Dalies:

PBLA un ELA piedalās diasporas izglītotāju seminārā

PBLA un ELA piedalās diasporas izglītotāju seminārā
  • 19. Dec. 2018

PBLA pārstāvji Dace Mažeika, Raits Eglītis un ELAs pārstāvji Kristaps Grasis un Aira Priedīte piedalījās Izglītības un Zinātnes ministrijas rīkotajā Diasporas Izglītotāju seminārā, kurā ar savu darba pieredzi ASV, Austrālijas un Eiropas vasaras vidusskolās  dalījās pedagogi un izglītotāji, kas tajās strādājuši. Semināru atklāja Gunta Arāja, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece. Diskusijas vadīja Vineta Ernstsone, ministrijas politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore. Seminārā piedalījās arī Dace Dalbiņa no Latviešu valodas aģentūras, Anta Lazareva no Valsts izglītības satura centra, kas stāstīja par savu pieredzi valodas līmeņa pārbaudījumos un Sarmīte Miltiņa, kas pārstāvēja Latvijas Universitāti.

“Skolotājs ir misionārs, kas strādā gan Latvijā, gan diasporā” ar šādiem vārdiem š.g. 1. decembrī tika atklāts diasporas izglītotāju seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Vineta Ernstsone, atklājot semināru, min, ka aizvadītais gads bija pilns dažādu jauninājumu diasporas izglītībā.  Seminārā paredzēts iepazīstināt nākamā gada latviešu vasaras vidusskolu skolotājus ar jau strādājošo skolotāju pieredzi, iepazīstinot ar vasaras vidusskolām, kas notiek ASV un Austrālijā. Tāpat paredzēts ieskats Latvijā notiekošajās nometnēs, kas paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu vidusskolēniem un studentiem. 

Lasītākās ziņas

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja uzrunāja klātesošos, īsi raksturojot pagājušajā gadā sniegto valsts atbalstu diasporas vasaras vidusskolām, un izsacīja cerību, ka reiz visi vasaras vidusskolu absolventi būtu gatavi turpināt darbu vai mācības Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme šo iespēju nodrošinātu. Arāja arī minēja, ka diemžēl pašlaik vēl nav skaidrības, vai valsts atbalsts diasporas vasaras vidusskolām turpmāk tiks iekļauts budžetā, jo, kā zināms,  līdz šim vēl neizveidotās valdības dēļ budžets vēl nav un kādu laiku vēl arī netiks pieņemts Tomēr nesen pieņemtais diasporas likums dod cerības, ka vismaz viena gada ietvaros vasaras vidusskolu atbalsts tiks nodrošināts, jo likumā ārpus Latvijas izglītība uzsvērta kā viena no prioritātēm.

Turpmāk semināra apmeklētājus iepazīstināja ar vairākām vasaras vidusskolām. Ar  ASV Mičiganas štatā esošo “Garezeru”, kas jau vairāk nekā 50 gadu pulcē ļoti daudz diasporas bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās, iepazīstināja ilggadējas skolotājas Ina Šulce un Ināra Strautniece. Līdzās tradicionālajām GVV vidusskolas mācībām un latviskuma izpratnes un audzināšanas nodarbēm dažus pēdējos gadus ar Latvijas valsts atbalstu Garezers ir pirmā vasaras vidusskola, kas absolventiem piedāvā iespēju kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu. Šogad to kārtoja jau 41 persona – lielākoties 4.klases beidzēji un daži pieaugušie – , saņemot A vai B valsts valodas prasmes apliecību. Par vasaras vidusskolu “Kursa”, kas atrodas ASV Rietumkrastā, pastāstīja Reinis Vējiņš. Tajā skolēni valodas pārbaudījumu šogad kārtoja pirmo reizi. Par šo sasniegumu “Kursa” īpaši jāpaslavē, jo vairākus gadus pirms 2015. gada šī vasaras skola bija pārtraukusi darbību pedagogu trūkuma dēļ. Mācībspēku nepietiekamā kvalifikācija vai neesamība ir vispārzināma diasporas skolu problēma, tāpēc Latvijas valsts atbalstu, sūtot  skolotājus uz vasaras vidusskolām, izglītības darbinieki un visa diasporas sabiedrība novērtē īpaši augstu. Ziemeļu puslodei neparastā laikā – janvārī – notiek arī Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā. Ar to iepazīstināja skolotāja Ilze Jēgere. Šai vidusskolai arī ir vairāk nekā 40 gadus gara, tradīciju pilna vēsture, taču skolotāji ar Latvijas atbalstu uz turieni dodas tikai pēdējos gados. Veseli 45 cilvēki arī Austrālijā šogad jau kārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu!

Par Eiropā notiekošo Eiropas vasas skolu pastāstīja Aira Priedīte no Eiropas Latviešu apvienības. Šī nometne pulcina latviešu jauniešus no vairākām Eiropas valstīm un arī Latvijas. Tajā nav formālas mācību programmas, bet jaunieši patiesi priecājas par kopā pavadīto laiku latviskā vidē un nodarbībās.

Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu pārstāvēja Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa. Šī projekta ietvaros Latvijas Universitāte piedāvā latviešu izcelsmes studentu vecuma jauniešiem apmeklēt universitātes pasniedzēju vadītas valodas un kultūras nodarbības, uzlabojot savas valodas zināšanas un papildinot un pilnveidojot informāciju par latvisko kultūru gan mācību centrā, gan dažādās ekskursijās.

Latviešu valodas prasmes vērtētāju pieredzē dalījās Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. A. Lazareva pastāstīja, ka kopš 2015.gada ārpus Latvijas ļoti palielinājusies interese par iespēju kārtot valodas prasmes pārbaudījumus. No 2006.gada līdz 2014.gadam to bija kārtojis tikai 161 interesents Maskavā, bet kopš 2015.gada to jau kārtojuši 339 interesenti Īrijā, Krievijā (Sibīrijā), ASV un Austrālijā. A. Lazareva minēja, ka, pētot pārbaužu rezultātus, novērojama nepieciešamība pēc katrai kārtotāju grupai piemērotāku mācību programmu veidošanas.

Semināra noslēgumā notika īsa diskusija par vasaras vidusskolu un nometņu veidošanas praksi. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, analizējot diasporas izglītības esošo situāciju, minēja, ka bērni : Eiropā pagaidām vēl ir izbraucēji pirmajā paaudzē, tāpēc viņu latviešu valodas zināšanas ir labā līmenī. Tādēļ arī Eiropas vasaras skolā vasaras skolas dalībnieki netiek sadalīti pa valodas prasmes līmeņiem  efektīvākam mācību procesam (kā tas notiek, piemēram, Garezera Vasaras vidusskolā), bet dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja apgūt sociālās zinības, pašiem vērtējot valstī un sabiedrībā notiekošos procesus. Tika arī uzsvērts, ka latviskās izglītības centieni ārpus valsts joprojām sasniedz tikai mazu daļu ārvalstīs dzīvojošo latviešu.

Diskusijā tika minēts, ka līdzšinējais Latvijas valsts atbalsts izglītības centieniem diasporā ir bijis ļoti nepieciešams un tiek atzinīgi novērtēts. Izskanēja arī vēlme, lai šādi semināri, kas sagatavotu Latvijas skolotājus tam, kas viņus sagaida, dodoties uz vasaras vidusskolām ārpus valsts, notiktu regulāri, lai pieredzējušākie kolēģi dalītos savā pieredzē, kā strādāt ar, jauniešiem, kam latviešu valoda bieži vien nav pirmā valoda, tomēr tā viņiem noteikti nav arī svešvaloda. Pēdējā laikā bieži tiek minēts un arī semināra laikā izskanēja termins “mantotā valoda”  Šī emocionālā fona dēļ valodas apguvei, iespējams, jāizmanto nedaudz atšķirīgas metodes.  Kaut pastāv bažas, cik plašu valsts atbalstu būs iespējams nodrošināt nākamajā gadā, jo joprojām nav iespējams pieņemt valsts budžetu, tomēr klātesošo gan valsts iestāžu, gan  nevalstisko organizāciju pārstāvju bija vienisprātis, ka labi sāktā prakse jāturpina, lai vasaras vidusskolas un izglītojošās nometnes diasporā varētu turpināt darboties, īstenojot savu mērķi – veidot un saglabāt jauniešos latviskumu un zināšanas par Latvijas valsti, tās kultūras vērtībām un īpaši, valodu tādā līmenī, lai viņiem būtu iespēja pilnībā iekļauties Latvijas vidē nepieciešamības gadījumā, piemēram, izlemjot braukt uz Latviju studēt vai strādāt.

Krišs Kairis
II. kursa žurnālistikas students RSU

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti