Dalies:

Pensionāri gatavojas olimpiskajām spēlēm - Viesturs Zariņš par latviešu sportistu sasniegumiem

Pensionāri gatavojas olimpiskajām spēlēm - Viesturs Zariņš par latviešu sportistu sasniegumiem
  • 16. Feb. 2020

Toronto pensionāru 30. janvāŗa saietā Gunta Dreifelde jau tūlīt pieteica, ka viņai šodien esot daudz runājamā. Visu februāŗa mēnesi viņa pavadīšot Indijā. Bet – neuztraucieties!  es būšu atpakaļ! Nākamā saietā būšot sirsniņdienas uzvedums ar Vilmu Vītolu Irisas Purenes vadībā. Gunta aicināja pieteikties kandidātus apvienības valdei un atgādināja par brīvām pusdienām pilnsapulces dienā 20. februārī.

Pirmais iepazīstināmais šodien bija Māris Lūsis, kuŗš Latviju atstājis 4 gadu vecumā. Savu mums labi pazīstamo dzīvesbiedri Koru (Cora) saticis Montreālā, tagad abi dzīvo Toronto austrumdaļā Skarborovā. Viņiem ir arī vasarnīca Saulainē, bet to tagad nelieto.

Otrs iepazīstināmais vārds tāpat jau visiem pazīstams. Tā ir Irēna Zvagule, kuŗa arī atstājusi Latviju kā bērns 2 gadu vecumā. Mums viņa ir pazīstama ar saviem sīki izstrādātiem referātiem. Viņa dzīvo ukraiņu vecļaužu mītnē, bet cītīgi apmeklē mūsu ceturtdienu saietus.

Lasītākās ziņas valstī

Auseklis Zaķis ziņoja, ka apvienībā iestājies jauns biedrs Dr. Jānis Lūsis. Apsveicam!

Šodienas referents bija Manitobas latviešu vēsturnieks Viesturs Zariņš. Ņemot vērā tuvās olimpiskās spēles Tokijā, viņš domāja, ka ir laiks atjaunot mūsu zināšanas par latviešiem sporta pasaulē.

Latviešu olimpiskā komiteja tika nodibināta 1911. gadā, vēloties atdalīties no cara krieviskās. Pirmie latviešu medaļisti bija Haralds Blaus šaušanā un rekordists svaru celšanā Jānis Krauze. Viņu sasniegumi tomēr Latvijā neguva tādu publicitāti kā 1922. gada Losandželosas spēļu sudraba medaļists soļošanā Jānis Daliņš, kuŗam par godu Jānis Āre sacerēja romantisko kupleju „Ak, kaut man Daliņa kājas būtu...” To svilpoja nevien Rīgas pašpuikas, bet arī lauku ganuzēni.

Gadiem ejot, sports tika vairāk veicināts, un 1936. gada vasaras spēlēs Berlīnē zem Latvijas karoga soļoja 24 sportisti. Latvieši olimpiskajās spēlēs piedalījās arī padomju laikā, zem padomju karoga. Šķēpa mešanā zelta medaļas guva Inese Jaunzeme un Jānis Lūsis. Latvijas valsts karogs olimpiskās spēlēs atgriezās 1992. gadā. Gatavojoties uz Tokijas spēlēm, daži Latvijas pārstāvji jau ir izvēlēti, bet būs vēl!

Vispopulārākais sports Latvijā tagad ir hokejs. Spēlētāji Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš un Helmuts Balderis ir hokeja pasaulē labi pazīstami.Sava veida neoficiālu rekordu ir uzstādījis Harolds Šnepsts, piedaloties visvairāk profesionālā hokeja NHL spēlēs. Latviešu hokeja atbalstītāji ārzemēs ir „slaveni” ar savu skaļumu, kuŗu agrāk pastiprināja taures, bet tagad bungas.

No citiem ziemas sportiem latvieši gūst labas sekmes kamaniņu braukšanā, bobslejā un skeletonā, jo viņiem ir iespēja trenēties 1986. gadā izveidotajā Siguldas nobrauktuvē. PSRS boslejistiem gandrīz visiem bija latviešu vārdi. Skeletona braukšanā Martins Dukurs ir sasniedzis visu laiku vislabākos rezultātus pasaulē. Medaļas ir guvuši arī paraolimpieši. Latvieši sporto arī ārpus olimpiskām spēlēm un uzstāda vietējos rekordus, bet mēs par to uzzinām tikai no sportistu sarakstiem. Tos sīki ir izpētījis Viesturs Zariņš, pieliekot daudz laika un pūļu, ir sastādījis latviešu medaļistu sarakstu sākot ar 1992. gadu un izkārtojis to datorā, lai varētu to parādīt uz ekrāna. Viņš uzsvēra, ka latvieši piedalās arī vietējās sporta komandās, un aicināja tos atbalstīt. Sports ir veselīgs!

Noslēgumā uz ekrāna parādījās Latvijas karogs ar mudi: „Sarauj!” No publikas bija jautājums, kā to teikt angliski? Tāpat no publikas bija atbilde, ka vislabākais ir sauciens: „Go, go, go!” Vienalga, kādā valodā,  labas sekmes Tokijā!

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti