Dalies:

Pēteris Blumbergs: Ar ko esam bagāti

Pēteris Blumbergs: Ar ko esam bagāti
  • 27. Apr. 2019

ALA valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs intervijā Laikam

Ar ko iezīmīgs aizvadītais ALAs gads? „Blumberga laiks“ ieies vēsturē ar nozīmīgās grāmatas „ALA-50“ izdevumu – tieši Latvijas Simtgadē. Ar ko vēl?

Mans laiks apvienības priekšsēža amatā sakrita ar satraucošiem notikumiem pasaulē. Sāku strādāt ALA valdē īsi pēc tam, kad Putins iekaŗoja Ukrainas territoriju un cilvēki masveidā atstāja Latviju, jo viņus neapmierināja sociālā un ekonomiskā situācija valstī. Šajā laikā piedzīvojām arī to, ka Latvijas dalība NATO un arī Eiropas Savienībā, ko uztvērām kā pašsaprotamu, pēkšņi tika pakļauta satricinājumiem, ko izsauca Brexit un Trampa publiskie paziņojumi.

Lasītākās ziņas valstī

Bet esmu pārliecināts, ka Amerikas Latviešu apvienība pareizi reaģēja uz šiem izaicinājumiem. Mūsu polītiskā darba galvenie virzieni pēdējā laikā bijuši – atbalstīt Latvijas tautsaimniecības attīstību un palīdzēt ierobežot Krievijas agresiju. Esam iesaistījušies biznesa forumu rīkošanā, palīdzot organizēt biznesa konferenci Spotlight Latvia, kas palīdz veidot saiknes starp latviešu izcelsmes uzņēmējiem pasaulē.

Mēs ceram, ka tā varam palīdzēt attīstīt Latvijas konkurētspēju, radīt investīcijām labvēlīgāku vidi un panākt galveno mērķi – emigrācijas samazināšanos un remigrāciju. ALA kongresa priekšvakarā, 2. maijā, Denverā notiks otrā Spotlight Latvia biznesa Konference.

Mēs esam galvenie sadarbības partneŗi arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) rīkotajā Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumā (PLEIF).

Mēs atjaunojām arī mūsu polītiskos kontaktus ar citām Baltijas un Austrumeiropas valstu organizācijām ASV, lai kopā veiksmīgāk pretotos Putina režīmam. Saites starp ASV baltiešiem un Austrumeiropas pārstāvjiem ir stipras un noturīgas. ASV Kongresa sadarbības grupā ar Baltijas valstīm Baltic Caucus iestājies rekordliels kongresmeņu skaits. PBLA delegācijas sastāvā pagājušā gada oktobrī apmeklējām Ādažu militāro bazi un tikāmies ar NATO valstu kaŗavīriem. Tāpat mēs rēgulāri tiekamies ar Latvijas bruņoto spēku sadarbības partneŗa – Mičiganas Nacionālās gvardes – pārstāvjiem. 2018. gadā ALA organizējusi vairākas uzstāšanās un seminārus, lai palīdzētu atmaskot Krievijas cinisko dezinformācijas kampaņu. ALA stingri iestājas par sankciju ieviešanu pret Krieviju.

Kādas jaunas vēsmas vērojamas šīs ALA valdes sastāvā un darbā?

Esmu ļoti lepns par valdes locekļu un biroja darbinieku augsto profesionālitāti, un varu vēl un vēlreiz atkārtot, ka mums pievienojas paši labākie. To var redzēt, piemēram, apskatot ALA Izglītības un Kultūras nozaru darbību, kas, manuprāt, ir vienas no svarīgākajām mūsu organizācijā: ASV latviešu skolu enerģija un kvalitāte, vasaras ceļojumu programmas, Latvijas Simtgades pasākumi visā Amerikā, no kuŗiem daudzus mēs financiāli atbalstījām.

Trim mūsu valdes locekļiem maijā beidzas pilnvaru laiks, bet mēs sagaidām, ka viņu vietā nāks tikpat sekmīgi cilvēki. Piemēram, mūsu kasieri, kas ir sertificēta grāmatvede un atstāj darbu valdē, nomainīs cilvēks ar tādu pašu kvalifikāciju.

Kā raksturosiet ALA biedru skaita dinamiku? Jeb – kā veicas ar jaunu biedru piesaistīšanu?

Runājot par biedru skaitu, ir jāatzīst, ka tāpat kā daudzām latviešu organizācijām, tas palēnām samazinās, bet ir pieaudzis individuālo ziedojumu apjoms. Tātad, mums ir mazāk, bet labāki biedri. Tas, protams, joks! Bet, nopietni runājot, mēs ļoti pārdomāti strādājam, lai piesaistītu jaunus biedrus, īpaši cilvēkus no jaunās diasporas. Ceram, ka, pievēršoties ekonomikas virzienam un attīstot tīklošanās iespējas ar Spotlight Latvia līdzīgiem pasākumiem, mēs spēsim piesaistīt arī jaunus biedrus. Visbeidzot, mēs esam krietni piestrādājuši pie mūsu datubazes uzlabošanas, kas ļaus precīzāk atrast mērķauditoriju informācijas izplatīšanai.

Runājot par līdzekļu piesaisti, pēdējie pāris gadi bijuši ļoti veiksmīgi,daļējitāpēc,kamums izdevās atraisīt Amerikas latviešu entuziasmu par izveidoto LV100 fondu, kur varēja ziedot Simtgades pasākumiem un svinībām. Jau trešo gadu mūsu ziedojumu apjoms ALAi pārsniedz 100 tūkstošus dolaru. Tāda summa iepriekšējo gadu ziedojumos savākta tikai dažas reizes, iepriekšējā desmitgadē – ne reizi. Kā daudzās organizācijas, vislielākais atbalsts nāk no testamentārajiem novēlējumiem, kas liecina, ka ALAs darbība veicina ziedotāju uzticību.

Vai ALA ir bagāta organizācija?

ALA ir bagāta organizācija dažādās izpratnēs. Mēs esam bagāti ar to, ka mums ir unikāla pieredze, kontakti, sadarbības partneŗi (ieskaitot Latvijas valdību), sabiedrības degsme, kas palielina mūsu iespējas, un mēs spējam paveikt vairāk nekā citas mazas bezpeļņas organizācijas ASV ar līdzīgu kapitālu. Pēc man zināmās informācijas, ALA ar savu pamatkapitālu – septiņi miljoni dolaru – ir vislabāk nodrošinātā latviešu diasporas organizācija. Mūsu aktīvā darbība to atspoguļo, savukārt ziedotāji sagaida, ka viņu nauda tiks izlietota sabiedriskām aktīvitātēm, mēs nedrīkstam atļauties „sēdēt uz naudas maisa.”

Kā vērtējat tautiešu Amerikā līdzdalību Latvijas likteņa lemšanā, proti, 13.Saeimas vēlēšanās? Un kā prognozējat aktīvitāti Eiroparlamenta vēlēšanās?

Bijām gandarīti, ka 13. Saeimas vēlēšanās Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija ASV izveidoja 21 vēlēšanu iecirkni, kas bija vislielākais ārzemēs izvietoto iecirkņu skaits pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kopumā iecirkņos un pa pastu ASV nobalsoja 2423 Latvijas balsstiesīgie, kas ir par 187 jeb 8,36 procentiem vairāk nekā pagājušajās vēlēšanās. ASV dzīvojošo Latvijas balsstiesīgo lielāko atbalstu 13. Saeimas vēlēšanās ieguva Jaunā Vienotība (25%), Attīstībai/Par! (22%), “Jaunā konservātīvā partija” (20%), Nacionālā apvienība (13%). Kaut gan Amerikas latviešu apvienība oficiāli neizteica atbalstu nevienai partijai vai deputātu kandidātam, es biju gandarīts, ka vēlētāji ASV ar savu izvēli atbalstīja arī mūsu apvienības tradicionālās vērtības – uz Rietumu demokratijas vērtībām balstītu valsts attīstību, izsakot atbalstu tiem kandidātu sarakstiem, kas redz Latvijas vietu NATO, Eiropas Savienībā, iestājas pret korupciju, atbalsta latviešu valodu un kultūru, kā arī vēlas aktīvu sadarbību ar diasporu. ALA daudz darīja, lai vērstu Amerikas latviešu sabiedrības uzmanību uz vēlēšanām un informētu mūsu tautiešus par partiju programmām, sarīkojot vairākas priekšvēlēšanu diskusijas ar deputātu kandidātiem, pasūtinot un izplatot neatkarīgas polītiskas analīzes Apvienības izdevumos un sociālajos medijos. Par Eiroparlamenta vēlēšanām grūti pateikt. Nobalsot varēs tikai Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, Ņujorkā vai pa pastu, bet mēs esam izplatījuši informāciju un aicinām Latvijas balsstiesīgos ASV piedalīties. Pilsētām šogad pirmo reizi tika piedāvāta iespēja izveidot vēlēšanu iecirkņus arī Eiroparlamenta vēlēšanām, bet atsaucības nebija. Šī ir iespēja, kas mums būs jāpopulārizē nākotnē.

Kā izdevies apvienot sabiedriskā darba slodzi ar paša „maizes darbu“ un privāto dzīvi, piemēram, dēlu audzināšanu?

Gadiem ejot un uzkrājot pieredzi, ir kļuvis vienkāršāk sabalansēt trīs prioritātes – ģimeni, “maizes darbu” un amatu ALA. Protams, ka mana ģimene un darbs man ir vissvarīgākais, bet esmu centies, lai arī savus pienākumus Apvienībā paveiktu labi. Mums ir lieliska komanda, kuŗai ir kopīga organizācijas vīzija un izpratne par prioritātēm, tāpēc es uzticos saviem kolēģiem un zinu, ka viņi pieņems pareizus lēmumus. Es uzaugu ļoti latviskā Amerikas kopienā un esmu redzējis, cik svarīgi bija iesaistīties, ziedot savu laiku un spējas latvietības saglabāšanai. Pieņemu, ka tagad pienācis laiks to darīt man. Protams, šis ir bijis ļoti interesants laiks arī pašam personīgi – man ir bijusi iespēja satikt vairākus Latvijas prezidentus, premjerus, ministrus, vēstniekus. Ir bijis tik daudz interesantu notikumu, apmeklējot Latviju un tautiešus visā Amerikā. Es tiešām jūtos bagātāks, ka esmu saticis šos cilvēkus un pieredzējis tik daudz interesanta.

Vēlējums ALAs turpmākajai darbībai?

Apvienība ir moderna, dinamiska organizācija, kas spējīga mainīties, tomēr tā pastāv, cienot un tālāk nododot tās mantojumu. Vēlos, lai mēs turpinātu aktīvitātes, kas interesē jaunākajai diasporas paaudzei, lai viņi turpina organizācijas brīnišķīgās tradicijas, kas veiksmīgi darbojušās vairāk nekā 65 gadus. Domāju, ka nesen pieņemtais Diasporas likums palīdzēs lietu gaitai. Tas parāda, ka arī Latvijas valdība ir ieinteresēta saglabāt saikni ar diasporu un novērtē, ko tās talanti spēj Latvijai dot.

Mūsu kongresā Denverā ieradīsies virkne Latvijas amatpersonu, jo viņi izprot, cik svarīga ir valsts saikne ar diasporu. Arī valdības ministri mums pievērsuši uzmanību. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro būs biznesa konferencē Spotlight Latvia un apvienības kongresa atklāšanā, kultūras ministre Dace Melbārde apmeklēs Dziesmu un deju svētkus Kanadā jūlijā, Izglītības ministre Ilga Šuplinska plāno apciemot Gaŗezeru šajā vasarā. Tā, manuprāt, ir lieliska sadarbība. Es ceru, ka, uzlabojoties mūsu savstarpējai komunikācijai, mēs vēl sekmīgāk varēsim likt lietā mūsu „pasaules pieredzi”, ko mums devusi mītnes zeme, un palīdzēt Latvijai. Bet, protams, mūsu galvenā misija ir apvienot latviešus ASV un palīdzēt viņiem saglabāt piederības sajūtu Latvijai.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti