Dalies:

Pinto: Piederība Latvijai ir ne tikai mūsu kultūras un valodas piederība, bet arī pilsoniskā līdzatbildība

  • 10. Apr. 2019

Lai tautietis būtu pilsoniski aktīvs, viņam vēlēšanās ir jāpieņem apzinīgs un pārdomāts lēmums, jāiesaistās Latvijas informācijas vidē, jāizjūt piederības sajūta Latvijai, jūbūt līdzatbildīgam par to, kas notiek Latvijā,  un jāveic aktivitātes, kas uzlabotu Latvijas kopējo stāvokli. Tai pat laikā Latvijas valdībai ir jābūt tai, kura strādā ar pilsonisko izglītību, veicina diasporas latviešu piederības sajūtu, iesaistot viņus Latvijas norisēs. Tā spriež  Latvijas Radio 1 raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” viesi.

Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījums “Eiropā dzīvojošo Latvijas Valsts piederīgo pilsoniskā aktivitāte”, tāpat arī citviet pasaulē tapuši pētījumi liecina, ka liela daļa pilsoņu neizmanto iespējas, kas ir dotas, un neiesaisās nekur vai arī balso tikai vēlēšanās. LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa uzsver, ka būt pilsoniski aktīvam nenozīmē tikai nobalsot vēlēšanās, tā ir pilsoniskā apziņa izdarīt atbildīgu un apdomātu izvēli. “Pētījumā mēs redzam, ka lielā mērā mūsu tautieši, kas dzīvo ārvalstīs, savu pilsonisko aktivitāti tomēr vērš uz to valsti, kurā viņi dzīvo. Taču ir lietas, ko viņi dara attiecībā uz Latviju. Ļoti liela nozīme ir platformai “Mana balss”, kas ļauj viņiem piedalīties un paust savu viedokli, un arī ziedošana elektroniski. Mūsu Latvijas uzdevums ir nodrošināt viņiem šīs iespējas būt aktīviem un iesaistīties dažādos veidos. It īpaši aktuāli ir šie elektroniskie līdzdalības veidi,” skaidro I. Mieriņa.

Tāpat I. Mieriņa raidījumā norāda, ka diasporas latvieši, kuri ilgāku laiku pavadījuši ārpus Latvijas, kļūst politiski aktīvāki, pieņemot pilsonisko dzīvi, kāda ir mītnes zemē. Veidojas ļoti liela piesaiste valstij un vēlme tai ko dot. Taču pastāv otra iespēja - aizbraucējs ir aizvainots vai pat nikns un savu balsi atdot kā protesta balsojumu. “Jau 2015. gadā mūsu pētījumā, kurā piedalījās 14 tūkstoši ārpus Latvijas dzīvojošo, konstatējām, ka tuvu pie 80% ārpus Latvijas dzīvojošo uzskata, ka Latvijas valdību neintersē tādi cilvēki. Tātad viņi patiešām jūtas nesadzirdēti.”

Būt informācijas apritē - viens no priekšnosacījumiem, kā saglabāt saikni ar Latviju un būt pilsoniski aktīvam

Eiropas Latviešu apvienības priekšēde Elīna Pinto skaidro, ka savā darbā apvienības pieeja ir tāda, ka katrs Latvijas cilvēks, Latvijas pilsonis, šajā gadījumā, Eiropā, ir daļa no Latvijas pilsoniskās sabiedrības. “Mūsu biedru organizācijās mēs cenšamies stiprināt šo apziņu, ka piederība Latvijai ir ne tikai mūsu kultūrpiederība, valodas piederība, bet arī šī pilsoniskā līdzatbildība par to, kā Latvija attīstās. Mēs savā darbā ļoti iedvesmojamies no tā, kādus piemērus mēs redzam citās Eiropas valstīs, kurās ir plašas emigrācija.” Kā piemēru E. Pinto min Portugāles valdību, kas vienkāršoja reģistrēšanos tieši ārvalstīs dzīvojošajiem portugāļiem, savu vēlētāju loku ārvalstīs paplašinot trīs reizes.

Tāpat E. Pinto uzsver, ka cilvēkiem ir jādod pilvērtīgas iespējas līdzveidot dzimto zemi, tādā veidā sniedzot arī vēlmi un iespējas laika gaitā arī atgriezties atkapaļ Latvijā. ELA priekšēde arī norāda, ka pilsonisko aktivitāti veicina ikdienas informatīvā aprite par to, kas notiek Latvijā. Šim apgalvojumam piekrīt arī I. Mieriņa, ka ziņu plūsma un apmaiņa veicina saiknes uzturēšanu: “Būtiski ir tas, ka mūsu pilsoņiem ir tiesības piedalīties vēlēšanās, jo tas arī ir vēl vien veids, kā uzturēt saikni ar Latviju. Vēl viens iemesls sekot Latvijā notiekošajam, būt informētam un saglabāt šo saikni.”  E. Pinto norāda, ka diasporas organizācijām ir liela atbildība stiprināt pozitīvā pienesuma apziņu, ka pilsoniskā saikne nezūd atkarībā no tā, kurā robežas pusē mēs dzīvojam.

Briseles latvietis Raimonds Aronietis, kuru darba gaitas ir aizvedušas uz Parīzi, kopš 18 gadu vecuma ir piedalījies visās vēlēšanās. Viņš kā Eiropas Savienības pilsonis varēja izvēlēties un balsot par Beļģijas deputātu kandidātiem, pārdomājot šo būtisko lēmumu, sapratis, ka viņa balss tomēr svarīgāka būs Latvijā. “Es, dzīvojot ārzemēs ar skatu tomēr uz Latviju, redzu, ka es tieku uzrunāts par tiem jautājumiem, kas man ir svarīgi, deputātu kandidāti runā. Pensijas jautājumi pēc atgriešanās Latvijā, medicīnas sistēmas ilgtspējība, valsts drošība, labklājība, man ir svarīgi, lai cilvēki, starp kuriem es dzīvoju, dzīvo labklājībā,” stāsta tautietis R. Aronietis, un tieši šo iemesludēļ EP vēlēšanās savu balsi atdos par kādu no Latvijas deputātu kandidātiem.

Žurnālists, dzejnieks un publicists Ojārs Jānis Rozītis piedzīvojis trimdas laikus un izjutis, kā ir tad, kad balsot ir izliegts: “Es līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai biju bezpavalstnieks, tas nozīmē dīpītis. Man piedalīties Vācijas vēlēšanās bija liegts. Es tā uzziedēju, kad man atjaunoja Latvijas pavalstniecību. Man bija beidzot dokuments rokā, un es varēju iet uz vēlēšanu iecirkni un es varēju balsot. Par visu, par ko Latvijā var nobalsot, es esmu nobalsojis.”

Latvijas valdībai vēl pietiekami darāmā diasporas latviešu pilsoniskās apziņas veicināšanā

Eksperti raidījumā  vērš uzmanību, ka Latvijas valdības iesaiste diasporas jautājumos tomēr varētu būt vēl krietni augstāka. “Manā skatījumā redzam, ka politiķi Latvijā nav diemžēl apzinājušies, kāds spēks ir diasporā, arī ja tie ir politiski. Ņemot vērā, ka gandrīz piecpadsmit procenti Latvijas cilvēku dzīvo ārvalstīs, ne visi, protams ir pilsoņi. Bet liela daļa no viņiem ir pilsoņi, viņi var lielā mērā ieteikmēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ja viņi ir aktīvi,” pauž I. Mieriņa.

Līdzīgās domās ir arī E. Pinto par to, ka pilsonisko aktivitāti var veicināt mūsu pašu politiķi: “Mēs arī pagājušajās Saeimas vēlēšanās redzējām, ka tām partijām, kuras jau bija ilgstošākā laika periodā uzrunājušas diasporas vēlētājus, uzticēšanās no vēlētāju puses nāca līdzi. To arī daudzas no mūsu tradīcijām bagātākām partijām varētu vēl tikai mācīties no jaunajām, kuras aktīvāk uzrunā  diasporas vēlētājus.”

Pētījuma “Eiropā dzīvojošo Latvijas Valsts piederīgo pilsoniskā aktivitāte” rezultāti liecina, ka tautieši mītnes zemes valdībai uzticas vismaz divas reizes vairāk, nekā Latvijas valdībai. “Uzticēšanās nozīmē, ka norit divvirzienu saruna, kurā mēs veidojam izpratni un sadarbību, ja šī uzticēšanās varētu tikai augt, tad ir svarīgi, lai arī  Latvija uztvertu, ka ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā dzīvojošie pilsoniskās saites normāls saturs ir kritika, kritiska diskusija, bet kurās gan valdības pārstāvji, gan politikas veidotāji kopumā spēj argumentēti parādīt savu lēmumu pamaotību un stratēģiju, jo lielākais neuzticēšanās avots kopumā ir tas, ka netiek saskatīta valsts tālākā virzība, šis mērķis, ko mēs kopā ejam,” skaidro E. Pinto. Piebilstot, ka Saeima kopumā ir izrādījusi milzīgu soli pretī sadarbības tilta veidošanai, pieņemot Diasporas likumu: “Tagad ir jautājums, vai šis likums tiešām pāries no saukļiem uz realitāti un tiks iedzīvināts arī praksē.” E. Pinto norāda, ka ir  arī daudz aktīvāk jāstrādā ar pilsonisko izglītību: “Mums tieši ilgtermiņā ir jāveido šī uzticēšanās politikas lēmumu pieņemšanā, lai būtu mazāk protesta balsojumu. ”

Tāpat arī O. Rozītis norāda, ka Latvijas valdības uzdevums būtu rosināt, veicināt, nostabilizēt diasporas latviešu apziņu, piederības sajūtu un viņu pašorgnizēšanos, tādājādi arī laika gaitā izvairoties no protesta balsojumiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises kārtība

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 25. maijā. Ārvalstīs par Latvijas kandidātiem var balsot pa pastu vai iecirknī. “Mums ir 44 vēlēšanu iecirkņi 38 valstīs, visi šoreiz pārstāvniecībās. Ir jāatcerās, ka 7. maijs ir tas izšķirīgais datums, kad jāpiereģistrējas balsošanai iecirknī. Otra iespēja, kas ir daudz ērtāka nekā Saeimas vēlēšanās, ir pieteikšanās balsošanai pa pastu,” informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Lai balsotu pa pastu, iesniegums Latvijas pārstāvniecībai jānosūta līdz 13. aprīlim vai pasta iecirknim Rīgā līdz 25. aprīlim!

Tautietis R. Aronietis norāda, ka pieteikšanās vēlēšanām Latvijas pārstāvniecībā neesot radījusi sarežģījumus: “Manā gadījumā bija vienkārši, jo man ir elektroniskā ID karte, un ar to, ieejot caur latvija.lv autentifikāciju, var ļoti viegli nomainīt ši iecirkni. Esmu dzirdējis, ka cilvēkiem ir sarežģījumi, ja nav ne elektroniskās ID kartes, ne arī Latvijas bankas konts. Tad ir jāveic papildus darbības.”

Plašāku informāciju par Eiropas Parlamenta vēlēšanām var uzzināt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.

Foto: Ekrānuzņēmums no LR1

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē