēnesi. Viņi stāsta, ka bērnībā bijis grūti klausīt vecākus un sestdienu rītos celties, lai ietu uz latviešu skolu un citiem latviešu sarīkojumiem, tomēr pēc vidusskolas jau viņi paši gribējuši būt latvieši. Tagad viņi jūtas gan kā latvieši, gan kā amerikāņi. 

Par to, vai no šādiem praktikantiem darba vietās vispār ir kāda jēga, diskutē darba devēji. 

Lasītākās ziņas valstī

Draugiem group runasvīrs, mentors Jānis Palkavnieks uzsver, ka Draugiemgroup uzņēmums Printful nebūtu vispār izveidojies bez ārzemju latviešu palīdzības. Tā kā uzņēmums strādā globāli un tā primārais tirgus ir ASV, tad uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi piesaistīt speciālistus, kuriem Ziemeļamerikas angļu valoda ir dzimtā valoda. Tāpēc šie praktikanti uzņēmumam ir neatsverams ieguvums. Turklāt globālai kompānijai ir nozīmīgi, ka ienāk kolēģi ar jaunu skatījumu.

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Informācijas pakalpojumu un Starpbibliotēku abonementu nodaļas vadītāja, mentore Ginta Zalcmane stāsta, ka praktikanti bibliotēkā strādā jau kopš 2015. gada. LNB saikne ar latviešiem, kas savulaik bijuši spiesti aizbraukt no Latvijas vienmēr ir bijusi svarīga. Arī bibliotēka bagātinās no šiem jauniešiem. 

Prakses laikā jauniešiem Latvijā ir jānostrādā 160 stundas, tomēr viņi teic, ka atliek laiks arī kādām izpriecām. 

Aleksandrs Konters (Minesota) ir dzimis Daugavpilī, sešu mēnešu vecumā adoptēts un aizvests uz ASV. Tomēr vecāki uzskatījuši, ka arī Amerikā viņam ir svarīgi uzturēt latvietību, tāpēc to ļoti veicinājuši. Aleksandrs ir praksē Latvijas Nacionālās bibliotēkā. Viņš papildina, ka visbiežāk praktikanti Latvijā paliek uz diviem mēnešiem. Ja paliktu tikai uz vienu mēnesi, tad butu jastrādā astoņas stundas dienā. Taču, paliekot divus mēnešus, darba ritms ir brīvāks un atliek laiks Latvijas apceļošanai. Turklāt te viņš atskārtis, ka Latvija ir zeme, uz kuru nākotnē būtu jāpārceļas dzīvot. 

Draugiem group runasvīrs, mentors Jānis Palkavnieks piezīmē, ka ir lietas, kas darba devējam Latvijā šķiet pašsaprotamas, taču varbūt līdz galam nav skaidras cilvēkam, kurš Latvijā nav dzīvojis ilgāku laiku. Tomēr ar jauniešu disciplīnu nekādu problēmu nav. Turklāt praktikantiem tiek uzticēti arī nopietni darbi, ne tikai palīgdarbi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Ginta Zalcmane piebilst, ka vienmēr ir atbalstījusi pozīciju, ka jaunietis ir atbraucis ne tikai strādāt, bet arī baudīt Latviju. Pēc šādas formulas LNB tiek plānoti arī praktikanta darbi. 

Sabīne Brunovskis (Čikāga) ir beigusi 2. kursu Ilinojas Universitātē, viņa plāno studēt ekonomiku vai antropoloģiju. Sabīne strādā praksē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā Biznesa inkubatoru departamentā. Viņa priecājas, ka latviešu valoda te ir jūtama visur. Amerikā latviski viņa runājusi tikai mājās. Pirms šī prakses Sabīne nav pieļāvusi domu, ka kaut kad varētu dzīvot ārpus Amerikas, taču tagad ir sapratusi, ka nākotnē noteikti gribētu dzīvot Latvijā. Viņa te ir iedzīvojusies. 

Solvita Kārkliņa (Mičigana) šobrīd Kolorado universitātē studē arhitektūru un vides dizainu. Viņas prakses vieta Latvijā ir uzņēmums Printful. Solvita teic, ka dažkārt neizodas tik skaidri noformulēt savu domu latviski, tomēr tagad viņa jūtas daudz drošāka, kad latviski jārunā sapulcēs un citur.

Dāvis Berkolds patlaban strādā AmCham LATVIA (Amerikas tirdzniecības palāta Latvijā). Šī brīža Dāvja lielākie pienākumi ir palīdzēt organizēt ASV Neatkarības dienas pikniku un tulkot dokumentus angļu valodā. Viņš papildina, ka šī mēneša laikā latviešu valoda, protams, ir uzlabojusies, tomēr tā nekad vairs nebūs tik laba kā Gaŗezera u.c. latviešu vasaras nometņu laikā. Prakses darbā viņš ar kolēģiem runā tikai latviski, bet darba prezentācijās angliski. 

Nikolajs Pone ASV studē arheoloģiju. Prakses laikā Latvijā viņš strādā muzeja Latvieši pasaulē pētniecības centrā. Nikolajs uzsver ka jau agrāk ir gribējis atgriezties Latvijā, te dzīvot un strādāt ilgāku laiku. Viņam ļoti interesē vēsture, īpaši Latvijas vēsture, tāpēc prakse muzejā Latvieši pasaulē, kur krāj trimdinieku stāstus un priekšmetus, ir ļoti vērtīga. Tas ir darbs, ko viņš savā dzīvē tieši ir gribējis darīt.  

Atbraucot uz Latviju, izrādījies, ka viņa latviešu valoda nav nemaz tik slikta, kā viņš iepriekš domājis. Arī piederības sajūta latvietībai pēc šī mēneša Latvijā viņam ir daudz stiprāka. 

Draugiem group runasvīram, mentoram Jānim Palkavniekam ir prieks, ka šie jaunieši grib atgriezties Latvijā. Viņš tic, ka tas notiks pa īstam, jo vairāki šādi gadījumi jau ir bijuši. Draugiemgroup uzņēmumā ir vairāki latviešu kolēģi, kuri ir dzimuši ASV, Austrālijā un Kanādā un kuri tur strādā jau septiņus gadus. Daži no viņiem jau ir nodibinājuši paši savus uzņēmumus un Latvijā ir uz palikšanu. Kad šiem cilvēkiem jautā, kā viņi izlēmuši palikt Latvijā, tad parastā atbilde ir - atbraukuši izmēģināt uz vienu gadu. 

Jānis Palkavnieks piebilst, ka ASV ir atļauta dubultpilsonība. Līdz ar to jaunā cilvēka dzīvē nekas nemainās, tikai tas, ka tagad viņš dzīvo Latvijā. 

J. Palkavnieks uzsver, ka Latvijā var apgūt profesijas, kādām piekļūt Amerikā, Austrālijā un Kanādā ir daudz grūtāk. Te jauniešiem uztic nopietnus darbus un viņi var dot reālu pienesumu, palīdzēt Latvijas uzņēmumiem starptautiskajā tirgū. Un tā ir arī laba misijas sajūta - palīdzēt savai tēvzemei izdarīt to, ko tikai ar saviem spēkiem Latvijas cilvēki nevarētu izdarīt. 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Ginta Zalcmane papildina, ka arī viņu pieredzē ir apliecinājumi, ka jaunieši vēlas atgriezties Latvijā un to patiešām arī dara. 

Autors: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti