Dalies:

Personība fokusā: biznesa sieviete Baiba Rubesa

Personība fokusā: biznesa sieviete Baiba Rubesa
Foto: SSE Riga
  • 08. Apr. 2020

Baiba Rubesa pilnā mērā iemieso apzīmējumu “biznesa cilvēks”. Par savām īpašām interesēm viņa sauc komunikāciju un politiku, taču viņas dzīves un darba pieredze sniedzas daudz tālāk un plašāk. Viņas pirmais darbs bijis Ontario premjera birojā Kanādā, taču tālāk dzīve ievedusi starptautiska mēroga biznesa arēnā – amati “Volkswagen” kompānijā Vācijā, dažādos augstos amatos tolaik vēl ar “Statoil” vārdu strādājošajā Norvēģu naftas un degvielas kompānijā, kā arī izpilddirektores amats “RB Rail”, kas atbildīgs par gadsimta dzelzceļa projektu Eiropā. Šie ir tikai zināmākie no Baibas Rubesas karjeras pieturas punktiem.

SSE Riga podkāstu sērijā “Personība fokusā”/“Person of Interest” žurnālists Maiks Koljers viešņu iztaujā ne vien par ceļu uz panākumiem biznesā, bet arī pievēršas svarīgai, bet daudzkārt ēnā atstātai tēmai – kā zināt, kad ir īstais brīdis pamest nozīmīgu amatu.

Lasītākās ziņas

Politika – būtiska, bizness - interesantāks

“Es izaugu vidē, kur politika bija svarīga. Mani vecāki un viņu draugi uzskatīja, ka viņiem ir mandāts nopietni iestāties par brīvu un neatkarīgu Latviju. Tas mani iedvesmoja un tālāk turpinājās dažādās formās,” par savas personības veidojošajiem fakoriem stāsta Rubesa. “Manuprāt, politikas jēga ir radīt labāku vidi cilvēkiem. Un tas mani šajā jomā vienmēr saistījis. Tas nav tikai nacionālu jautājumu vārdā, bet vairāk par to – kā radīt pārmaiņas un iekustināt sirdis un prātus.”

Taču pēc pirmā darba Ontario premjera birojā, dzīve jauno speciālisti ieveda biznesa pasaulē. Darbs Vācijā, “Volkswagen” grupas komunikācijas nodaļā Rubesai šķitis interesantāks.

“Ap 1987.gadu pie manis no Latvijas bija ciemojušies 130 cilvēki, kurus pirms tam nekad nebiju satikusi,” pārmaiņu laikus atceras Rubesa, tādēļ pēc Berlīnes mūra krišanas pārvākties uz Latviju šķitis pašsaprotams solis.

“Kopš tā brīža es Latvijā un Baltijā droši vien esmu vislabāk zināma ar savu darbību “Statoil”, kur piedalījos gan Baltijas uzpildes staciju tīkla izveidē, gan mārketingā un vēlāk kļuvu par “Statoil Latvija” izpilddirektori.”

Tālākā profesionālā darbība aizvedusi uz kompānijas atzaru Azebaidžānā, kur Rubesa atbildējusi par sadarbību ar valsts iestādēm, kam sekojuši vēl vairāki augsti amati šajā uzņēmumu grupā Norvēģijā.

Un tad nāca pirmais lēmums pamest augstu amatu.

Dzīve ir par īsu, lai tikai strādātu

“Tie bija brīnišķīgi 17 gadi šajā uzņēmumā. Taču šāda darba veikšana paņem ārkārtīgi daudz laika, prasa no tevis milzumu enerģijas un ietekmē privāto dzīvi. Manuprāt, ir ļoti maz augsta līmeņa darbu, kuri nepaņem lielāko daļu tava laika,” secina Rubesa

Pavērsiena punkts bijis tuva radinieka aiziešana no vēža agrā vecumā.

“Es pieņēmu lēmumu, ka dzīve ir pārāk īsa, lai visu laiku strādātu,” saka Rubesa.

Pēc atgriešanās Latvijā Rubesa brīdi pastrādājusi kā privāta konsultante, un tad kļuva par “RB Rail” izpilddirektori.

“Tā ir kompānija, kurai uzticēts īstenot “Rail Baltica” - pēdējo simt gadu laikā lielāko infrastruktūras projektu šajā pasaules daļā. Pirms mazliet vairāk nekā gada es pametu šo amatu, un pašreiz atkal veidoju sevi no jauna,” smejot atklāj Rubesa.

Koljers norāda, ka Rubesa vairākkārt lietojusi vārdu “pametu”. Kad tiek runāts par biznesu un citām jomām, bieži tiek teiks – “seko sapnim”, “nekad nepadodies”. Bet dažkārt ir jāpadodas vai arī piezogas sajūta, ka ir pienācis laiks pārmaiņām, esi sācis stagnēt un darīt vienu un to pašu pārāk ilgi. 

“Visi cilvēki, sastopoties ar pārmaiņām, piedzīvo satraukumu. Ikviens, kuram kādreiz pateikts – mēs mainīsim organizāciju, kurā strādā – intuitīvi sev uzreiz pajautā: “Kas notiks ar mani?” Atstāt kādu amatu pēc paša vēlēšanās ir ļoti drosmīgs solis. Sevišķi tad, ja savā darbā esi bijis labs,” saka Rubesa.

Atkāpties ar godu

Pirmais solis pretī šāda plāna īstenošanai ir pašam pilnībā pieņemt domu, ka to darīsi.

“Vairākums līderu un biznesa vadītāju, sevišķi dažās konkrētās jomās, tiecas domāt, ka viņu spēkos ir precīzi izplānot nākotnes plānus un stratēģijas, un tie tā arī īstenosies. Mana pieredze liecina – tā nenotiek!” pārliecināta pieredzējusī biznesmene, “Tev var būt labs priekšstats par dažādiem scenārijiem, kā dzīve varētu attīstīties, taču tu nekad nezini pilnīgi droši. Tāpēc pirmkārt – esi mierā ar pieņemto lēmumu doties prom.”

Nākamais solis ir pilnībā izprast – kādēļ vēlies doties prom un kāpēc tā ir pareizā rīcība. Rubesa bija stinrgi apņēmusies, ka pametīs “RB Rail” pareizajā brīdī.

“Pareizi izvēlēts laiks nereti mēdz būt izšķirīgs. Nav noslēpums - atradīsiet, ja pameklēsiet internetā - ka, jau labu laiku pirms es atkāpos pati, notika mēģinājumi no manis atbrīvoties. Tas patiesībā sākās jau mēnesi pēc tam, kad sāku strādāt šajā amatā. Tas bija “kā mēs no viņas tiksim vaļā” stāsts trīs gadu garumā,” atminas Rubesa. 

Tāds projekts kā “Rail Baltica”, kur darbojas piecas valstis un iesaistīta Eiropas Savienība, ir kvintesence tam, kas ir sarežģīts projekts, viņa stāsta. Daudz kas tiek atklāts tikai procesā, jo pasaulē no politiskās sarežģītības viedokļa patlaban nav otra šāda projekta. 

“Man un manai komandai nebija ne mazāko šaubu, ka ceļā būs daudz caurumu, kas jāaizlāpa. Vispirmām kārtām jau pašā Eiropas Savienībā,” viņa atzīst.

Zinot, ka notiek nepārtraukti mēģinājumi no viņas šajā projektā atbrīvoties, Rubesa “RB Rail” tomēr nostrādāja trīs gadus. Viņa to pamato ar vēlmi radīt dokumentu, ko publiskot brīdī, kad dosies prom.

“Tās bija, šķiet, četrpadsmit lapas ar argumentētiem rosinājumiem, kas šāda tipa projektos nākotnē būtu uzlabojams, lai tie spētu īstenoties veiksmīgāk jebkur pasaulē vai – kā minimums – vismaz Eiropas Savienībā,” stāsta Rubesa.

“Atzīšos, ka biju savākusi materiālu arī tam, lai atsevišķus dalībniekus iesūdzētu tiesā par viņu pienākumu pārkāpšanu vai ignorēšanu saistībā ar “RB Rail” akcionāru līgumu. Taču piekrītu padomdevējiem, kuri mani no šī soļa atrunāja. Latvijas tiesu sistēma ir daudz par lēnu, un man nākamos 10 gadus nāktos privāti tiesāties ar visiem šiem cilvēkiem. Un es atkal nolēmu – dzīve ir pārāk īsa,” pasmejas Rubesa.

Pārvērst dusmas enerģijā

Viņa nenoliedz, ka tajā laikā dzīvojusi ar lielām dusmām. Taču Koljers norāda, atkāpšanās brīdī - preses konferences laikā - šīs dusmas parādījušās tikai tik daudz, lai kalpotu konkrētam mērķim - izgaismot problēmas.

“Lēmumu atkāpties biju pieņēmusi gandrīz mēnesi iepriekš. Dažādu pragmatisku iemeslu dēļ neizdarīju to uzreiz, tāpēc biju šim brīdim labi sagatavojusies. Pirms paziņojuma es iedzēru pāris tabletes un malku konjaka,” atklāti par tās dienas notikumiem stāsta Rubesa. “Vajadzība to darīt, protams, atkarīga no personības. Es esmu emocionālāka nekā vidējais biznesa cilvēks. Esmu raudājusi publiskās vietās, un par to es todien visvairāk raizējos. Es nevēlējos izplūst asarās. Domāju, ja esi nolēmis publiski spert šādu soli, labi iegaumē savu runu. Es precīzi zināju, ko teikšu, man priekšā bija teksts. Taču – apžēliņ – cik reižu es to pirms tam skaļi nolasīju sev! Es zināju, kuri būs tie punkti manā sakāmajā, kas var mani padarīt pārāk emocionālu.”

Ja viņa būtu izrādījusi vairāk emociju, tas tiktu uztverts kā vājums, sevišķi no sievietes, pārliecināta Rubesa. Viņa savā mūžā redzējusi daudz vīriešu, kuri atļāvušies izrādīt mirkļa izjūtas, taču viņiem nav piekārta birka “emocionāls”. Vīrieti šādā brīdī raksturo kā “dusmīgu”, “iedegušos” vai ka viņš “parāda savu cilvēcisko pusi”.

“Man bija visas tiesības justies dusmīgai. Es joprojām esmu dusmīga uz [RB Rail] īpašniekiem, jo viņi vēl šodien turpina gremdēt lielisku projektu. Domāju, ka tiks pazaudēta fantastiska iespēja. Par to esmu ārkārtīgi dusmīga,” saka Rubesa, “Taču esmu par to, ka dusmas ir jātransformē uz kaut ko lietderīgu. Destruktīvas rīcības nav veselīgas nekādos apstākļos.”

Atlaist, parādot tālāko ceļu

Esot augstās pozīcijās starptautiskās kompānijās, Rubesai nācies atlaist arī citus cilvēkus. Un tas nekad nav viegli.

“Gan aizejot pašam, gan atlaižot darbinieku, ir jāatrod īstie vārdi,” viņa uzskata. “Neilgi pēc Jaunā gada satiku dažus bijušos kolēģus, no kuriem vienu man pirms daudziem gadiem bija nācies atlaist. Šis cilvēks man dažus gadus pēc notikušā teica: “Baiba, paldies par veidu, kā tu mani toreiz atlaidi, jo tas man parādīja ceļu, kurp doties tālāk.” Parasti, ja runa nav par rupjiem pārkāpumiem, zagšanu vai ko tamlīdzīgu, cilvēku atlaiž tāpēc, ka viņš neder konrkētajā situācijā. Ja šo situāciju nav iespējams atristināt pragmatiskā veidā, parasti arī atlaižamais cilvēks dziļi sirdī zina, ka tā ir pareizā rīcība.”

Sevis meklējumos

“Šobrīd esmu aktīvās pārdomās un meklējumos, ko darīt tālāk. Redzēsim, kur tas mani aizvedīs,” par pašreizējo posmu dzīvē saka Baiba Rubesa

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņa kandidēja uz deputātes vietu, taču to neieguva.

“Tas bija mans pirmais mēģinājums kandidēt politikā. Es domāju, ka Eiropas parlamenta deputātes darbā es būtu bijusi sasodīti laba manas pieredzes dēļ,” pārliecināti saka Rubesa. “Pašreiz nav tādas pozīcijas [politikā], uz kuru kandidēt man būtu interese. Joprojām esmu liberālās partijas “Par!” biedre. Neplānoju to pamest tuvākajā nākotnē. Un uzskatu arī, ka politiskajā vidē vēl ir pietiekami daudz uzlabojama, kas būtu vērtīgi ikvienam Eiropas Savienības, ne tikai Latvijas iedzīvotājam.” 

Visus “Personība fokusā”/"Person of Interest" podkāstus angļu valodā varat klausīties Spotify un Apple Podcasts vai noskatīties Youtube.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti