Dalies:

Pētījums: Latvijas sabiedrība neapzinās diasporas pienesuma vērtību

  • 12. Apr. 2019

Mums beidzot ir jāatmet domas, ka mūsu cilvēki ārpusē ir tikai kā traģēdija, kara un krīžu sekas. Ir laiks apjaust, ka diaspora ir milzīga vērtība, un šai situācijai jāpiešķir jauns skatījums, apzinoties mūsu cilvēku ieguldījumu Latvijas stiprināšanā, tā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra pētījumu (LU DMPC) atklāšanā sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Tāpat pētījumu rezultāti liecina, ka sabiedrība nav informēta un līdz galam neapjauš diasporas devumu Latvijas kultūrai, politikai un ekonomikai​, līdz ar to ārvalstīs mītošo latviešu ieguldījums Latvijas attīstībā nav pietiekami novērtēts un apzināts.

Ar pētījumu “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” iepazīstināja LU DMPC vadītāja  Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela. Inta Mieriņa norādīja, ka liela daļa Latvijas sabiedrības vēl joprojām pat neapzinās, cik liels ir diasporas sniegtais pienesums Latvijai. Savukārt vadošā pētniece B. Bela apgalvoja, ka vispusīgi diasporas ieguldījuma novērtēšanas pētījumi nav izstrādāti, un zinātniskā literatūra lielāku uzmanību pievērš diasporas iesaistes instrumentiem, tādēļ ieguldījumu novērtēšana ir ļoti komplicēta. Tādēļ pētījums ietver piecas diasporas kapitāla dimensijas - finanšu, intelekta, politisko, kultūras un sociālo kapitālu.

2017. gadā  pēc “Eurostat” aplēsēm, ārvalstīs dzīvojošo latviešu naudas pārvedumu apjoms uz Latviju bija 818 miljoni eiro.  I. Mieriņa norādīja, ka regulāru finansiālu atbalstu no tuviniekiem ārvalstīs saņem vismaz 125 000 indivīdu vai mājsaimniecību Latvijā, bet vēl 140 000 saņem palīdzību īpašos gadījumos. Kopā vismaz 30% mājsaimniecību saņem emigrējušo tuvinieku atbalstu. Taču Latvijas ekonomikai ievērojamu pienesumu sniedz arī diasporas tūrisms. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2017. gadu, vidēji 27 % no visiem ārvalstu ceļotājiem pēdējos piecos gados bijuši diasporas pārstāvji. Diasporas tūrisma apjoms mērāms vairākos desmitos miljonu EUR gadā. Pusgada laikā Latviju apciemo vismaz 140 000 diasporas pārstāvju, veicot vismaz 375 000 braucienu. Tāpat Latvijas attīstību un invovācijas ievērojami veicina diasporas investīcijas, diasporas atbalsts eksporta attīstībai un iesaiste jauno uzņēmēju mentoringā. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji.

B. Bela uzsver, ka ne mazāk nozīmīgs ir arī nemateriālais ieguldījums. Ārvalstīs dzīvojošie ienes Latvijā jaunas idejas, vērtības un prakses, ko zinātnē apzīmē ar jēdzienu “sociālie pārvedumi”. Latvija daudz iegūst no speciālistu ārvalstīs gūtajām profesionālajām un personiskajām iemaņām. Augstāks prasīgums pret valdību un darba devējiem var radīt spiedienu veidot labāku pārvaldību, kvalitatīvāku komunikāciju ar sabiedrību, kā arī kvalitatīvākas un labāk apmaksātas darba vietas Latvijā. Tāpat ārvalstīs dzīvojošie ir arī daļa no Latvijas pilsoniskās sabiedrības, piemēram, viņi aktīvi balso par dažādām likumdošanas iniciatīvām portālā manabalss.lv. Ārkārtīgi nozīmīgs ir arī diasporas ieguldījums valsts tēla veidošanā un popularizēšanā pasaulē.

Par pētījumu “Atgriešanās apstākļi un nosacījumi” plašāk stāstīja LU DMPC vadošie pētnieki Baiba Bela un Mihails Hazans. Pētījumā tika pievērsta uzmanība dažādu remigrantu grupu vajadzībām, iekļaušanās pieredzei un nākotnes plāniem. Īpaši apskatīta jauniešu un senioru remigrācijas pieredze, problēmas un to risinājumi. Pētījumā konstatēts, ka noteikti vai drīzāk Latvijā pēc gada vai tālākā nākotnē sevi redz būtiski mazāk nekā puse abu dzimumu remigrantu 18–24 gadu un 40–54 gadu vecuma grupā, bet vairāk nekā puse remigrantu 25–39 un 55+ gadu vecuma grupā. Lai remigrantiem būtu vēlme palikt Latvijā,  ir svarīgi viņiem nodrošināt dažādu atbalstu pirms un pēc atgriešanās. Piemēram, daudziem nav skaidra nodokļu sistēma un sociālās apdrošināšanas iemaksu pārneses jautājumi. Valsts institūcijām būtu jāatbild uz neskaidrajiem jautājumiem cilvēkiem saprotamā veidā, nevis sarežģītā juridiskā valodā, kas raksturīga Ministru kabineta noteikumiem un likumiem.

Tāpat pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka gan jauniešiem, gan pirmspensijas vecuma cilvēkiem aktuāli ir nodarbinātības jautājumi. Problēmas tomēr ir atšķirīgas, jo pirmspensijas vecuma cilvēki Latvijas darba tirgū sastopas ar vecuma diskrimināciju un pieredzes nenovērtēšanu. Jaunieši saskaras ar grūtībām atrast informāciju par vakancēm un atrast darbu savā specialitātē, kas būtu pietiekami labi atalgots.

Pētnieki vienprātīgi pauda, ka jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu - attiecībā uz tiesisko regulējumu, resursu pieejamību, attieksmi un citiem jautājumiem, norādot, ka ieguvumiem jābūt abpusējiem. Sabiedrībā jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un ir aicināts līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.

Pētījumi pilnā apjomā pieejami Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājaslapā.

Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē