Dalies:

Pasaules Brīvo latviešu apvienības loma diasporas aktivizēšanā

Pasaules Brīvo latviešu apvienības loma diasporas aktivizēšanā
Latvijas Radio
  • 05. Oct. 2019

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir 1955. gadā dibināta globāla organizācija, kas apvieno latviešu diasporas organizācijas visā pasaulē: Amerikas Latviešu apvienību, Latviešu Apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu Nacionālo apvienību Kanādā, Eiropas Latviešu apvienību, Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienību un Krievijas Latviešu kongresu - organizācijas, kas katra savā zemē apvieno mazākas latviešu biedrības. PBLA mērķi - latvietības uzturēšana diasporā, atbalstot kultūras un izglītības procesus, Latvijas vārda popularizēšana pasaulē, labdarība, sadarbība ar Latviju u.c. 

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas šobrīd PBLA valdei citu jautājumu vidū jārisina - kāda ir PBLA loma diasporas politikas veidošanā. Tā kā šobrīd ārpus Latvijas dzīvo ap 370 000 latviešu, tad svarīgi, lai PBLA nebūtu tikai formāla virsorganizācija, bet gan veidotu sadarbības tiltus starp dažādām latviešu biedrībām un platformām visā pasaulē, kā arī kļūtu arvien atvērtāka ikvienam ārlatvietim pasaulē.

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā prezidents Andris Ķesteris raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzsver, cik nozīmīgi diasporas organizācijām ir sadarboties ar mītnes zemes valdību un politiķiem, lai labvēlīgi noskaņotu mītnes zemes valdību pret Latviju un tās diasporu. Lai gan diasporas organizācijas oficiāli nedrīkst nodarboties ar politiku, tomēr var diskutēt, vai, piemēram, 18. novembra svinības ir politisks, vai kultūras notikums. PBLA nodarbojas arī ar labdarības projektiem.

Lasītākās ziņas valstī

Amerikas Latviešu apvienības pārstāve Kaija Petrovska papildina, ka ALA īsteno daudzus projektus, tikai tie ir jāpopularizē. Piemēram, programma Drošais tilts, kas top, ALAi sadarbojoties ar Latviju. Drošais tilts atbalsta daudzbērnu ģimenes, bērnus ar īpašām vajadzībām un studentus, kas ir no daudzbērnu ģimenēm vai bāreņi.

Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis Jānis Čečiņš uzsver nepieciešamību diasporas trešajai un ceturtajai paaudzei efektīvi palīdzēt saglabāt latvietību un dot piederības sajūtu Latvijai. 

Runājot par Diasporas likumu, J. Čečiņš teic, ka tas PBLA darbībā neko kardinālu nemainīs, toties ienesīs rietumnieciskāku pieeju risināmām problēmām, un tas ir citādāk, nekā Latvijā pieņemts. Latvijā dažkārt nesaredz kādu problēmu, jo te ar to ikdienā nav jāsaskaras. 

Turkāt svarīgi, ka diasporas organizāciju pārstāvji ne tikai tīklojas virtuāli, bet satiekas arī reālajā dzīvē, lai apmainītos ar pieredzi. 

Eiropas Latviešu apvienības pārstāve PBLA valdē, Zviedrijas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Justīne Krēsliņa uzsver, ka visām diasporas organizācijām kopā ar PBLA ir jārod ceļš, kā kopīgi iet uz priekšu un domāt par efektīvu un pozitīvu nākotni. Viņa priecājas, ka PBLA apakšstruktūras ir sakārtotākas nekā jebkad agrāk.

J. Krēsliņa piekrīt pārējiem, ka diasporas organizāciju pārstāvju diskusijām var izmantot Skype konferences vai citus digitālus risinājumus, tomēr, ja cilvēki nav satikušies dzīvē, tad grūti attīstīt tālākus kontaktus. Personīgais kontakts ir visa pamats. 

Runājot par Diasporas likumu, viņa uzsver, ka tas ir aktualizējis diasporas tēmu vispār, un tas ir pozitīvi. 

Vācijas pārstāvis, portāla latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis uzsver diasporas organizāciju lielo nozīmi gadu desmitiem, vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas. Bez latviešu interešu pārstāvniecības globālā mērogā ļoti daudz kas nebūtu tāds, kāds tas šodien ir, arī attiecībā uz Latvijas neatkarību. 

Tomēr tie, kuri mūsdienās jau ilgus gadus aktīvi darbojas latviešu organizācijās, attiecībā pret lielo izbraucēju skaitu ir minoritāte. Sabiedriski aktīvo cilvēku procentuāli ir ļoti maz. Turklāt jebkura darbošanās diasporas organizācijās ir arī darbošanās pret asimilāciju.

Šodien, apvienojoties dažādās organizācijās, kopienās, portālos, blogos u.c., cilvēkiem rodas ļoti daudz ideju, kā virzīt idejas. Organizāciju darbā ir nepieciešama savstarpēja saziņa visā pasaulē, tomēr tas jādara maksimāli laikmetīgi. 

Runājot par Diasporas likumu, K. Grasis nešaubās, ka šis likums iespaidos diasporas darbību.  Tajā ir iestrādāts ļoti daudz no tā, kas jau patlaban notiek valsts un diasoporas sadarbībā. Un likums cenšas šo sadarbību nodrošināt.

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti