Dalies:

"Partiju šķirotava" pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām: trīs īpatnības

"Partiju šķirotava" pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām: trīs īpatnības
Foto: lsm.lv
  • 25. Apr. 2019
Kad šī gada februārī un martā ar kolēģiem organizējām sarunas par Eiropu veikalu tīkla “Maxima” reģionālajos lielveikalos, viens no mūsu mērķiem bija saprast, kādēļ Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir tik zema vēlētāju līdzdalība. Tikai 30% Latvijas pilsoņu ieradās uz iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
 
Lai gan lielākā daļa satikto cilvēku Liepājā, Talsos, Rēzeknē un Daugavpilī pozitīvi vērtēja Eiropas Savienību un tās radītās iespējas, tomēr vismaz puse samulsa, saskaroties ar jautājumu – vai 2019. gada 25. maijā dosieties balsot?

Diemžēl atbilde “noteikti došos!” bija drīzāk izņēmums nekā norma. Lielākoties cilvēki vai nu vēl nebija par vēlēšanām domājuši, vai arī bija noskaņoti skeptiski:

  • “Kāda no tā jēga?”
  • “Ko tas ietekmē?”
  • “Ko gan Eiropas Parlamentā var izdarīt astoņi deputāti?”

Taujājot plašāk, atklājās, ka Latvijas cilvēkiem nav sajūtas, ka Latvija un tās pārstāvji var ietekmēt lēmumus Eiropā. Lielākoties gan latvieši, gan krievi uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) lēmumi ir lielo dalībvalstu rokās.  Šo pašu novērojumu apliecina arī regulāras sabiedriskās domas aptaujas visās ES dalībvalstīs – salīdzinot ar vidējo eiropieti, Latvijas pilsoņi reti tic tam, ka Latvijas balss Eiropas Savienībā tiek uzklausīta.

Tamdēļ šī gada partiju salīdzināšanas anketa “Partiju šķirotava”ir veidota pēc citiem principiem nekā tā anketa, kura portālā LSM.lv bija pieejama pirms Saeimas vēlēšanām. “Partiju šķirotava” ir arī būtiski savādāka, salīdzinot ar visām citām “partiju pielaikošanas” anketām, kuras tiks piedāvātas Latvijas pilsoņiem pirms EP vēlēšanām.  Uz EP vēlēšanām parasti tiek piedāvātas vismaz četras dažādas partiju salīdzināšanas anketas, dažas no tām tiek veidotas ar visām 28 ES dalībvalstīm identisku jautājumu sarakstu.

Lasītākās ziņas

“Partiju šķirotavas” šī gada pirmais īpašais knifs: mazāk koncentrēties uz abstraktām vērtību pozīcijām, vairāk – izglītot vēlētāju par to, ko Eiropas Parlamentā var izdarīt strādīgs un zinošs deputāts, proti, kāda varētu būt viņa darba reālā ietekme.

“Partiju šķirotavā” šogad ir mazāk jautājumu, bet katram ir pievienots neliels apraksts, kurš ļauj vēlētājam sevi iedomāties EP deputāta vietā. Vēlētājs pilda anketu, risinot konkrētas EP deputāta darbam raksturīgas dilemmas. Šīs dilemmas ir apzināti veidotas tā, lai nepārspīlētu Eiropas Parlamenta kā institūcijas nozīmi, bet arī lai nemazinātu tā nozīmi.

Piemēram, Eiropas Parlaments nav galvenais Eiropas lēmējs ārlietās – ne tuvu nav. Taču strādīgs un zinošs EP deputāts var atrast veidus, kā ietekmēt ES lēmumus. Līdzīgi ar Eiropas Savienības budžetu. EP nav galvenais daudzgadu budžeta veidotājs - to veido Eiropas Komisija un dalībvalstu pārstāvji, taču bez Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalsta šo daudzgadu budžetu nevar pieņemt.

Otra šim gadam raksturīgā EP “Partiju šķirotavas” īpatnība – atšķirībā no citām anketām, “Partiju šķirotava” ir veidota, mazāk piemērojoties Eiropas Parlamenta kā institūcijas darba plāniem, iepriekšējo 5 gadu balsojumiem vai teorētiskajām diskusijām par Eiropas nākotni, bet vairāk balstoties uz tiem jautājumiem, kuri interesē Latvijas iedzīvotājus.

Reģionālajās sarunās ar iedzīvotājiem noskaidrojām, ka Latvijas pilsoņus interesē jautājumi, kas skar ES iedzīvotāju dzīveslīmeņa izlīdzināšanu, drošības jautājumi, cilvēku migrācijas iespējas (gan no Latvijas uz ES valstīm, gan no trešajām valstīm uz Latviju), kā arī dažādas vērtību dilemmas. Attiecības ar Krieviju Latvijas iedzīvotājus interesē daudz vairāk nekā attiecības ar Ķīnu vai Āfrikas valstīm. Tāpat Ukrainas nākotne Latvijas pilsoņus interesē daudz vairāk nekā Balkānu valstis vai Turcija, pat ja ES paplašināšanās Balkānu virzienā ir tuvāko 10 gadu jautājums, kamēr Ukrainas uzņemšana ES – tāls sapnis.  Papildus tam Latvijas iedzīvotāji vēlētos zināt, ko deputāts dara Eiropas Parlamentā.  Kā var zināt, vai viņš vai viņa apzinīgi strādā vai vienkārši labi pavada laiku labi apmaksātā darbā?  Ko deputāts var ietekmēt? Kādēļ par dažiem deputātiem ir salīdzinoši daudz dzirdams laikā starp vēlēšanām, bet par citiem – teju nekas?

Vienlaikus tiem vēlētājiem, kuri tomēr vēlētos pārliecināties par to, vai plašākos vērtību jautājumos viņu viedokļi sakrīt ar kandidātiem, tiek piedāvāta papildu iespēja – aplūkojot anketas rezultātus, jāpievērš uzmanība ne tikai tam, ar kuriem kandidātiem visbiežāk sakrīt pozīcijas konkrētos jautājumos, bet arī, vai esat aptuveni līdzīgā novietojumā spektrā starp eiroskeptiķi un eirooptimistu.

Lai gan tas ir maz ticams, bet var sanākt tā, ka anketas aizpildītājs ir izteikts eirooptimists, kamēr viņam piedāvātie kandidāti – eiroskeptiķi, un otrādi. Šī papildu iespēja ļauj šādu pretrunu viegli pamanīt un ņemt vērā, izdarot izvēli vēlēšanās.

Īpaši prasīgiem un zinošiem vēlētājiem tiek piedāvātas vēl divas papildu iespējas – atlasīt tos deputātu kandidātus, kuri vēlētos strādāt konkrētās Eiropas Parlamenta komitejās un EP politiskajās grupās (frakcijās). Strādīgs, talantīgs un zinošs deputāts Eiropas Parlamentā var izdarīt daudz, bet ne visu. Viņam būs jāizvēlas, kurās komitejās strādāt.

Ja vēlētājam ir ļoti svarīgi ievēlēt tādus kandidātus, kuri plāno strādāt, piemēram, vides, cilvēktiesību vai transporta jomā, “Partiju šķirotava” piedāvā iespēju atlasīt šādus kandidātus.

Tāpat “Partiju šķirotavā” kandidāti tika lūgti norādīt, kurā politiskajā grupā (frakcijā) viņi plāno strādāt. Arī šis lēmums ir ļoti svarīgs, jo no politiskās grupas izvēles lielā mērā būs atkarīgs, kā deputāts balsos visos tajos jautājumos, par kuriem viņam nav un nevar būt padziļinātu zināšanu.

Visbeidzot, trešā lielā šī gada “Partiju šķirotavas” īpatnība: tā ir daudz vairāk vērsta uz kandidātu, nevis uz partiju savstarpēju salīdzināšanu. Kad anketu būs aizpildījuši kandidāti (šī iespēja tika piedāvāta visu 16 EP vēlēšanu sarakstu kandidātiem), nedaudz vēlāk “Partiju šķirotavai” tiks pievienota arī partiju salīdzināšanas funkcija, bet šī gada anketas galvenais “salīdzināmais” tomēr ir un paliks kandidāti. Kādēļ? Divi galvenie iemesli.

Pirmais: vairāki iepriekš ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti mainīja savas partijas vai tika no tām izslēgti. Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti lielā mērā strādā neatkarīgi no Latvijas partijām, no kuru sarakstiem ir tikuši ievēlēti.

Otrais: Latvijā mēs ievēlam tikai 8 EP deputātus, parasti no raiba partiju loka. Latvijas EP deputātu atlasei vajadzētu būt kam līdzīgam Latvijas nacionālās izlases veidošanai, kur uz Eiropas Parlamentu tiek sūtīti labākie un šim darbam piemērotākie.

Lai izvēlētos labākos un šim darbam piemērotākos, viņi ir jāizvērtē un jāatlasa. Ceram, ka “Partiju šķirotava” šim nolūkam noderēs!

Autors: LSM.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti