Dalies:

Pensijas, darbs un izglītība - aktualitātes diasporā

Pensijas, darbs un izglītība - aktualitātes diasporā
  • 14. Feb. 2020

Ārvalstīs sapelnīto pensiju liktenis, atgriežoties Latvijā, spējīgāko tautiešu piesaiste atpakaļ dzimtenē un ārvalstīs dzīvojošo bērnu un jauniešu saiknes uzturēšana ar Latviju – tās ir dažas no būtiskām tēmām, kad runa ir par diasporu. Kādas tendences šajās jomās vērojamas Latvijas Radio raidījums “Krustpunktā” vaicāja portāla latviesi.com galvenajam redaktoram Kristapam Grasim.

 

Lasītākās ziņas

Ārzemēs nopelnītās pensijas Latvijā 

Portāls latviesi.com jau vēstījis, ka pašreiz senioriem, atgriežoties Latvijā, no savas ārzemēs sapelnītās pensijas var nākties maksāt krietnu summu nodokļos. Tāpēc likumā iesniegti grozījumi, lai ārvalstīs gūtajām pensijām piemērotu tādu neapliekamo minimumu, kāds tas noteikts attiecīgajā valstī. Tas daudziem nozīmētu, ka Latvijā vairs nodokļos nav jāsamaksā gandrīz nekas. Ar šiem grozījumiem izmaiņu rosinātāji cer ik gadu uz Latviju mudināt pārcelties ap1000 patlaban ārzemēs dzīvojošus senioru.

Grasis norāda, ka tas ir ne vien remigrācijas veicināšanas jautājums, bet arī finansiāli būtiski pašiem ārvalstu pensionāriem. Daļa cilvēku, kas pēdējos 20 gadus strādājuši sūru darbu ārzemēs, sev pensijai nav uzkrājuši pietiekami, lai vecumdienas varētu pilnvērtīgi pavadīt līdšinējā mītnes zemē.

“Viņiem pašiem jautājums par remigrēšanu un atgriešanos Latvijā ir pat vēl būtiskāks, nekā tas, vai mēs kādu aicinām atgriezties un esam laimīgi par to,” situāciju skaidro Grasis.

Grasis atzīst, ka pamatots ir jautājums, vai atšķirīga nodokļu politika Latvijas un remigrējušiem senioriem ir taisnīga. Viņaprāt, nav runas par kādas grupas diskriminēšanu vai nostādīšanu izdevīgākā pozīcijā. 

“Mēs esam neliela valsts, kurai dzīvo ļoti daudz cilvēku ārpus valsts. Un šajā valstī mums ir, protams, arī interese jebkādus soļus spert, lai remigrācijas ceļi atvērtos jo plašāk,” savu nostāju pauž Grasis, “Es vienmēr šādos strīdīgos jautājumos esmu teicis – ir jāskatās, kas valstij pašai liekas visbūtiskāk. Vai viņi šos cilvēkus šeit grib, vai viņi šos cilvēkus grib integrēt un vai valstij no tā būs labums? Ja viņi to saredz, tad viņi atradīs ceļus, kā šo jautājumu attiecīgi atrisināt.”

Emigrācija – lāsts vai iespēja?

Skatīties uz emigrāciju kā uz lāstu, kura dēļ esam zaudējuši simtiem tūkstošus cilvēku, ir pārāk šauri, uzskata portāla latviesi.com galvenais redaktors.

“Globalizācijas laikmetā nav tā, ka uz diasporu būtu jāskatās kā uz lielu, dusmīgu pūķi, kuram šī valsts nepatīk, un tāpēc viņi ir devušies prom. Nesaku gan, ka tādu cilvēku nav. Noteikti ir, un es neņemos vērtēt, cik viņiem ir pamatoti iemesli tā skatīties. Bet ir arī otra puse šim stāstam. Aug un izglītojas daudzās pasaules valstīs Latvijas cilvēki, gūst izglītību, kļūst par speciālistiem visdažādākajos laukos, un, protams, ka tur ir milzīga interese valstij pēc iespējas šāda veida cilvēkus piesaistīt un mudināt savas zināšanas likt lietā šeit [Latvijā],” norāda Grasis.

Īpaša uzmanība jāpievērš diasporas jauniešiem

Valsts aizvadītajos gados sākusi finansiāli vairāk atbalstīt izglītības pasākumus diasporā – sestdienas skoliņas un nometnes. Grasis atzinīgi vērtē, ka “valsts vispār kaut ko tādu dara”. Viņš norāda, ka šīm skoliņām un vasaras nometnēm, it sevišķi ASV, Kanādā, Austrālijā, kur ir šo aktivitāšu tradīcijas sniedzas gadu desmitim senā pagātnē, ir bijusi neatsverama ietekme uz jauniešu noturēšanu latviešu vidē. 

Lai arī valsts piešķirtais finansējums ik gadu pieaudzis, tomēr sadalot kopējo summu uz visām organizācijām, kas organizē skoliņas un nometnes, finansējums nav ļoti liels.

“Eiropā ir mazliet vairāk nekā 76 reģistrētas sestdienas skoliņas, kurām gada atbalsts ir ap 100 000 gadā. Tad jūs varat izrēķināt, cik tur uz gadu uz skolotājiem, uz tiem, kas tur ir nodarbojušies, tas tādā veidā atliek. Mums ir pilnīgi citi atbalsta pasākumi valsts, kur līdzīgas summas tiktu iztērētas vienas vai divu dienu pasākuma laikā,” norāda Grasis.

Viņa ieskatā, tas ir salīdzinoši nelīdzsvaroti, ņemot vērā, ka tieši jaunieši ir tā emigrācijas daļa, kuros būtu jāiegulda visvairāk.

“Jaunieši, kuri ir savos identitātes meklējumos, kuriem būtu jāpiesaista sevišķa ievērība. Tie ir tie, no kuriem mēs zaudēsim visvairāk. Ja sestdienas skolas nodarbojas ar maziem bērniem, tad vasaras nometnes ir vienreiz gadā varbūt, bet trūkst mērķtiecīgākas darbības tieši šīs [jauniešu] auditorijas piesaistē,” skaidro Grasis.

Risinājums varētu būt, piemēram, skolēnu apmaiņas programmas.

“Jebkurš Eiropas jaunietis var savās skolas gaitās aizbraukt uz kādu franciski runājošu valsti, spāniski runājošu valsti, angliski runājošu valsti skolēnu apmaiņā. Bet sadabūt latviešu jaunieti, kurš nu jau ir, iespējams, dzimis un audzis ārpus Latvijas, šeit pavadīt gadu, pusgadu, mēnesi vai kaut nedēļu skolā. Tur prasītos stipri lielāka aktivitāte,” vērtē raidījuma viesis.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti