Dalies:

Pieredzes stāsti Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā Valmierā

Pieredzes stāsti Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā Valmierā
Santa Lauga
  • 25. Nov. 2019

21. un 22. novembrī Valmierā risinājās Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kuru rīkoja Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš forumu nosaucis par unikālu pieredzes esenci, jo ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju, te divas dienas tikās latviešu uzņēmēji no visas pasaules.

Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts atklāj, kāpēc Valmiera uzņēmusi savās mājās šo forumu. J. Baiks teic, ka Valmiera ir ļoti aktīva, efektīva, ražojoša pilsēta. Tāpēc bija jāmeklē veidi, kā Valmieras aktivitāti padarīt globālāku. Financial Times Valmierai gan 2018., gan 2019. gadā piešķīris 3. vietu Eiropas mikropilsētu kategorijā par veiksmīgu ārvalstu investīciju piesaisti. 

Viņš uzskata, ka forumā ir izskanējuši ļoti daudz labi pieredzes stāsti, kas noteikti jāizmanto valstiskā līmenī - lai pasaulē atpazītu ne tikai konkrētu uzņēmumu, bet arī pašu Latviju. Otrkārt, ļoti nozīmīgi uzņēmējiem ir tiešie kontakti, ko šajā forumā varēja iegūt.

Lasītākās ziņas valstī

SAF tehnika valdes loceklis, uzņēmējs un investors Jānis Bergs, kurš šobrīd strādā ASV, stāsta par prasmēm, ko nācies apgūt, pirms pieciem gadiem no Latvijas aizbraucot uz Denveru. Vispirms - iemācīties angliski komunicēt pa telefonu, strādāt attālināti, strādāt no jebkuras vietas, vadīt videokonferenču zvanus utt. Ar laiku, protams, iegūta uzticība ASV uzņēmējdarbības vidē - ja tu gadus trīs esi tajā vidē, tad tevi pēkšņi sāk pazīt, telefons sāk zvanīt. J. Bergs salīdzina, ka Latvijā viņš bija liela zivs mazā akvārijā, bet ASV - maza zivtiņa lielā okeānā. Uzņēmējam no Latvijas nonākt un strādāt ASV ir milzīgs prāta lauziens, kuram jāiziet cauri, lai varētu veiksmīgi funkcionēt Amerikā. 

Karrikins Group direktors ASV Oskars Stucis, kurš savulaik aizbraucis studēt un nodibinājis savu uzņēmumu ASV, stāsta, ka ASV nav svarīga uzņēmēja izcelsme, svarīgi, ko viņš spēj piedāvāt. Jebkurā tirgū, īpaši ASV, jāsaprot trīs aspekti: pirmārt - kas ir tavs klients jeb patērētājs, ļoti labi jāsaprot, kas viņam vajadzīgs, vai tu būsi viņam īpašs un būtisks; otrs - pašam jāsaprot, vai tas, ko tu piedāvā, ir patiess, vai tu neizliecies par kaut ko, kas tu patiesībā neesi; trešais - saprast, kas ir tavi konkurenti, vai tu pietiekami nozīmīgā veidā būsi atšķirīgs no citiem. 

O. Stucis uzsver, ka šajā forumā, salīdzinot ar to, kā bija pirms sešiem gadiem, daudz vairāk notiek dialogs starp cilvēkiem no dažādām pasaules malām, starp uzņēmējiem Latvijā, valdību utt., un tas ir galvenais ieguvums visai latviešu sabiedrībai pasaulē. 

Uzņēmējs no Kanādas Pauls Miklaševičs, kurš šobrīd dzīvo un strādā Latvijā, uzsver, ka Kanādā uzņēmējdarbības vide jau ir sakārtota, tāpēc Latvijas lielākā iespēja ir mācīties no Kanādas kļūdām. Ja Latvija to darīs, tad tai piederās pasaule. Jāmācās no pasaules pieredzes, kur jau ir pierādīts, ka tā vai cita stratēģija ir veiksmīga. Veiksme nāk, ja sadarbojas, ja ir atvērts pret citām tautībām. Jo tu vairāk būsi atvērts, jo vairāk citi būs atvērti pret tevi. Jāpaskatās uz sevi no malas. Jāmācās domāt ārpus tipiskiem rāmjiem. Jāsaprot, kas ir veiksmīgākie uzņēmējdarbības zīmoli pasaulē un jāmācās no viņiem. 

P. Miklaševičs teic, ka ieguvums no šī foruma noteikti ir kaut vai atrašanās vienā zālē ar cilvēkiem, kuriem rūp Latvijas attīstība, svarīgi ir sadarboties un savas idejas izplatīt  pasaulē. 

Vītolu fonda dibinātājs Vilis Vītols uzskata, ka svarīgākā bija foruma otrās dienas programma, jo prezentācijās tika sniegti praktiski padomi cilvēkiem un uzņēmumiem, kā eksportēt - Latvijas situācija ir tāda, ka uzņēmums var kļūt patiešām liels, tikai eksportējot. Arī visi veiksmes stāsti, kas te tika prezentēti, balstās uz eksportu. 

Runājot par darbaspēka trūkumu Latvijā, V. Vītols teic, ka šī ir vienīgā vieta, kur viņš nepiekrīt forumā paustajam - par viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm. Latvijā, kur 40% iedzīvotāju ir ārzemnieki, nelatvieši, vēl palielināt ārzemnieku skaitu ir absolūti nepieņemami. No uzņēmēju puses kaut ko šādu prasīt un lobēt ir īsredzība, kopējās bildes neredzēšana. V. Vītols uzskata, ka mūsu galvenā problēma ir demogrāfija, tā ir joma, kur vajadzētu ieguldīt lielākos līdzekļus. 

Valmieras uzņēmuma VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings stāsta, kāpēc Valmieras simbols ir benzīnkanna. Izrādās, tās Valmierā ir ražotas jau kopš 1956. gada. Šobrīd uzņēmums vairāk nekā 90 % saražotā eksportē uz 32 valstīm, uzņēmuma sadarbības partneri ir arī NATO dalībvalstu armijas. Taču to var panākt tikai ar komandas darbu. Apliecinājums uzņēmuma kvalitātei un varēšanai ir arī tas, ka VALPRO uzvarējis NATO Apgādes aģentūras konkursā ar piecu gadu līgumu par šo benzīnkannu piegādi NATO armijām. 

Metālapstrādes uzņēmuma Baltma valdes loceklis, Vidzemes augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekāns Alvis Sokolovs teic, ka būt nišas rūpnīcai metālapstrādē nozīmē visu laiku meklēt jaunas iespējas, jaunus sadarbības partnerus un turēt augstu latiņu. Uzņēmuma sadarbības partneri šobrīd pārsvarā ir Eiropā - Zviedrijā un Vācijā. Savukārt jaunos speciālistus uzņēmumā var noturēt ar konkurētspējīgu atalgojumu un interesantu, izaicinājumiem pilnu darbu. 

Uzņēmēja Solvita Adamoviča, kura pēc astoņu gadu prombūtnes Austrālijā nu jau divus gadus atgriezusies un atkal dzīvo Latvijā, stāsta, ka, sadarbojoties ar Austrāliju, jāņem vērā kultūru atšķirības. Austrālieši ir pazīstami ar savu relaksēto dzīvesveidu, tur nelabprāt strādā virsstundas, savukārt latvieši ir ļoti strādīgi, uz mērķi ejoši. Tomēr šīs kultūras atšķirības ir viegli pārvarēt. Tā kā Austrālijai šobrīd lielākais sadarbības partneris ir Ķīna, tad Latvija un jebkurš cits Eiropas sadarbības partneris viņiem varētu šķist interesants, jo ir pazīstama Eiropas kvalitāte. Turklāt Austrālijai vēl īsti nav pieredzes par to, kas ir Latvija, līdz ar to mēs varam veidot jaunu priekšstatu par to, kādi esam. 

Aleksandrs Čakste raksturo biznesa vidi Skandināvijā. Tur birokrātija ir stipri ātrāka nekā Latvijā, tur daudz ko var kārtot digitāli. Taču pati uzņēmējdarbība un lēmumu pieņemšana Latvijā ir stipri ātrāka nekā Zviedrijā. A. Čakste uzsver, lai būtu veiksmīgs jebkurā jomā,  vajag piedāvāt kaut ko, kam ir pievienotā vērtība.

A. Čakste piebilst, ka pats ļoti daudz iemācījies foruma otrās dienas seminārrā, kur analizēja tirgus atsķirības, kur bija daudz konkrētu un motivējošu ieteikumu, lai ietu un mēģinātu.  

Viena no foruma organizētājām, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāve Valda Liepiņa uzsver, ka forums, īpaši jau otrajā dienā, bija ar ļoti praktisku ievirzi. Visur varēja sajust stipro plecu, pie kura griezties. Cilvēki jutās iedvesmoti un iedrošināti. 

Viens no foruma organizētājiem, advokātu biroja Slokenbergs PLLC dibinātājs, komerctiesību advokāts Ivars Slokenbergs teic, ka foruma mērķis bija apvienot globālos latviešus - tūkstošiem latviešu, kas ir izbraukuši dažādos laika periodos, bet kuriem visiem rūp Latvijas labklājība un kuri cits citam ir gatavi palīdzēt. 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte stāsta, ka šajā forumā ne tik daudz runāja par problēmām, kā meklēja un atrada risinājumus. Informāciju par forumu varēs atrast mājaslapā www.pleif.lv, kur būs gan tiešraide, gan atsevišķas prezentācijas. 

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti