Dalies:

Piektajai daļai Latvijas dubultpilsoņu draud sods par dzīvošanu bez pases

Piektajai daļai Latvijas dubultpilsoņu draud sods par dzīvošanu bez pases
  • 07. Jun. 2019

Likums nosaka, ka par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta personai vecumā no 15 gadiem pienākas naudas sods līdz 35 eiro. Šādu cilvēku bez pases vai ID kartes ir kopumā vairāk nekā 54 tūkstoši. No tiem teju 4 tūkstoši ir dubultpilsoņi, liecina PMLP portālam sniegtā informācija.

Pērn par dzīvošanu bez personu apliecinoša dokumenta sodīti 4 tūkstoši cilvēku, tomēr atsevišķa statistika, cik no sodītajiem ir dubultpilsoņi, nav. Tiesa, pēdējo trīs gadu laikā sodīto skaits sarucis - 2016.gadā tie bija teju 7 tūkstoši, bet 2017.gadā vairāk par 5 tūkstošiem. 

 

Lasītākās ziņas valstī

Dubultpilsoņiem izņēmumu nav

PMPL norāda, ka "atbilstoši Pilsonības likuma 9.panta sestajai daļai, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni. Savukārt Pilsonības likuma 4.pantā noteikts, ka Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi. Tādējādi arī Latvijas pilsonim, kuram ir citas valsts personu apliecinošs dokuments ir pienākums no 15 gadu vecuma saņemt Latvijas personu apliecinošu dokumentu." 

Tomēr sodīt par pārkāpumu var tikai PMLP, atsevišķos gadījumos arī Valsts robežsardze un Valsts policija. Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām šādu tiesību nav.

ELA: Sodi neveicina piederības sajūtu

Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto šādus sodus neatbalsta. "Valsts un pilsoņa attiecības ir tik daudz kas vairāk nekā dokuments vien, un šobrīd diasporā ir tik būtiski stiprināt šīs saiknes un cilvēku uzticēšanos valstij kopumā un vēstniecībām vai konsulātiem kā diasporai tuvākajām valsts pārstāvniecībām. Sodi tam nepalīdz. Gadījumos, kad cilvēkam ar dubultpilsonību jau ir cits derīgs personas dokuments (piem., tās valsts pase, kurā viņš pastāvīgi dzīvo), viņš jau ir identificējams un Latvijas pases trūkums valsti, sabiedrisko kārtību vai citus cilvēkus neapdraud."

Apvienība tāpēc ir lūgusi Iekšlietu ministriju un PMLP sodus dubultpilsoņiem nepiemērot, kaut arī pienākums izņemt pasi paliktu spēkā. "Šis likumprojekts skar aptuveni piekto daļu no Latvijas dubultpilsoņiem, no kuriem liela daļa pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas – starp tiem ir gan veclatviešu izceļotāju pēcteči Dienvidamerikā, gan dažādu paaudžu trimdas pārstāvji ASV, Austrālijā, Kanādā, gan arī pēc neatkarības atjaunošanas izceļojuši Latvijas pilsoņi un pēcteči Eiropas Savienībā."

Pinto arī norāda, ka pases iegūšana ārvalstīs ir sarežģīts process, kas prasa laika ieguldījumu. Turklāt ir cilvēki, kuri vecuma vai lielā attāluma dēļ nespēj apmeklēt Latviju, kur to izdarīt būtu vienkāršāk.

Tikmēr Pasaules Brīvo Latviešu apvienība paļaujas uz Iekšlietu ministrijas kompetenci šādu sodu noteikšanā un nav tiem iebildusi.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti