Dalies:

Toronto pensionāri Draudzīgā aicinājuma zīmē runā par bibliotēku rašanos un nozīmi

Toronto pensionāri Draudzīgā aicinājuma zīmē runā par bibliotēku rašanos un nozīmi
CC0
  • 02. Feb. 2020

Toronto pensionāru 23. janvāŗa saietu sāka Gunta Dreifelde, turpinot iepazīstināšanu. Šoreiz tie bija Anita Amoliņa un Raimonds Rūtītis. Gunta ar Raimondu bijusi vienā klasē latviešu skolā. Viņš pēc tam arī strādājis par skolotāju. Tagad pensionāru apvienībā ir revīzijas komisijā un piedalās vingrotājos.


Par bibliotēku stāsta Latviešu Centra Toronto bibliotēkāre Aija Zichmane.

Nākošā saietā Manitobas latviešu vēsturnieks Viesturs Zariņš stāstīs par latviešu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs.

Auseklis Zaķis ziņoja sēru vēsti, ka mūžībā devusies Aija Martinsone. Uz nākamo Šova festivāla braucienu busiņš aties no Centra. Sporta pasaulē latviešu tenisistam Gulbim Austrālijā ir labi panākumi.

Lasītākās ziņas valstī

Draudzīgā aicinājuma piemiņas ietvaros Centra bibliotēkāre Aija Zichmane runāja par bibiotēkām, to nozīmi un likteņiem nevien tagad, bet arī tālā pagātnē. Sākotnēji to nolūks bija saglabāt informāciju nākamajām paaudzēm. Pirmais saglabāšanas paveids bija māla plaksnītes, kuŗās iepieda saglabājamās ziņas. Par to lietošanu rakstīts Bībelē, kur 2. Mozus grāmatas (saukta EXODUS) 32. nodaļā lasām: „Un Mozus .... nokāpa no kalna, un abas liecības plāksnes bija viņa rokā; plāksnes bija abās pusēs aprakstītas, no vienas un no otras puses tās bija aprakstītas.” Un pēc tam, kad Mozus svētās dusmās par viņa prombūtnē izveidoto zelta teļu ir šīs plāksnes sasitis, turpat 34. nodaļā lasām: „Pēc tam Tas Kungs sacīja uz Mozu: „Izkal sev divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un Es uz plāksnēm rakstīšu tos vārdus, kas bija uz abām iepriekšējām plāksnēm, kuŗas tu sasiti.””

Vēlāk rakstīja ar tinti uz pergamenta un papirusa niedŗu pamata. Lai mitrums uzrakstīto nebojātu, tos satina un ievietoja māla traukos. Ideja par šādu dokumentu uzglabāšanu vienuviet radās Aleksandrijā, Ēģiptē. Gadiem ejot, kā vietējo kaŗagājienu uzvaru vai zaudējumu sekas, Aleksandriju pārvaldīja gan persieši, grieķi, gan arābi un arī romieši. Bibliotēkā bija ap 700,000 grāmatu, kad to daļēji iznīcināja arābi. Galējo triecienu tai deva kristīgie romieši, 389. gada iznīcinot visus „pagānu” rakstus.

Par to, ka katra polītiskā vara dedzināja iepriekšējo varu grāmatas, ievedot tās aizdomīgo vai aizliegto grāmatu sarakstā, mums nav daudz jāstāsta, jo, varām mainoties, zinājām, ka aizliegtā grāmata var nozīmēt apcietinājumu. Tamdēļ daudzas privātās bibliotēkas tika iznīcinātas. Aizliegumam bieži bija pretēji rezultāti, jo tas izraisīja kāri zināt, kādas idejas pašreizējā vara uzskata par bīstamām. Tamdēļ aizliegtās grāmatas tika lasītas „pa kluso”. Šeit, Toronto, lielākā apzinātā latviešu privātbibliotēka pieder Ritvaldim Jankusam. Viņa mājā sienas nav redzamas  tās aizsedz grāmatplaukti.

Kāda cita bibliotēka ir radusies drīzāk kā nejaušība. Darajā (Daraya), Sīrijā, grupa grāmatu mīļotāju savāca grāmatas no sagruvušo māju drupām un novietoja tās kādā mazāk cietušā mājā. Kāds 14gadīgs zēns sāka tās sakārtot un pierakstīt lietotāju aizņemtās grāmatas, un tā radās „Sīrijas slepenā bibliotēka”, kuŗai nebija oficiāla atbalsta.

Valstīs, kur ir mazāk lasītpratēju, bibliotēkas ir kā „zināšanu salas”, kur var sapulcēties un klausīties priekšā lasītājus, lai iegūtu zināšanas.

Latvijas Valsts bibliotēka tika nodibinata 1920. gadā un drīz tika izveidots bibliotēku tīkls pa visu valsti. Citur vēl nedzirdēts jauninājums bija Latvijas dzelzceļa „Ceļo ar grāmatu”  vilcienā ierīkota lasītava.

Jaunu bibliotēkas ēku celt tika nolemts 1947. gadā ar 9 nozarēm visā Rīgā. 

Architekta Gunāra Birkerta bibliotēkas ēkas plāns tika pieņemts 1990. gadā. Architekts atteicās no sava honorāra, dāvinot ēkas plānu Latvijai. No ārpuses skatoties, tā ir iespaidīga celtne, tiek saukta par „Gaismas pili”, bet mēs varējām uz ekrāna redzēt vismaz dažu iekšpuses telpu plānojumu. Iekārtota ir arī atsevišķa bērnu bibliotēka. Uz bibliotēkas atklāšanu 2016. gada augustā ieradās apmeklētāji no visiem Latvijas novadiem. Tā ir pazīstama arī ārpus Latvijas, jo UNESCO pieņēma rezolūciju to atbalstīt kā vērtīgu pienesumu izglītības laukā. Gaismas pils ir cēlusies un tālu met savus starus!

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti