Dalies:

PBLA pārstāvji piedalās LELBĀL virsvaldes plenārsēdes atklāšanas dievkalpojumā

PBLA pārstāvji piedalās LELBĀL virsvaldes plenārsēdes atklāšanas dievkalpojumā
  • 18. Jun. 2019
  • 13.44

Rīga – 25. jūnijs. Šodien ar svinīgu dievkalpojumu Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā tika atklāta LELBĀL virsvaldes plenārsēde. Dievkalpojumu vadīja arhibīskape Lauma Žušēvica un tajā piedalījās pārstāvji no dažādu valstu latviešu draudzēm – prāv. Gunārs Lazdiņš, māc. Dr. Sarma Eglīte, prāveste Ilze Kuplēna – Ewart, Kanāda, prāv. Ieva Graufelde, Zviedrija, prāv. Dr. Jānis Priedkalns, Austrālija, prāv. Kārlis Žols, prāv. Anita Vārsberga- Pāža, ASV, baznīcas virsvaldes loceklis Pēteris Vīgants, Vācija. Sprediķī mācītājs Kārlis Žols, kurš kalpoja Sanfrancisko latviešu draudzē, bet tagad ir atgriezies Latvijā, uzsvēra, ka šī ir izšķirīga LELBĀL plenārsēde, jo jāpieņem svarīgi lēmumi par LELBĀL darbības nākotni. Viņš teica, ka LELBĀL ir lielu pāmaiņu priekšā, jo jāsakārto politiskās un legālās attiecības ar ar Latvijas baznīcu un Latvijas valsti. Arhibīskape Lauma Zušēvica un prāv. Ieva Graufelde, lūdza Dieva svētību un vadību plēnārsēdes dalībniekiem, šo lēmumu pieņemšanā.


PBLA svinīgajā dievkalpojumā pārstāvēja valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons un izpilddirektors Raits Eglītis.


Kā iepriekš ziņots, PBLA šī gada 25. aprīlī nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam un augstākajām amatpersonām atbalstot LELBĀL centienus un aicinot Saeimu nepieņemt ieteiktos grozījumus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā. Šajā vēstulē K. Saulīte rakstīja, ka Latviešu eveņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) daudzus gadu desmitus bijusi un joprojām ir mūsu tautas garīgā vienotāja trimdā un ārzemēs.


PBLA pilnībā nav pieņemami šobrīd iecerētie grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, jo tie tiek izstrādāti priekšvēlēšanu gaisotnē, sarunās un likumprojekta izstrādē nepieaicinot otru pusi – LELBĀL, turklāt likuma grozījumu preambulā paredzot LELB būt vienīgajai pirmskara Latvijas brīvvalsts ev. lut. baznīcas tiesību pārmantotājai, kā arī nepamatoti ierobežojot LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu Baznīcas piederību (LELB vai LELBĀL).
Ar šādiem likuma grozījumiem Saeima nevajadzīgi iejauktos abu latviešu evaņģeliski luterisko baznīcu iekšējās attiecībās, pilnīgi nepamatoti vienu no viņām valstiski pasludinot par likumīgu un ekskluzīvi pareizu, un tā vēl vairāk padziļinot eksistējošo domstarpību plaisu, un raisot arī plašāku neizpratni un sarūgtinājumu ārzemju latviešu sabiedrībā.

Foto: PBLA

Lasītākās ziņas

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti