Dalies:

Pārsaukt, demontēt, vai ierīkot muzeju? Ko darīt ar Uzvaras pieminekli?

Pārsaukt, demontēt, vai ierīkot muzeju?  Ko darīt ar Uzvaras pieminekli?
  • 03. Apr. 2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem par Uzvaras pieminekļa nākotni ir dažādi viedokļi - parlamentāriešu vidū ir gan atbalsts tā demontāžai, gan noraidoši viedokļi par to, gan arī idejas par pieminekļa pārsaukšanu un okupācijas muzeja ierīkošanu.

Saeimas komisija otrdien sāka apspriest vairāk nekā 10 000 parakstu savākušo iedzīvotāju iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Deputātiem bija dažādi viedokļi, un viņi vienojušies nākamajā sēdē uzklausīt Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Okupācijas muzeja pārstāvju un arī citu iesaistīto viedokļus šajā jautājumā. Pēc tam deputāti lems par iniciatīvas turpmāko virzību.

 

Lasītākās ziņas valstī

Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) pauda viedokli, ka lēmums uzspridzināt šo pieminekli būtu nepareizs, jo šķeltu sabiedrību un apdraudētu drošību. Šis ir "supersensentīvs" jautājums, tāpēc jārīkojas ļoti gudri, akcentēja Kaimiņš.

Viņš rosina pārsaukt šo pieminekli, ko ļaujot arī līgums ar Krieviju. Kaimiņš uzskata, ka šo vietu varētu saukt par Padomju okupācijas atceres memoriālu, kā arī veikt pārbūves darbus. Deputāts mudināja nekavēties ar lēmuma pieņemšanu par pieminekļa pārsaukšanu.

Parlamentārietis Andris Skride (AP) piekrita, ka pieminekli nevajadzētu demontēt vai spridzināt. Viņš rosināja ne tikai nomainīt pieminekļa nosaukumu, bet pazemes telpās uztaisīt interaktīvu muzeju par okupāciju.

Politiķis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sacīja - ir ļoti labi, ka komisijā izskan dažādi alternatīvie priekšlikumi, taču iedzīvotāju iniciatīvā ir iekļauts konkrēts piedāvājums - pieminekļa demontāža. Līdz ar to tieši šāds jautājums arī jāturpina skatīt. Ja demontāžai nebūs vairākuma atbalsta, tad var diskutēt par alternatīvām, uzskata Dzintars.

Savukārt Artūrs Rubiks (S) uzsvēra, ka piemineklis ir aizsargāts ar starptautisku līgumu, kā arī norādīja, ka šī iniciatīva ir sabiedrību šķeļoša. Starp Rubiku un Kaimiņu izvērtās arī asa vārdu apmaiņa. Kaimiņš prasīja Rubikam, vai, viņaprāt, Latvija bija okupēta, bet Rubiks, neatbildot uz šo jautājumu, aicināja Kaimiņu nepārtraukt viņu.

Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka šis jautājums ir ļoti jutīgs, tāpēc piedāvāja sarīkot konferenci par to. Komisijas deputāti gan lielākoties pauda, ka šis jautājums būtu jārisina raitāk un konference nebūtu nepieciešama. Kurstīte-Pakule arī teica, ka šis jautājums nebūtu jāsaasina, bet jārisina civilizētā ceļā.

Iniciatīvas autors Uģis Polis iepriekš atgādināja, ka piemineklis tika atklāts 1985.gadā - laikā, kad Latvija tika nelikumīgi okupēta. Iniciatīvas autors ir satraukts, ka viens no simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā, turklāt tas ir liels un grūti nepamanāms. "Mūsdienās Uzvaras piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9.maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kurš īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu," uzskata Polis.

Tikmēr Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabass.lv" martā sākusi parakstu vākšanu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību. Viens no šādiem pieminekļiem ir arī Rīgā esošais Uzvaras piemineklis. Līdz pirmdienas vakaram šo iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 21 000 iedzīvotāju. Ždanoka šo iniciatīvu otrdien iesniedza parlamentā. Tā tiks nodota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai pārbaudītu parakstus. Tad Saeimas Prezidijs iedzīvotāju iniciatīvu nodod Mandātu komisijai, kas to arī izvērtē.

Autors: LETA

Foto: LETA,

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti