Dalies:

Pirmkārt, esmu Latgales meitene: ILONA KUDIŅA (Amerika)

Pirmkārt, esmu Latgales meitene: ILONA KUDIŅA (Amerika)
Ieva Freinberga
  • 19. Oct. 2019

Flautiste ILONA KUDIŅA, beigusi Daugavpils mūzikas koledžu un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju ar maģistra grādu, pirms 18 gadiem aizbrauca uz Ameriku, lai studētu slavenājā Bērklija mūzikas koledžā (Berklee College of Music) Bostonā, kur ieguva džeza un mūsdienu flautas spēles diplomu. Un tā arī palika Amerikā, viņa ir Latvijas un ASV dubultpilsone. 

Ilona Kudņa ir brīvmāksliniece un koncertē visā pasaulē, māca arī mūziku - flautu un  mazliet klavierspēli. Vasaras nogalē Rīgā viņa rīkoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades svinību noslēguma koncertu, kur skanēja latviešu kamermūzika un džeza improvizācijas.

Dzīve ārpus Latvijas atver daudzas durvis. Bet varbūt kādas arī aizver?

Lasītākās ziņas valstī

Ja aktīvi darbojies, tad tu pats arī esi, tas kas tās durvis ver. Mani aizrāva mūzika, Amerikā bija interesanti, daudz ko darīt, bija, ar ko muzicēt, tāpēc arī tur paliku. Daudz nedomāju, vienkārši gāju uz priekšu. Mūzikai manā dzīvē ir ļoti liela vieta. 

Mūziķim ir ļoti svarīgi atrast vietu, kas viņa idejām ir perfekta. Man tā bija ar džeza mūziku. 2001. gadā, kad es aizbraucu, Latvijā nebija tādas džeza nodaļas. Taču, ja rodas iespēja mācīties vietā, kur džeza mūzka un improvizācijas māksla ir intensīva un attīstīta, tad tas ļoti vilina.

Kā ir dzīvot divās pasaulēs - Amerikā un Latvijā?

Tu visur ņem līdzi pats sevi - vai tu brauc uz Ameriku, Daugavpili, Japānu vai neapdzīvotu salu. Vienmēr tu esi tu pats. Gadiem ejot un uzturot saikni ar dzimteni, lielās līnijās nekādu starpību nejūtu. Niansēs - varbūt. Citādi tu vienkārši dzīvo un dari savu darbu. Ņujorkā un Bostonā dzīve ir ļoti intensīva, tur ļoti respektē laiku. Latvijā dažkārt to tik strikti neievēro, taču tās ir tikai nianses. 

Cik bieži Jūs atbraucat uz Latviju?

Pēdējā laikā - vienreiz gadā, vasarā. Ja Amerikā man no Latvijas kas pietrūkst, tad to šeit kompensēju. Ļoti sekoju līdzi visam, kas te notiek. Kad esmu Latvijā, tad visu, kas interesē, mēģinu apmeklēt, noskatīties, noklausīties, izlasīt. Daudzi mūziķi savukārt brauc uz Ameriku, piemēram, Valsts Akadēmisko kori Latvija es redzēju Ņujorkā - ja ne šeit, tad tajā pusē es viņus redzu. 

Man ļoti patīk būt Nacionālajā bibliotēkā, tur ir ļoti skaisti. Tā ir īpaša sajūta, kad uzej augšā, kur ir klavieres. Latvijā es dziļāk elpoju, man patīk šis gaiss. Arī dabu baudu. Amerikā daba ir lielāka, plašāka nekā Latvijā - kalni, viss liels. Te daba ir mazāka, tomēr skaista tik un tā. Tāpēc to novērtē, kad esi šeit, Latvijā. 

Mēs Latvijā bieži sūrojamies, ka daudz kas ir slikti. Varbūt nemaz neapzināmies, kas viss mums te ir?

Jā, tas latviešiem ir raksturīgi. Ja kāds uzslavē - cik tu smuka izskaties, tad latviete teiks - ai, nu ko tu, veca kleita. Tā ir klasika. 

Vai var iemīlēt svešu zemi kā savu dzimteni?

Otru zemi var iemīlēt savādāk. Attiecībā uz dzimteni taču nevajag neko mainīt - tā ir tava dzimtene, neatkarīgi no tā, kur tu esi. Nav jau vairs piecdesmitie, sešdesmitie gadi, tagad cilvēki braukā pa pasauli, tas nav nekas briesmīgs. 

Es nāku no Daugavpils, kas ir ļoti daudznacionāla pilsēta. Arī Amerika ir ļoti daudznacionāla. Tāpēc patiesībā pierast pie vides man bija ļoti vienkārši. Humors gan ir tāda lieta, ko tu mācies visu mūžu, pat ja pārvaldi valodu. Ar humora izjūtu man sākumā bija jocīgi. Mūziķu vidē tai ir ļoti svarīga loma. Sākumā, kad viņi savstarpēji stāstīja anekdotes, man vienkārši teica, kad ir jāsmejas. Par to vien ir jāsmejas. 

Cik Jums svarīgi, ka mūzikā parādās Jūsu piederība Latvijai?

Rakstot avīzei, svarīga ir valoda. Ja vajadzētu rakstīt angliski, tad ļoti labi būtu jāprot angļu valoda. Savukārt mūzikā ir cita gramatika - tur tu vari runāt ar jebkuru cilvēku, pat, ja neproti viņa valodu. Īpaši džeza mūzikā tā ir. Un tas ir kas īpašs. 

Ir arī sarīkojumi, kur ir svarīgi, ka esmu latviete, piemēram, Baltijas ceļa atcere, kur iederas latviešu mūzika. Taču ir arī koncerti, kur viens mūziķis ir soms, otrs amerikānis, trešais vēl cits. Kas un no kurienes tu esi, varbūt nav tik būtiski, galvenais ir tā vienošanās un mūzika. Ir vieta un laiks, kad to afišē, un ir vieta, kad tu pats zini, kas tu esi un kam piederi. 

Pirmkārt, es esmu Latgales meitene. Un esmu arī Amerikas pilsone. Patriotisms un latvietība ir kā mīlestība - tu nevari to formulēt vārdos, un varbūt arī nevajag. 

Varbūt Latvijā pārāk daudz vērtē - kurš no kurienes, kāda ādas krāsa, kāda reliģija?

O, jā! Taču tas nav raksturīgs tikai latviešiem. Parunājiet ar itāliešiem! Tur arī ir ļoti svarīgi, no kura reģiona, pilsētas vai ciema tu esi. - Ā, nu redz, es atkal esmu no tā ciema, un tas ir foršāks. - Tas viņiem ir ļoti raksturīgi. 

Latvija ir tik liela kā, piemēram, Ņūhempšīra. Un vai mēs tiešām tagad vēl dalīsim to visu? - O, redz, viņš ir no Latgales, bet mēs no Kurzemes. - Priekš kam? Par dažiem jautājumiem vienkārši nav vērts cepties. 

Vai dzīve Amerikā Jums ir iemācījusi savādāk raudzīties uz dzīvi?

Dzīve kā tāda izmāca. Nav svarīgi, vai tu dzīvo Amerikā vai Latvijā. Mūsu vecumā jau tu sāc apjēgt, par ko ir vērts uztraukties un par ko nē, nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem. 

Amerika sagrābj aiz rīkles un liek darboties intensīvi, Latvijā tā nebūtu bijis. Amerikas ceļš man iemācīja vienas lietas, taču, ja es būtu palikusi Latvijā, tad ar mani atkal notiktu citas lietas. Svarīgi būt īstajā vietā īstajā laikā. Dzīvē nedarbojas teicamnieces likums - ja tu labi mācīsies, tad arī dzīvē viss labi ies. Varbūt tā būs, bet varbūt arī nebūs. 

Kas džeza mūzikā ir tik pievelkošs un magnētisks, ka Jūs tam veltāt savu dzīvi?

Man ir divas sirdslietas - latviešu kamermūzika un džeza improvizācijas. Flauta ir sabiedrisks instruments. Un mums, latgaliešiem, patīk būt kopā. Tas latgaliešiem ir raksturīgi - nu, taisām tā forši un kopā! 

Improvizācija, pārsteigums - tu īsti nezini, kā būs, bet zini, ka būs labi. Tā ir ātra kompozīcija, un tas ir ļoti aizraujoši. Arī latviešu kamermūzika ļauj māksliniekam meklēt krāsas un arī kaut ko pielikt no sevis. Tur arī ir sava veida improvizācija. Improvizācija ir fantastiska pasaule, aizraujoša! 

Un tas, ka kāds aizbrauc no Latvijas, nav pasaules gals. Cilvēki šeit būvē mājas un grib kopt saknes 10 kilometru dziļumā, bet Amerikā ir tādas mājas, kuras tu vari pacelt un aiznest prom. Bija tāds joks - skrien divi čaļi, viens prasa - kur tu dzīvo? Bet - fiziski, ne mentāli? Tur ir liela patiesība.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls Latviesi.com

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti