Dalies:

Pirmajā šīs sezonas raidījumā Globālais latvietis viesojas grupa „Imanta Dimanta un Draugi”

  • 04. Feb. 2019

Ingūna Grietiņa-Dārziņa norāda, ka Eiropas latviešu kultūras svētku kustība ir veidojusies kā turpinājums 1989.gadā pārtrauktai dziesmu svētku kustībai Eiropā. Kustība uzsākta, sadzirdot tautiešus, kas latvisko identitāti  grib rādīt gan savās mītnes zemēs, gan arī kopumā Eiropā. To 2011. gadā uzsāka tautieši Īrijā, tagad kultūras dienas notiek daudzviet Eiropā un tās kopā ik četrus gadus pulcē tautiešus ELKS - EIROPAS LATVIEŠU KULTŪRAS SVĒTKOS, kurus paši mēs devējam par mazajiem Dziesmu svētkiem. 

"Tagad šī kustība ir kļuvusi daudz plašāka, lai latviešu unikalitāti – kormūziku, deju – rādītu visā Eiropā," atzīst Ingūna Grietiņa-Dārziņa.
 

Pirmajā šīs sezonas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā viesojās grupa „Imanta Dimanta un Draugi”. Grupā darbojas pieci mūziķi. Katrīna Dimanta spēlē vijoli, čellu tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu, Matīss Uškāns - bungas. Mūziķi dalījās pārdomās par līdzsvara meklējumiem starp iedomāto un reālo Latviju.

Grupas „Imanta Dimanta” pirmsākumi meklējami 2012. gadā, kad kādā restorānā iepazinās Imanta Nīgale un Katrīna Dimanta. Mūziķes uzzināja, ka abas ir dzimušas tajā pašā datumā, turklāt abu saskanīgie vārdi veido izcilu grupas nosaukumu.

Imanta Nīgale ir uzaugusi ASV, taču katras brīvdienas apmeklējusi latviešu skolas un vasaras pavadījusi latviešu nometnēs. Jautājot par sevis apzināšanos kā latvieti, mūziķe atzīst: ‘’Tā noteikti bija cīņa, iekšēja cīņa.’’ Imanta stāsta, ka visgrūtāk bijis pusaudžu vecumā, kad bija jāskaidro amerikāņu draugiem, kāpēc netiek uz ballītēm brīvdienās, jo ir latviešu skola vai kāds latviešu pasākums, uz kuru jābrauc. Imanta skaidro, ka latvietību visspēcīgāk sajutusi vidusskolas beigās, kad absolvēja Garezeru. ‘’Tā bija tā vasara, kad es atklāju latvisko dziedāšanu,’’ stāsta mūziķe.

Savukārt ģitārista Krišjāņa saikne ar latvietību ir citāda. Viņš ir uzaudzis Vācijā, taču uz Latviju pārcēlies, lai labāk iemācītos latviešu valodu un būtu tuvāk savam tēvam un vecmāmiņai. ‘’Visu savu dzīvi uzskatu sevi par latvieti, tāpēc nav bijis nekāds speciāls moments, kurā es domāju, ka, jā, tagad sajūtu latvietību,’’ stāsta mūziķis. Atšķirībā no Imantas, Krišjānis smejas, ka pusaudžu laikā vienkārši negāja uz latviešu skoliņām, bet gāja uz ballītēm.

Grupas soliste un vijolniece Katrīna Dimanta stāsta par to, kā apkārt pasaulei viņu ir vedusi latviešu mūzika. Izrādās, ka interese par Latviju ir ne tikai ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, tūrē pa Angliju, kurā Katrīna bija devusies ar savām māsām, pārpildītās zālēs mūziķes ir britiem stāstījušas, kas ir Latvija, kas ir mūsu tautastērpi, kāpēc mēs dziedam un no kurienes mūsu dziesmas ir radušās.

Interesanti ir arī grupas iemesli, lai no no dzīves ārzemēs, atkal atgrieztos Latvijā. Grupas basists Kristaps uz Latviju no Lielbritānijas pārcēlās gaidāmā bērniņa dēļ. Mūziķis baidījās, ka nespēs uzturēt latvietību ārzemēs.

Raidījuma turpinājumā par 2019. gada centrālajiem kultūras notikumiem diasporā raidījumā stāstīja XV Dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš. Dziesmu svētki  šovasar risināsies no 4. līdz 7. Jūlijam. Juris Ķeniņš atzīst, ka ir svarīgi reizē gan skatīties nākotnē, gan ielūkoties pagātnē un repertuārā godināt senčus, jo pirmie dziesmu svētki Kanādā skanēja jau 1953.gadā. ‘’Tas ir veids, kā uzturam mūsu sirdīs Latviju,” atzīst Juris Ķeniņš, stāstot par gaidāmajiem svētkiem, kuros paredzēts, ka pulcēsies ap 3000 dalībnieku. Uz visiem sarīkojumiem vēl ir pieejamas biļetes.

Līdzīgi kā vairākos iepriekšējos svētkos, arī šoreiz Dziesmu svētkos Kanādā piedalīsies kolektīvi no Latvijas – viesosies tautas deju ansamblis „Līgo” un vadītājs Jānis Purviņš, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un diriģents Māris Sirmais, grupa „Raxtu raxti”. Tāpat Kanādas latvieši gaida ciemos ap 500 koristu un dejotāju.

Bet par Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem (ELKS 2), kas notiks no 13. līdz 16. jūnijam Īrijā, Dublinā, vēsta Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa-Dārziņa.

Šajās dienās Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi – būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē, būs vakara pasākumi, koncerti un kulminācijā Lielkoncerts ar 49 māksliniecisko kopu līdzdalību no 14 Eiropas valstīm. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem. Īpašie viesi arī šajos svētkos no Latvijas- grupa „Raxtu raxti”.

Ingūna Grietiņa-Dārziņa norāda, ka Eiropas latviešu kultūras kustība ir veidojusies kā turpinājums 1989.gadā pārtrauktai dziesmu svētku kustībai Eiropā. Kustība uzsākta, sadzirdot tautiešus, kas latvisko identitāti  grib rādīt gan savās mītnes zemēs, gan ari kopumā Eiropā. To 2011. gadā uzsāka tautieši Īrijā, tagad kultūras dienas notiek daudzviet Eiropā un tās kopā ik četrus gadus pulcē tautiešus ELKS - EIROPAS LATVIEŠU KULTŪRAS SVĒTKOS, kurus paši mēs devējam par mazajiem Dziesmu svētkiem.

"Tagad šī kustība ir kļuvusi daudz plašāka, lai latviešu unikalitāti – kormūziku, deju – rādītu visā Eiropā," atzīst Ingūna Grietiņa-Dārziņa.

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē