Dalies:

Politico: Latvija, nācija kas izzūd

Politico: Latvija, nācija kas izzūd
  • 08. Jan. 2018

“Latvija - nācija, kas izzūd ” - Ar šādu virsrakstu 5. janvārī tika publicēts žurnālista un vēsturnieka Gordona F. Sandersa (Gordon F. Sander) raksts politico.eu, tiešsaistes interneta medijā, kurš aptver ziņas par Eiropas Savienību, tās politiskajiem procesiem, politku un personībām.

Rakstā stāstīts par situāciju saistībā ar iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. Uzsvērts, ka kopš Latvijas iestāšanās ES, valsts zaudējusi piektdaļu no tās iedzīvotājiem. Viņi pametuši valsti, lai dotos strādāt uz pārtikušajām ES vlastīm : Apvienoto Karalisti, Vāciju, Īriju.

2000. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bijjis 2.38 miljoni. Savukārt šī gada sākumā 1.95 miljoni. Neviena cita valsts nav piedzīvojusi tik strauju iedzīvotāju skaita kritumu - 18.2 %, saskaņā ar U.N. statistiku. Līdzīgu situaciju Latvijai sasniegusi tikai kaimiņvalsts Lietuva ar 17.5% samazinājumu un Gruzija ar 17.2%.

Atis Sjanīts ir speciālo uzdevumu diasporas rakstā apgalvo : ”Realitāte ir tāda, ka mēs zaudējam cilvēkus - ātri ”. Tomēr ekonomiskā migrācija nav vienīgais iemesls, kāpēc valsts iedzīvotāju skaits strauji samazinās. To ietekmē arī Baltijas valstu salīdzinoši zemie dzimstības rādītāji un augstais mirstības līmenis. Gala rezultāts, kā stāsta Sjanīts, nav nekas cits kā drauds Latvijas valsts dzīvotspējai.

Rakstā savu viedokli pauž arī publicists Otto Ozols: “Latvijā jau tā ir valsts ar zemu iedzīvotāju blīvumu.” Vinš šo situāciju vērtē alegoriski, apgalvojot, ka atlikušas vien piecas minūtes līdz pusnaktij.

Kā visnopietnākā un acīmredzamāka Latvijas iedzīvotāju krīze vērtēta valsts nabadzīgākajā reģionā - Latgalē. Vidējā mēnešalga Latvijā ir 670 eiro. Taču Latgalē cilvēki saņem apmēram pusi no tā. Situāciju Latgalē komentē reģiona žurnālists Aleksandrs Rube, vērtējot atalgojumu kā joku un jautājot, vai tas ir brīnums, ka iedzīvotāji vēlas doties prom? Tāpat Rube stāsta - robežas ir avērtas, informācija par dzīvi citās ES valstīs ir pieejama, jaunieši dodas uz Angliju, Vāciju un Īriju, vienīgais iemesls, kādēļ viņi atgriežas Latvijā, lai to apciemotu, ne paliktu.

Atšķirīgi situāciju šajā reģionā vērtē Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs, Vladislavs Stankevičš. Viņš apglavo, ka ir darba vietas un ikvienam, kurš vēlas tur palikt ir iespēja strādāt. Tāpat viņš min, ka gaidāms algu pieaugums, kaut gan atzīst, ka pašlaik tās ir zemas. Stankevičš norāda uz to, ka situāciju vieglāku nedara runas par reālu vai nereālu karu - iedzīvotājiem palikšanu nepadarot pievilcīgu un atturot ārvalstu ieguldījumus.

Arī dzīve ārpus Latvijas nav tik vienkārša, kā domā jaunieši, dzīvē pastāv kas vairāk kā tikai nauda, stāsta Svetlana Lonska, kura pēc dīves ārpus Latvijas, atgiezusies dzimtenē, un saprot, ka cilvēki turpina aizbraukt.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, emigrantu skaits, kas atgriežas dzimtenē 2016. gadā, bija apmēram 40 procenti no tiem, kas pametuši. Tas ir par 26-37% vairāk nekā iepriekšējos trīs gados.

Pilno raksta versiju angļu valodā var apmeklēt šeit
Attēls: www.politico.eu

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti