Dalies:

Pētniece: Remigrējošo ģimeņu bērniem skolās nepieciešams pārejas posms

Pētniece: Remigrējošo ģimeņu bērniem skolās nepieciešams pārejas posms
  • 10. Jul. 2019

Katru gadu aptuveni 800 skolēnu ģimenes atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tās bieži sastopas arī ar grūtībām iekļauties mācībās un saziņā ar apkārtējiem skolā, jo izglītības sistēma atšķiras no tās, kas bija mītnes zemē. Tāpēc Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte, Latvijas universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Ieva Reine iesaka gadu ilgu pārejas periodu, kurā bērns skolā nesaņem vērtējumu.

Šobrīd likumdošana pret tām ģimenēm, kas vēlas atgriezties, nereti ir skarba. Iespējams situācija uzlabotos, ja tiktu ņemts vērā fakts, ka lielai daļai bērnu nav latviešu valodas zināšanu vai tās ir sliktā līmenī, un viņiem tiktu piešķirtas zināmas atlaides vai pārejas periods attiecībā uz vērtējumu mācībās. Risinājums varētu būt viena gada pārejas periods, kura laikā bērns uzlabo valodas zināšanas un veido izpratni par mācībām, taču nesaņem vērtējumu.

Vēl viena būtiska problēma Latvijā ir latviešu valodas pedagogu trūkums. Skolām trūkst resursu, lai sniegtu papildu atbalstu valodas apguvei, tāpēc būtu jāpārdomā iespēja attālināti iesaistīt tos skolotājus, kas jau strādājuši ar šiem bērniem diasporā. Šie pedagogi jau pazīst konkrēto bērnu, pārzina viņa vajadzības un zināšanu līmeni un, ja nepieciešams, var izskaidrot mācību vielu agrākās mītnes zemes valodā. Šāda pedagogu piesaiste, kā īslaicīgs pakalpojums sekmētu bērnu iekļaušanos skolā un izglītības sistēmā kopumā.

Lasītākās ziņas valstī

Labās prakses piemēri

Skolām, kurām ir mazāka pieredze integrācijas jautājumos, būtu vērts doties pieredzes apmaiņā uz tām izglītības iestādēm, kurās tā ir ierasta prakse, meklējot līdzīgas situācijas un mācoties no kļūdām. Viens no veiksmīgiem piemēriem ir privātā vidusskola “Patnis”, kas izrāda pašiniciatīvu dažādu bērnu iekļaušanas sekmēšanā, t.sk. strādājot ar bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem no remigrējušajām ģimenēm u.tml. Katrai skolai atliek novēlēt tik spēcīgus pedagoģiskos resursus, lai varētu veikt šo, tik ļoti nepieciešamo darbu. Protams, jāņem vērā, ka ir skolas, kurās klasē mācās desmit bērni, un skolas, kurās vienā klasē ir pat trīsdesmit skolēni, taču jāatceras, ka primārais ir attieksme, nevis bērnu skaits klasē.

Nepieciešama tikai informācija

Tas, ka visi remigranti gaida palīdzību no valsts un pašvaldības, ir mīts. Bieži vien vienīgais, kas viņiem nepieciešams, ir informācija un tas, lai nebūtu lieku birokrātisko šķēršļu. Gan par izglītību, gan pašvaldību pakalpojumiem ir pieejams plašs informācijas daudzums, taču tikai retais zina, kur to meklēt. Turklāt, remigranti nav homogēna masa, tie ir ļoti dažādi cilvēki, ģimenes, stāsti un pieredzes. Cilvēki ar pasaules pieredzi, kuri vienlaikus ir gan ieguvums, gan izaicinājums. Un, ja runājam par šādu bērnu iekļaušanos skolā, tas noteikti ir arī papildus darbiem pedagogiem, tāpēc jārod veids, kā viņus motivēt. Nenoliedzami, ir virkne pedagogu ar misijas apziņu, kuri ir gatavi iesaistīties un palīdzēt šiem bērniem un viņu ģimenēm, taču visu nav iespējams atstāt skolas pārziņā un jāmeklē iespējas pielielināt koordinatoru skaitu, tostarp tādus, kas darbojas tieši ar izglītības jautājumiem.

Par veiksmīgu iekļaušanos visvairāk baidās tieši vecāki, savukārt bērni to uztver kā piedzīvojumu. Nesen veiktais Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pētījums par to, ko bērni sagaida no Latvijas skolām, apliecināja, ka viņos ir neliels uztraukums par to, vai būs iespējams saprast visu skolotājas teikto, taču kopumā noskaņojums ir pozitīvs. Arī vietējie bērni ir ļoti ieinteresēti iepazīties un kontaktēties ar vienaudžiem, kas iepriekš dzīvojuši un mācījušies ārpus Latvijas.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti