Dalies:

Pēteris Blumbergs: Kamēr Kariņš ir dzīvojis Latvijā, diasporā daudz kas ir mainījies

Pēteris Blumbergs: Kamēr Kariņš ir dzīvojis Latvijā, diasporā daudz kas ir mainījies
  • 25. Feb. 2019

Kā mainījusies Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izpratne par sadarbību ar Latviju, kas apspriests, tiekoties ar valdības vadītāju, kāda ir Diasporas likuma ietekme uz tās darbību un kuri ir tie trīs vaļi, kas ir apvienības pamatā – tika skaidrots raidījumā Globālais latvietis.21.gadsimts.

Izglītība, drošība, kultūra un visa veida sadarbība ar Latviju ir galvenie PBLA darbības virzieni. PBLA nu jau gadu vada tās priekšsēde Kristīne Saulīte un vice priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Par tradīciju kļuvusi PBLA tikšanās ar Ministru prezidentu.

Lasītākās ziņas

PBLA Valdes vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis un advokāts  Pēteris Blumbergs stāsta, ka ar jauno Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ir vienkāršāk veidot sarunu, jo ir lietas, kas nav jāskaidro. Tomēr Pēteris atzīst, ka Kariņš tikšanās laikā šā vai tā ir uzdevis pietiekami daudz jautājumu: “Viņš šeit [Latvijā] ir dzīvojis 20 gadus, kamēr lietas ir mainījušās Amerikā un Eiropā. Amerikā tagad skolas, ko vecā trimda bija dibinājusi, turpina strādāt, jo jaunā diaspora ir pievedusi vēl cilvēkus un enerģiju, idejas. Tādā veidā mēs esam daudz citādāki no tiem laikiem, kad Kariņš dzīvoja Filadelfijā vai Delavērā.”

Pēteris Blumbergs ir dzimis un audzis Amerikā. Latviešu valodu Pēteris iemācījās Garezerā, liela nozīme, protams, bija arī valodas izmantošanai ģimenē. “Mums pateica, ka kāds atņēma Latviju no mums un tāpēc mums ir svarīgi viņu uzturēt,”  stāsta Pēteris Blumbergs, atzīstot, ka saviem bērniem šis arguments vairs nestrādā un ir jādomā citi varianti, kā pārliecināt bērnus par nepieciešamību kopt savu latvietību.

Pēteris Blumbers kā ALA priekšsēdis stāsta, ka Izglītība, kultūra un drošība vienmēr ir bijuši ALA stūrakmeņi. Pēdējos gados ALA ir kļuvusi arī aktīvāka ekonomikas jautājumos. Šogad ALA pārstāvji pirmo reizi tikās ar Ekonomikas ministru un VARAM ministru. Pirms pusotra gada ALA rīkoja pirmo ekonomikas konferenci Spotlight Latvia, kas norisinājās Čikāgā. Konferencē piedalījās arī vietējie amerikāņu uzņēmēji, kas interesējās par Latviju. Šī gada maija sākumā plānota otrā Spotlight Latvia konference, taču šoreiz Denverā. “Ceram uz Latvijas valdības piedalīšanos un atbalstu,” atzīst Blumbergs.

Savukārt Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdes Kristīnes Saulītes dzīve rit starp Latviju un Austrāliju. Kristīne stāsta, ka pirmā saskarsme ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem bijusi 80. gadu pašās beigās un 90. gadu sākumā, kuru laikā satikusi arī savu vīru. Gadu vēlāk Kristīne ir pārcēlusies uz Austrāliju un tur arī palikusi. Kristīne stāsta, ka viņas pienākumi PBLA ir galvenokārt spēt pārstāvēt apvienības dalībnieku ļoti dažādo skatījumu, grupējumu un kultūras.

Kristīne norāda uz PBLA lomu Latvijai iestājoties NATO, atgādinot ne tikai par prāvajām naudas summām, bet arī brīvprātīgo darbu un ilgtermiņa lobija darbu, kas veikts, lai Latviju pieņemtu NATO. “Uzskatu, ka Amerika ir latvijas visspēcīgākais sabiedrotais,” atzīst arī Pēteris Blumbergs.

“Darbs nebeidzās ar Latvijas neatkarības iegūšanu, jo drošība nav pati par sevi saprotama un pieņemama lieta. Pasaules situācija nemitīgi mainās. Līdz ar to mums ir jābūt modriem par vēsmām, kas notiek plašajā politikā un ir jaiesaistās mītņu valstīs, kad ir nepeiciešams. Piemēram, kad Tramps nāca pie valdības vai Brexit kontekstā. Arī tas, kas notiek Ziemeļkorejā, Ķīnā, protams, Krievijā. Tas viss mūs iespaido, tāpēc jābūt labi informētiem par to, kas notiek,” atzīst Kristīne Saulīte.

Apvienības šī gada lielākie notikumi būs – Pasaules Latviešu kultūras konference Cēsīs no 29. septembra līdz 1. oktobrim valsts simtgades zīmē, gadskārtējā valdes sēde no 2. līdz 4. oktobrim Rīgā un Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas tiek plānots Valmierā šī gada novembrī.

Raidījumā piedalījās arī Ziemeļvalstu diasporas izglītības grupas vadītāja Ieva Reine, kura kopā ar domubiedriem ir nodibinājusi ziemeļvalstu diasporas izglītības grupu, kurā tiek piedāvāta latviešu valodas tālmācība, atrodoties jebkurā pasaules vietā, ik pa laikam satiekoties fiziski, apmeklējot muzeju, koncertu vai citas aktivitātes.

“Neesmu sajutusi disonansi starp veco un jauno trimdu, ir tikai mainījusies interese par izglītību latviešu skolās. Latviešu skolā ir daudz ģimeņu, kas uz Zviedriju pārcēlušies pavisam nesen. Tā ir pirmā sabiedriskā organizācija, kuru viņi uzmeklē, jo tagad iespējas atgriezties Latvijā ir daudz lielākas. Arvien vairāk cilvēku domā, ka dzīve Zviedrijā vai citās ārvalstīs nebūs uz mūžu un līdz ar to viņi vēlas saglabāt saviem bērniem labu, izkoptu latviešu valodu,” stāsta Ieva Reine.

Savukārt Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības vadītājs Mārtiņš Andersons ir ieinteresēts Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības veicināšanā. Apmeklējot tādus pasākumus kā Techchill un Digital Freedom Festival, Mārtiņš iepazīstas ar jaunām idejām, kas rūp un ir aktuālas Latvijas uzņēmumiem.

Foto: Raidījums "Globālais latvietis. 21. gadsimts"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti