Dalies:

Personība fokusā: Andris K. Bērziņš

Personība fokusā: Andris K. Bērziņš
Foto: SSE Riga
  • 04. Mar. 2020

Andris K. Bērziņš ir viens no Baltijas izaicinājumu kārākajiem un pieredzes bagātākajiem investoriem, kuram ir īpaši liela interese par ieguldījumiem jaunuzņēmumos jeb “startapos”. Taču, lai tiktu līdz citu jauno atbalstīšanai, visu jaunuzņēmumu izaicinājumu spektru izbaudījis pats, dibinot vai strādājot neskaitāmos "startapos".

SSE Riga podkastu sērijā “Personība fokusā”/“Person of Interest” žurnālists Maiks Koljers sarunājas ar Andri K. Bērziņu par viņa ceļu līdz investora statusam, “ego” nozīmi uzņēmuma vadīšanā un tādu cilvēku meklējumiem, kuri “gatavi kāpt pāri mūriem”, lai sasniegtu iecerēto.

Lasītākās ziņas

Bērziņam ir visai plaša pasaules pieredze. Viņš ir dzimis latviešu ģimenē Austrālijā, uzaudzis Lielbritānijā. 1993.gadā pārcēlās uz Latviju, kad tur notiekošais vēl bija, pēc viņa vārdiem, “traks un mežonīgs”.

Vēlāk Bērziņš studēja Kalifornijā, Stenforda Universitātē, strādāja Bostonā, pievienojās savam pirmajam tehnoloģiju jaunuzņēmumam Filadelfijā, kam vēlāk sekoja darbs neskaitāmos jaunuzņēmumos Lielbritānijā, Baltijas valstīs un citur pasaulē. Lielāko daļu savas karjeras viņš bijis nevis investors, bet dibinātājs vai izpilddirektors dažādos jaunuzņēmumos.

Pirms četriem gadiem viņš kopā ar partneriem nodibinājis investīciju fondu “Change Ventures”. Fonda dibinātāju vidū ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori.

“Tu esi traks!”

Bērziņa pasaules pieredze Austrālijā, Lielbritānijā un ASV devusi plašu skatījumu uz biznesu. Viņš ar smaidu sejā spilgti atceras sarunu 1996.gadā Latvijā. Stāstot, ka dosies studēt uz ASV, viņam kā “ārzemju latvietim” atbildēts: “Tu esi traks! Latvija šobrīd aug, un tu palaidīsi garām savu iespēju.”

Viņam, tobrīd divdesmitganiekam, pēc “rietumu” izglītības iegūšanas un sava pirmā konsultāciju uzņēmuma izveidošanas par biznesa pasauli izpratne tiešām bija lielāka nekā daļai krietni vecāku biznesmeņu, kas tobrīd centās pārorientēties no padomju saimniekošanas metodēm uz jaunajiem konkurences apstākļiem. Bērziņš atceras konkrētu gadījumu deviņdesmito sākumā, kad, konsultējot kādas ražotnes direktoru, kas to gadiem vadījis vēl PSRS laikā, noskaidrojies, ka viņam nav ne jausmas kā strādā ienākumu, izdevumu un peļņas mehānismi.

Neskatoties uz šo, salīdzinoši auglīgo augsni Bērziņa sāktajam konsultāciju biznesam, viņš skaidri apzinājies, ka pašam personīgi vēl krietni jāaug, lai sasniegtu tās lietas, ko iecerējis.

Laba izglītība nozīmē maksimālu piepūli

“Visiem jauniešiem es noteikti teiktu, ka studēšana ārzemēs kādu laiku ir ļoti veselīga, sevišķi, ja tiek iegūta augstas klases izglītība,” uzskata Bērziņš.

Savu Stenforda universitātes laiku viņš raksturo kā ārkārtīgi vērtīgu. Tā ir augstskola, kurā bijis “jāpeld visiem spēkiem, lai noturētu galvu virs ūdens”, taču gūtās zināšanas un kontaktu tīkls tagad ir neatsverams.

“Tieši tur mācījos visu laiku labāko kursu – korporatīvo stratēģiju,” viņš stāsta. Katra lekcija bijusi kā 90 minūšu padziļināta diskusija, “ Tās ir augstākā līmeņa mācības, pēc kurām kūp galva. Un, ja tavi studiju biedri ir ļoti augstā līmenī, tad jāiegulda liels darbs, lai turētu līdzi.”

Arī tagad Bērziņa investīciju fonds meklē šādus – sevišķi mērķtiecīgus uzņēmējdarbības sācējus.

Ticība sev, bet ne slimīgs “ego”

“Jaunuzņēmuma liktenis lielā mērā atkarīgs no tā, kas ir tā dibinātāju komanda. Mēs ieguldām brīdī, kad šī komanda jau ir izstrādājusi savu stratēģiju – kas ir viņu produkts, mērķa tirgus, biznesa modelis. Daudzas no šīm lietām var vēlāk nākties radikāli mainīt. Tādēļ mēs izvēlamies dibinātājus, kuriem ir, kā mēs sakām, “tvēriens” - aizrautība un neatlaidība kāpt pāri mūriem, lai viss notiktu,” stāsta Bērziņš, “Šiem cilvēkiem arī labi jāapzinās, kad lietas neiet pareizajā virzienā un jāmeklē jauni risinājumi. Un šīs nav spējas, kas piemīt visiem.”

Bērziņš uzskata, ka pārmērīgs uzņēmēja “ego” biznesā var radīt problēmas. Ir vajadzīga veselīga pārliecība par sevi. Taču “ego” nedrīkst aizēnot kritisko domāšanu un spēju saskatīt kļūdas darbībā.

Ja jaunā kompānija ir veiksmīga un aug ārkārtīgi strauji, tās dibinātājiem, bieži iesācējiem biznesā, jāspēj saprast, kurā brīdī uzņēmums ir pāraudzis viņu zināšanas un ir laiks pieņemt darbā pieredzējušākus un zinošākus profesionāļus.

“Būtībā – pie tevis var sākt strādāt cilvēki, kas ir par tevi spējīgāki, gudrāki un citā dzīves situācijā būtu tavi priekšnieki nevis otrādi. Uzņēmuma dibinātājam ar pārlieku augstu pašapziņu var būt grūtības menedžēt šādu situāciju un savākt ap sevi labu komandu,” no pieredzes stāsta investors.

Daudzas no kompānijām, kurās Bērziņš šobrīd investējis, dibinājuši salīdzinoši jauni cilvēki. Un investors viņus raksturo kā “aizraujošu, jaunu paaudzi”.

“Daudzi no viņiem neatceras Padomju ēru. Viņi no pirmās dienas ir rietumnieciski domājoši, atvērti, ar lielisku angļu valodu un fantastiski ambiciozu domāšanu. Šādi cilvēki mani aizrauj.”

Skype mantojums, kāda nav Latvijai un Lietuvai

Uzskats, ka Baltijas valstīs patlaban noris inovāciju izrāviens, nav pārspīlējums, vērtē investors.

“Šajā reģionā ir vairāki ļoti veiksmīgi jaunuzņēmumi. Galvenokārt Igaunijā, kas, manuprāt, ir “Skype” veiksmes stāsta mantojums. “Skype” izveidoja četri igauņu programmētāji un, kad šo kopāniju pārdeva, viņi nopelnīja vairākus simtus miljonu,” stāsta Bērziņš. Bijušie “Skype” darbinieki Igaunijā nodibinājuši vairāk nekā sešdesmit jaunuzņēmumu.

“Skype” atstājis vēl vienu, sabiedriski plašāku mantojumu - iedēstījis sabiedrībā pārliecību, ka IT joma ir sava veida “zelta dzīsla” un ka igauņiem IT padodas. Tas bijis labs pamats, uz kura Igaunijai sevi nopozicionēt kā “digitālu sabiedrību”, kur daudz kas ir pieejams un sabiedrībai pieņemams arī elektroniskajā vidē. Pārējām Baltijas valstīm līdzvērtīga mantojuma nav.

Lietuvā gan redzami pirmie ļoti lielie jaunuzņēmumi, no kuriem jau atdalās atsevišķas komandas daļas un sāk savus biznesus. Latvijā startapu dinamika vēl nav tik liela, bet pēc investora domām – tas ir tikai laika jautājums.

Meklē tos, kuri tēmē augstu

“Mums [investīciju fondam] ir lielas ambīcijas. Mēs ļoti agrīnā stadijā investējam uzņēmumos, kuri tēmē uz pasaules līmeņa produktiem un uzstādījuši sev ļoti augstus mērķus,” stāsta Bērziņš.

Viņa pieredze liecina, ka labi “aiziet” tām kompānijām, kuras spēj ielauzties lielos tirgos, strauji pavairot savu produkciju vai servisu, lai varētu strauji augt. Un te lielu lomu spēlē riska kapitāisti – kā viņš.

“Riska kapitāla jēga ir dot priekšfinansējumu, ieguldīt pārdošanā un mārketingā un segt ar izaugsmi saistītās izmaksas ļoti agrīnā uzņēmuma stadijā, lai dotu tam iespēju augt daudz straujāk,” skaidro investors.

Bērziņš strādājis jaunuzņēmumos jau no to pirmajām dienām un, kad darbinieku skaits pārsniedz 60, viņam par tiem zūd interese.

“Es izbaudu to stadiju, kad kompānija ir vēl ļoti maza, jauna un cenšas tikt skairībā – kurus produktus pārdot kuriem klientiem, kādā veidā un ar kādu biznesa modeli. Tas ir laiks, kad jaunie uzņēmēji cenšas saprast, kā viņu bizness īsti izskatīsies,” stāsta Bērziņš, “Tā ir ne vien interesanta, bet arī riskanta stadija. Tas ir laiks, kad spēles kauliņi var salikties ļoti dažādi, un tā ir biznesa interesantākā un aizraujošākā daļa.”

Jābūt gatavam zaudēt

Būt par jaunuzņēmuma dibinātāju ir grūti, neslēpj Bērziņš. Tas ir liels spiediens un atbildība, turklāt lielākā daļa jaunuzņēmumu cieš neveiksmi.

“Mūsu riska kapitāla fonda modelis paredz, ka zaudēsim līdz 40% no ieguldītā. Mēs ceram, ka mazāk, bet sagaidām [ka tie var būt 40%]. Un tas var nebūt tāpēc, ka uzņēmuma komanda izdarījusi kaut ko nepareizi. Var gadīties, ka kāda liela kompānija laiž klajā produktu, kas vienā mirklī aizpilda iecerēto tirgus daļu. Var gadīties, ka mainās likumi, tirgū notiek negaidītas pārmaiņas, vai, nedod dievs, kaut kas notiek ar uzņēmuma dibinātājiem. Viss var gadīties.”

Nejaušības zelta kārts

Bērziņš ir arī Latvijā lielākās ikgadējās jaunuzņēmumu konferences “TechChill” dibinātājs. Tā mērķis ir dot jaunuzņēmumiem, ekspertiem, investoriem un biznesā ieinteresētajiem iespēju satikties un dalīties pieredzē.

“Nesen dzirdēju stāstu, ka kāds kungs bija atbraucis uz Rīgu, gadījuma pēc nonācis “TechChill” pasākumā un dzirdējis kāda tieši viņa jomu pārstāvoša jaunuzņēmuma prezentāciju. Dažus gadus vēlāk viņš sadarbojas ar šo kompāniju un kopā būvē biznesu. Te mēs redzam, kādu rezultātu var nest gadījuma satikšanās. Jaunuzņēmumu konference ir viens veids, kā vairot iespējas īstajiem cilvēkiem satikties,” skaidro Bērziņš.

Visus “Personība fokusā”/"Person of Interest" podkāstus angļu valodā varat klausīties arī Spotify un Apple Podcasts vai noskatīties Youtube.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti