Dalies:

"Personība fokusā": vēstniece Baiba Braže

"Personība fokusā": vēstniece Baiba Braže
Foto: SSE Riga
  • 25. Mar. 2020

Baiba Braže ir viena no Latvijas augstākā ranga diplomātiem, pašreiz Latvijas vēstniece Lielbritānijā. Pavisam drīz viņa kļūs par NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos. Taču pirms tam viņa SSE Riga podkāstā "Personība fokusā"/ "Person of Interest" žurnālistam Maikam Koljeram piekritusi nedaudz pavērt diplomātijas priekškaru un ļaut ielūkoties, vai diplomātija tiešām ir tik mītiska un noslēpumaina, kā par to mēdz domāt.

Podkāsta vadītājs Maiks Koljers atklāj, ka brīdī, kad Baiba Braže apstiprināja, ka ieņems augsto amatu NATO, un žurnālists par to uzrakstījis, tas kļuvis par vienu no gada griezumā lasītākajiem rakstiem. Tas devis Koljeram ierosmi veltīt šo sarunu tieši tam, kāda ir vēstnieka patiesā loma valsts pārstāvēšanā pasaulē.

Lasītākās ziņas

Personības kaldinātāji – Atmoda un studijas ārzemēs

“Manu personību formējošie gadi bija studiju laikā,” atklāj vēstniece Braže, “Tas bija laiks, kad uzplauka Atmodas kustība.”

No 1985. līdz 1990.gadam Braže studēja Latvijas Universitātē, Jurdiskajā fakultātē. 

“Daudzi no maniem pasniedzējiem un profesoriem bija Tautas frontes dalībnieki un līderi. Caur šiem cilvēkiem mēs, studenti, arī jutāmies ļoti iesaistīti. Mēs piedalījāmies demonstrācijās, mēs izveidojām paši savu Tautas frontes “šūniņu”. Šis laiks arī deva lielāku brīvību izvēlēties, kuras tēmas studēt, paplašinājās informācijas pieejamība. Parādījās atsauces uz Latvijas valstiskuma nepārtrauktību,” stāsta vēstniece.

Braži aizrāvušas tieši starptautiskās tiesības. Tālāk viņa nolēmusi papildināt zināšanas, studējot tolaik Latvijas Universitātē nesen atjaunoto Politikas zinātni.

“Padomju cilvēki, protams, nestudēja politikas zinātni. Tas bija pārāk rietumnieciski,” saka Braže, piekrītot, ka līdz tam pastāvēja uzskats - Marksa politiskās idejas ir viss, kas tev jāzina, un pārējais tikai sēj “nepareizus priekšstatus”.

“Atklāti runājot, šī studiju daļa nebija tik interesanta. Taču nāca pirmais Eiropas Savienības “Tempus” programmas piedāvājums Nīderlandē studēt Eiropas tiesības. Es neminstinoties “ielēcu” šajā iespējā un devos uz Groningenu Nīderlandes ziemeļos,” atceras Braže. Nīderlandē studijas bijušas tikai vienu semestri, tomēr tieši tur viņa sapratusi, ka starptautiskās tiesības ir ceļš, pa kuru vēlas doties tālāk.

Tā kā Braže bija viena no pirmajām Latvijas studentēm, kas devās mācīties ārpus valsts, viņa jau toreiz netieši pildīja funkciju, ko tagad dara profesionāli – pārstāvēja Latviju pasaulē un paskaidroja – kas tā ir par valsti un kur atrodas.

“Mēs bieži bijām pirmie latvieši, lietuvieši vai igauņi, ko ārzemnieki sastapa. Mums nācās skaidrot, ka bijām okupēti, ka neesam daļa no Krievijas. Runa vairāk bija par to, kas mēs neesam, nevis – kas esam. Stāstījām arī par latviešu valodu, kāpēc esam atbraukuši un ko gribam. Jau tobrīd bija diezgan skaidrs, ka tiecamies būt daļa no Eiropas kopienas. Tieši tāpēc studējām Eiropas tiesības,” stāsta vēstniece.

Šo gadu gaitā izpratne par Latviju ārzemēs ir mainījusies. Diezgan daudzi ir Baltijas valstīs bijuši, pietiekami daudz dzirdējuši. Lai arī gluži pamatlietas par Latviju vēstniecei vairs nav jāskaidro, tomēr to, ka, piemēram, latviešu valoda nav slāvu valoda, joprojām nākas palabot.

“Es arī guvu pārliecību, ka Latvijas studenti nav ne ar ko sliktāki kā citu valstu studenti. Mums, latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, studijās gāja ļoti labi. Kad 1993.gada vasarā es atgriezos Latvijā, sāku meklēt darbu. Laikrakstā “Diena”, kas tolaik bija galvenā avīze, pamanīju sludinājumu, ka (Ārlietu ministrijas) konsulārais departaments meklē darbiniekus. Intervijā man pateica – jā, mēs tevi pieņemam, bet tava īstā vieta būtu Ārlietu ministrijas galvenajā aparātā. Mani aizsūtīja uz interviju ministrijas juridiskajā departamentā un dabūju darbu tur. Tā sākās mana karjera.” 

Kas slēpjas aiz diplomātijas spožās ārienes?

Nereti vēstnieka darbs tiek romantizēts, tas tiek “apsegts” ar prestiža oreolu. Daļai sabiedrības īsti nav izpratnes, kāda izskatās vēstnieka ikdiena.

“Lai kļūtu par savas valsts vēstnieku, tevi ir jānozīmē ārlietu ministram, kā arī tev jāgūst Valsts prezidenta un Saeimas Ārlietu komisijas atbalsts. Daudziem no kolēģiem kļūšana par vēstnieku ir mērķtiecīgs ceļš,” atklāj Braže.

Diplomāta karjeras ceļš sākas pirmajā diplomātiskajā rangā – kā atašejam. Tad var kāpt augšup pa stingri noteiktiem pakāpieniem, līdz nonāc vēstnieka pozīcijā. Tas prasa krietnu laiku.

“Ir trīs veidu vēstnieki. Vēstnieks kādā valstī, vēstnieks starptautiskā organizācijā, ko pārsvarā sauc par pastāvīgo pārstāvi, un vēl ir speciālo uzdevumu vēstnieks. Tas ir cilvēks, kas nav tieši piesaistīts kādai valstij vai organizācijai, bet drīzāk strādā ar noteiktu problēmu loku,” skaidro Braže.

Viņa pati pieder pie pirmās kategorijas, kuru uzdevums ir būvēt attiecības ar valsti, kurā strādā. 

Trīs pīlāri – drošība, labklājība un pilsoņu intereses

“Pašreiz Latvijas diplomātiskā dienesta trīs galvenie uzdevumi ir sekmēt Latvijas drošību un aizsardzību, palīdzēt celt Latvijas labklājību un rūpēties par latviešu interesēm ārzemēs,” Latvijas prioritāšu “trīs pīlārus” nosauc vēstniece.

Šīs trīs prioritātes ir spēkā jau ievērojamu laiku, un, balstoties uz tām, katra vēstniecība ik gadu izveido darba plānu un konkrētas rīcības.

“Mani četri gadi Lielbritānijā lielā mērā bijuši veltīti šo trīs pīlāru uzturēšanai. Un tam pāri, protams, arī Lielbritānijas izstāšanās process no Eiropas Savienības.”

Tā nenoliedzami bijusi neparasta vide, kurā vēstniekam strādāt. Tā atstājusi iespaidu arī uz visiem trim Latvijas diplomātijas izvirzītajiem pamatuzdevumiem, jo mūsu valsts attiecības ar Lielbritāniju ir izšķirīgi būtiskas. Ekonomiskajās attiecībās Lielbritānija Latvijai ir 6./7. lielākā tirdzniecības partnervalsts – gan preču, gan pakalpojumu sektoros. Latvija ik gadu no šīs tirdzniecības nopelna trīssimt līdz četrsim miljonus eiro.

“Protams, ka mūsu interesēs ir šīs attiecības uzturēt. Arī runājot par drošību un aizsardzību plašākā izpratnē – informācijas apmaiņa starp iestādēm, sadarbība draudu apzināšanā, sadarbība šo draudu apkarošanā,” abu valstu attiecību nozīmību pamato vēstniece, “Lielbritānija šajā ziņā ir mums līdzīgi domājoša valsts. Viņi saprot, ka Eiroatlantiskā drošības telpa ir visiem kopīga. Uz Baltijas valstīm šajā ziņā nevar skatīties kā uz kaut ko atrautu. Britu karavīri ir izvietoti Igaunijā, tāpat kā Latvija ir uzņēmusi kanādiešus un septiņu citu valstu karavīrus, Lietuva – vāciešus, nīderlandiešus un citus. Tāpat jāņem vērā transatlantiskās attiecības ar ASV, kur Lielbritānija spēlē nozīmīgu lomu.”

Lai panāktu savas valsts uzstādītos mērķus, vēstnieki izmanto vairākas stratēģijas.

Politika. Bizness. Mediji.

“Mūs interesē saikņu veidošana un uzturēšana politiskā līmenī. Tas tiek darīts, rīkojot divpusējas vizītes, organizējot tikšanās dažādās starptautiskās platformās – Eiropas Savienībā, NATO, ANO vai citās. Var slēgt dažāda veida vienošanās, kas stiprina vienu vai citu attiecību jomu. Tāpat ir jākoordinē ekonomiskās attiecības, kas notiek caur kompānijām, kurās tu saskati potenciālu Latvijas ekonomikai.”

Šādi kontakti veidojas abejādi – ir reizes, kad uzņēmēji paši vēršas vēstniecībā ar vēlmi izzināt sadarbības iespējas ar Lielbritāniju. Turklāt Lielbritānija bieži ir atspēriena punkts biznesa “palaišanai” arī plašākā pasaulē. Bet tā var būt arī vēstniecības ierosme.

“Es esmu kontaktpunkts Latvijas uzņēmumiem un Londonas Sitijas pārstāvjiem, kam varētu būt interese sadarboties,” savu lomu skaidro Braže, “Londona ir nozīmīga pilsēta arī no tā viedokļa, ka šeit ir daudzu tādu valstu pārstāvji, kuru mītnes zemēs Latvijai nav vēstniecības. Līdz ar to, tas ir vēl viens kontaktu uzturēšanas un sadarbības lauks. Ir daudz darba un ir daudz interesanta.”

Sava loma vēstnieka darbā ir arī humora izjūtai. Koljers vēstniecei atgādina kādu interviju “Sky” telekanālam, kurā žurnālists sāk jautājumu ar vārdiem: “Kāda ir Lietuvas pozīcija...” un Braže nevis metas vārdu kaujā par nepareizas valsts piesaukšanu, bet gan ārkārtīgi izteiksmīgi paceļ uzaci. Vēstniece vien atsmej, ka sarunas gaitā jau sapratusi, ka šāda kļūda tiks izteikta un viņa bijis nedaudz laika apdomāt, kā reaģēs.

Valsts tēla būvēšana caur medijiem ir vēl viena neatņemama daļa vēstnieka uzdevumu sarakstā.

“Tā ir daļa no tavām ietekmēšanas stratēģijām – darīt zināmas Latvijas nostājas, vairot zināšanas par Latviju. [..] Mēs esam izveidojuši kontaktus ar visu ietekmīgāko britu mediju žurnālistiem. Ja ierodas, piemēram, mūsu ārlietu ministrs, mēs vienmēr cenšamies panākt, lai viņš sniegtu intervijas [BBC] Radio 4 “Today” programmā, Sky, BBC vai citos medijos,” stāsta vēstniece, “Vai arī, kad Endrjū Marrs [BBC “The Andrew Marr Show ” vadītājs, red.] lūdza interviju ar [Latvijas] premjerministu, mēs izdarījām visu iespējamo, lai šī intervija notiktu. Protams, ka šādā veidā Latvijas uzskati un pati valsts iegūst plašāku atpazīstamību.”

Diplomātam jābūt diplomātiskam

Vēstniekam nereti savas personīgās domas un izjūtas jānoliek otrajā plānā. Maiks Koljers atzīst, ka teju vienmēr, kad runā ar vēstniekiem, jūt viņos zināmas bailes pateikt kaut ko par daudz, kaut ko, kas var izraisīt starptautisku skandālu.

Braže norāda – spēja komunicēt diplomātiski nāk ar profesionālu pieredzi.

“Tu gatavojies pasākumiem, runām, tikšanās reizēm. Tu ej cauri oficiālajām nostādnēm, norādījumiem, tu izdomā, kā šīs lietas iepīsi situācijas, sarunas, diskusijas vai intervijas kontekstā. [..] Tas ir nopietnas gatavošanās jautājums. Tieši tik vienkārši.”

Pusdienas un pieņemšanas, pretēji daudzu uzskatiem, ir darbs nevis atpūta. Tā ir viena no tehnikām, kā no interesējošajiem cilvēkiem iegūt informāciju.

“Uz pieņemšanām [vēstnieks] nedodas tāpat vien. Tam apakšā vienmēr ir kāds uzdevums. Tur var būt kāds, ar ko vēlaties satikties un parunāt. Var būt kādas pozīcijas, kuras vēstnieks vēlas paust. Tikai šādos nolūkos vēstnieks pieņem uzaicinājumus uz tikšanos vai pieņemšanu,” atklāj vēstniece.

Podkāsta vadītājam Koljeram ir radies iespaids, ka daļu sastapto vēstnieku varbūt pat pārāk aizrāvis diplomāta dzīvesstils, prestižs un iespēja būt ietekmīgu cilvēku tuvumā.

Braže norāda, ka pati ar šādām izjūtām nav saskārusies, taču nenoliedz – ir jāpatīk valstij un kultūrai, kurā esi nozīmēts strādāt.

“Man arī personīgā līmenī ļoti simpatizē gan Nīderlande, gan Lielbritānija. Pretējā gadījumā man būtu grūti darīt savu darbu. Bet, protams, ka tavs pamatuzdevums ir pārstāvēt Latvijas prioritātes un intereses. Tas vienmēr jāpatur prātā. Un tāpēc arī ļoti noder šie trīs prioritāšu pīlāri. Tie dod tev ļoti skaidru atskaites punktu.”

Savos vēstnieces darbā pavadītajos gados Bražes ceļi krustojušies gan ar izciliem diplomātiem, no kuriem mācīties, gan tādiem, kas liek nodomāt – man jādara viss, lai savā darbā nekļūtu tāda kā šis vēstnieks.

“Tu mācies no katras pieredzes un centies paņemt labāko no tiem, kuri atstāj pārliecinošu iespaidu – gan mūsu, gan ārvalstu [diplomātiskajos] dienestos. Un gluži pretēji, ir reizes, kad nodomā – tā man nekad nevajadzētu rīkoties,” atzīstas vēstniece. Šajā nepieļaujamajā sarakstā ir kļūt emocionālam darba lietās, pārkāpt diplomātiskās robežas.

Braže norāda, ka Londonā bijusi izdevība strādāt kopā ar izciliem kolēģiem gan no Eiropas, gan citām – lielākām un mazākām – valstīm.

“Esmu daudz mācījusies no tā, kā viņi nosprauž prioritātes, cik racionāli strādā, lai īstenotu mērķus. Lielbritānija ir milzīga, un informācijas apjoms, kurā varētu iedziļināties, ir ārkārtīgi liels. Un te ir jānosprauž prioritātes – kura informācija tiešām ir iedziļināšanās vērta.” 

Vīriešu dominance diplomātijā mazinās

Vēsturiski diplomātija bijusi vīriešu dominēta joma, taču kopš 90.gadu sākuma progress virzienā uz lielāku sieviešu pārstāvniecību ir milzīgs, uzskata Braže. Latvijas Ārlietu dienestā sieviešu pašreiz ir ļoti daudz, arī starp vēstniekiem.

“Mums ir bijusi sieviete ārlietu ministre, prezidente, premjere. Ārlietu ministijas valsts sekretāra amatā vēl nav bijis sievietes, taču arī tas ir tikai laika jautājums,” prognozē Braže, “Taču, kad strādā, tu nedomā par sevi kā par sievieti vai vīrieti, tu vienkārši dari savu darbu un viss. Tu pārstāvi savu valsti, tāpēc tev jādomā, kā tu uzvedies, runā, izskaties. Tas nāk komplektā ar amatu.”

Sākot strādāt augstajā amatā NATO, Braže vairs nepārstāvēs valsti, bet gan globālu organizāciju. Šis darbs būs atšķirīgs un liks atkal mācīties daudz jauna, apzinās tagadējā vēstniece Lielbritānijā.

Visus “Personība fokusā”/"Person of Interest" podkāstus angļu valodā varat klausīties Spotify un Apple Podcasts vai noskatīties Youtube.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti