Dalies:

Par saiti, kas vieno un stiprina

Par saiti, kas vieno un stiprina
  • 28. Apr. 2019

Tolaik, pirms 70 gadiem, kad Helmars Rudzītis nodibināja Amerikas latviešu laikrakstu Laiks, viņam bija jau vērā ņemama pieredze kā grāmatniecībā, tā arī rēgulāru preses izdevumu izdošanā. Mūsu vecākās paaudzes pārstāvji atminēsies Laika Mēnešrakstu – Rudzītim arī dīpīšu nometnē Eslingenā, Vācijā, bija svarīgi, lai juku laikos nepazūd latviešu literātūra, māksla, mūzika. Kāpēc viņam tas bija svarīgi? – jautās mūsdienu digitālizētais pasaules pilsonis. Jādomā, tāpēc, ka viņš bija tālredzīgs. Šāda maņa un Dieva dāvana ir dota retajam, izredzētajam. Skan patētiski? Nemaz ne! Ikreiz, kad tautiešu auditorijās tiek citēts Rudzītis, atskan noelšanās – “Cik mūsdienīgi! Cik aktuāli!” Izveidojis Laiku, kuŗa žurnālistu komandā viņš bija uzaicinājis aizvadītā gadsimta 20.- 30. gadu spožākos Latvijas žurnālistus ar Kārli Rabācu priekšgalā, Rudzītis noformulēja Laika jēgu – tā būs saite, kas “vieno un stiprina”. Ļoti vienkārši – vienu žagaru var salauzt kā nieku, bet – raugiet salauzt žagaru bunti!

Laiks jau 70 gadus vieno, informē, vēsta un – spēcina. Acīmredzot pamati ir ielikti spēcīgi un pareizi. Pasaulē izkaisīto latviešu pulks ir mainīgs lielums – tā sauktā vecā trimda aiziet, vidusgadu tautieši, tie, kas uzticīgi pasūtina un lasa Laiku, arī iet mazumā. Par jaunajiem saka – viņi jau visu internetā, viņiem vajag ātri utt. Bet Laiks turas, ejot Rudzīša ielikto ceļu, stāstot par norisēm kultūrā, sportā, mākslā, grāmatniecībā, stāstot par cilvēkiem, kas joprojām uztur ne tikai latvisko garu, bet arī financiālo bazi, bez kuŗas jau nu nekā. Jūs piekritīsiet – nevar, nedrīkst to visu atstāt aizmirstībai, tas būtu vismaz nekrietni. Vēl vairāk – nodevīgi, jo, kā mēdz teikt, “būt ārzemēs latvietim ir dārgi”. Ir tikai godīgi un krietni atzīmēt tos cilvēkus, kas bijuši ar mieru savu no darba, no smaga darba svešā zemē brīvo laiku un nopelnītos līdzekļus ziedot latvietības uzturēšanai.

Pie šiem pašaizliedzīgajiem ļaudīm pieskaitāmi arī tie, kas pasūtina Laiku, iegādājas Rudzīša iedvesmoto Laika Mākslas kalendāru, lai atbalstītu latviskā gara uzturēšanu. Te vietā minēt arī Amerikas latviešu vadošo organizāciju ALA, sveicot to tās nu jau 68. kongresā. Savu iespēju robežās ALA sniedz ne vien morālu, bet arī financiālu atbalstu mūsu laikrakstam, balsojot par naudas atbalstiem ALA Kultūras fonda konkursos, reklamējot savas aktīvitātes Laikā un Laika Mākslas kalendārā. Cerams, ka arī šai kongresā Laika vārds un nozīme tiks minēti, aicinot to pasūtināt un lasīt.

Lasītākās ziņas

Aizvadītajā gadā ALAs un redakcijas sadarbībā iznāca apjomīgs un vērtīgs darbs – grāmata “ALA – 50”. Aizvadītajos divos gados pirmo reizi Laika vēsturē mums pievienojās arī mecenāts – Dr. Visvaldis Dzenis, kuŗš, teikdams: “Es ceru, ka mans piemērs būs lipīgs”, piešķīra Laikam naudas līdzekļus 100 abonentiem Latvijas Simtgadē. Visvaldis diemžēl aizgāja Mūžībā, bet viņa labdarības un jēgpilnā atbalsta ideja turpina dzīvot – Dr. V. Dzeņa izveidotais uzņēmums “Kokpārstrāde 98” Latvijā tās vadītāja Gunāra Dzeņa personā nolēma, ka atbalsts ne vien Laikam, bet arī citai nozīmīgais latviešu iniciātīvai ir tā vērts, lai turpinātu. Tā Laika 100 eksemplārus turpina saņemt bibliotēkas un cilvēki Latvijā, kā arī no šās naudas piešķīruma tiek apmaksāti Likteņdārza publicitātes materiāli. Cita starpā – Eiropas latviešu laikrakstam Brīvā Latvija pārejot uz digitālo formātu, Laika abonentu lokam pievienojies ap pussimts lasītāju Anglijā, Vācijā un Zviedrijā. Un vēl – ar ALA atbalstu Laiks tiek nosūtīts 21 abonentam Amerikā, tostarp latviešu nometnēm un draudzēm.

Laiks nekad nav lūdzis ziedojumus – tikai piedāvājis savu darbu un savas slejas mūsu kopīgai lietai – “vienot un stiprināt”, kā teica tā ciltstēvs Helmars Rudzītis. Mēs aicinām – atbalstīt – abonējot, sūtot ziņas, rakstus, reklāmas. Ticam un ceram, ka 70 gadi nebūs robežšķirtne, jo mums vēl ir tik daudz ko stāstīt, apspriest, uzzināt. Par dzīvi Latvijā un savā mītnes zemē, abas mīlot un savienojot. Aivars Groza, jaunais Latvijas vēstnieks diasporas jautājumos, intervijā šai numurā saka: “Galvenais – nepazaudēt citam citu”. Anglijā mītošā dzejniece Velta Sniķere savulaik dzejolī “Cimdu raksts” teica: “Šķiramies šķēršu, tiekamies krustu/ Lai viens otram mēs nepazustu...” Tam savukārt ir nepieciešams vien katra no mums gluži reāls ieguldījums, proti, – pasūtināt savu avīzi, Laiku. Šai pašā numurā latviešu rakstniece un dzejniece Māra Zālīte saka: “Īstenībā viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem.” Arī Laika nākotne.

Turpināsim!

Jūsu Laiks
 

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti