Dalies:

Par mūsu kultūras mantojumu un gandarījumu - Dace Aperāne intervijā Ligitai Kovtunai

Par mūsu kultūras mantojumu un gandarījumu - Dace Aperāne intervijā Ligitai Kovtunai
Foto> Musica Baltica
  • 19. Oct. 2019

Ar kādām pārdomām un secinājumiem aizbrauci mājās no Cēsīm pēc PBLA kultūras konferences?

Priecājos par iespēju piedalīties PBLA kultūras konferencē, kas bija ļoti labi organizēta un sapulcināja kultūras darbiniekus un personības no visas pasaules skaistajā Cēsu pilsētā un tās gaišajā koncertzālē. Viens no PBLA kultūras konferences galveniem mērķiem bija apskatīt latviskās identitātes izpausmes un nozīmi kultūrā mūsu gadsimtā. Uzskatu, ka mērķis veiksmīgi īstenojās, pateicoties vērtīgām diskusijām, kuŗās piedalījās radošas personības un vairāku iestāžu vai organizāciju pārstāvji no Latvijas un diasporas. Diskusijas par mākslu un mūzikas jaunradi bija vairāk filozofiskas savā saturā. Atklājās, ka priekšstats par to, kas radošām personībām savos māksla darbos vai mūzikas kompozīcijās ir “latvisks”, var būt ļoti individuāls vai pat nespēlēt lomu ļoti intīmajā radīšanas procesā. Diskusija par latviešu mākslu tieši Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs bija brīnišķīgs apliecinājums tam, ka latviešu māksla, kas radusies diasporā, ir atradusi piemērotu mājvietu Latvijā, un līdz ar to, ieņēmusi arī lielāku vietu tās kultūras telpā.

Savukārt priecēja arī konferen- ces svinīgais Atklāšanas koncerts ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfonisko orķestri Kaspara Ādamsona vadībā Koncertzālē Cēsis, un programmā iekļautais Tālivalža Ķeniņa Koncerts vijolei un simfoniskajam orķestrim, kuŗu vijolniece Eva Bindere žilbinoši nospēlēja kopā ar izciliem jauniem orķestŗa mūziķiem. Vijoļkoncerts radies ārpus Latvijas, bet tagad tas bija atradis atsaucīgus un izcilus interpretus komponista dzimtenē. Cēsu pils koŗa skaistais koncerts kon- ferences beigās diriģentu Marikas Austrumas un Evikas Konušas vadībā atspoguļoja diasporas komponistu stilistisko dažādību. Pateicoties Cēsu pils koŗa un citu Latvijas koŗu un viņu diriģentu iniciātīvai, kā arī Musica Baltica izdevniecības izdotām notīm, latviešu dia- sporas komponistu koŗmūzikas repertuārs sāk biežāk izskanēt koncertos Latvijā.

Lasītākās ziņas valstī

Bija ļoti jauki satikt vairākus jaunās paaudzes konferences dalībniekus un uzklausīt viņu viedokļus, kā arī uzzināt, ka sabiedriskie un kultūras darbinieki no dažādām diasporas valstīm tagad saskaras ar līdzīgām pārmaiņām latviešu sabiedrībā un cenšas atrast jaunus veidus, kā ar kultūras pasā- kumiem piesaistīt jauno paaudzi un atjaunot esošos sabiedrības modeļus.

Priecājos arī izjust atbalstu un interesi no PBLA vadības, Kultūras ministrijas un Nacionālā kultūras centra pārstāvju un citu kultūrasdarbinieku puses Latvijā par diasporas organizāciju darbību pašreiz un nākotnē. Tas, ka vienā vietā varēja satikt tik daudz cilvēku, kuŗiem latviešu kultūra un tās attīstība pasaulē un Latvijā ir ļoti nozīmīga dzīvessastāvdaļa, iedvesmojamani un noteikti arī daudzus citus konferences dalībniekus. Manuprāt, būtu ideāli, ja nākamā, 4. PBLA Kultūras konference, varētu notikt jau pēc 2 gadiem. Diskusijas varbūt varētu papildināt ar darba grupām, lai konferences laikā diasporas un Latvijas kultūras dalībniekiem būtu iespēja rosināt un izstrādāt konkrētas kultūras iniciātīvas vai projektus.

Tu esi Latviešu kultūras biedrības TILTS valdes priekšsēde, un, spriežot pēc aizvadītā gada pārskata, biedrība joprojām rosīgi darbojas latviešu kultūras veicināšanā starp ”abiem krastiem.” Tavs lielākais gandarījums?

Man ir divi lieli gandarījumi, kuŗus vēlos pieminēt. Vispirms, esmu ļoti gandarīta, ka Latviešu kultūras biedrība TILTS šogad atzīmē 50 gadu darbību! Prie- cājos ka TILTS kā organizācija ir spējusi pastāvēt tik daudz gadus un atjaunoties, neskato- ties uz lielām pārmaiņām mūsu diasporas sabiedrībā. Te no- teikti liels nopelns pienākas ilg- gadējam priekšsēdim Ģirtam Zeidenbergam un priekšsēža izpildu vietniekam Andrim Padegam, kā arī valdes locek- ļiem un nozaru vadītājiem. TILTS ir pateicīgs saviem ilg- gadējiem sadarbības partne- ŗiem – Amerikas latviešu ap- vienībai un tās Kultūras noza- rei, Latviešu fondam, latviešu biedrībām, koncertapvienībām un fondiem, kā arī Latvijas vēst- niecībai ASV un Latvijas pār- stāvniecībai ANO.

Otrs lielais gandarījums man ir par to, ka pēdējos gados, un īpaši pateicoties Vilkaču folkloras turnejai 2018. gada rudenī, kuŗu ļoti veiksmīgi novadīja Tija Kārkle, TILTA sadarbība ar jauno paaudzi, kā arī ar vidējo paaudzi un ar latviešu skolām ir paplašinājusies. Rezultātā, apmeklētāju skaits atsevišķos sarīkojumos ir reizēm bijis lielāks nekā gadus iepriekš. Sākot ar šā gada pavasari, TILTA valdē ir arī jauni locekļi un locekles, kas palīdz manos priekšsēdes pienākumos un ierosina jaunus darbības veidus vai projektus. Pateicoties sociālo un sabiedrisko mediju infor- mātīvai telpai, Latvijā ir pieaugusi TILTA atpazīstamība.

Lūdzu, pastāsti par TILTA nākotnes programmu?

Oktobŗa otrā pusē norisinā- sies TILTA rīkotā pianistes Dzintras Erlihas koncertu turneja trīs pilsētās. Šī turneja turpina TILTA Mūzikas nozares ilggadīgo tradiciju piedāvāt latviešu klasiskās mūzikas cienītājiem iespēju noklausīties izcilus latviešu māksliniekus un latviešu komponistu mūziku. Šajā ziņā priecājos par TILTA ilggadējo sadarbību ar Klīvlandes latviešu koncertapvienību un Sv. Jāņa draudzi Filadelfijā.

Novembrī ievērojamie latviešu tautas mūzikas zinātnieki un mūziķi Valdis un Rūta Muktupāveli sniegs koncertus 15 pilsētās ASV un arī Toronto. Vairākos centros viņi tiksies ar latviešu skolas bērniem. Turneju koordinē Tija Kārkle, TILTA Folkloras nozares vadītāja. Mēs ceram, ka šī turneja ar nosaukumu “Mani balti bālēliņi” piesaistīs daudz klausītāju no visām paaudzēm un iepazīstinās jauno paaudzi ar latviešu un baltiešu senām dzies- mām un citām kultūras vērtībām. TILTS ir pateicīgs par šai turnejai piešķirto ievērojamo financiālo atbalstu no Kultūras ministrijas, PBLA un ALA.

Nupat Knuta Lesiņa jauno mūziķu balvas laureāti – pianistes Patrīcija Ciemese, Viktorija Martiņuka un saksofonists Aigars Raumanis atgriezās Rīgā pēc turnejas ASV, kuŗu atbalstīja Latviešu organizāciju apvienība Minesotā, Minesotas latviešu koncertapvienība, Latviešu apvienība Detroitā un TILTS. Izcilie jaunie mūziķi tikās ar latviešu skolas bērniem Mineapolē un Ņujorkā. Ļoti ceru, ka TILTS arī turpmāk varēs atbalstīt latviešu jauno mūziķu viesošanos latviešu skolās un latviešu centros.

Priecājos paziņot, ka 2020. gadā TILTS rīkos vēl vienu Folkloras turneju, šoreiz populārajai et- nomūzikas grupai Tautumeitas. Tuvākajā nākotnē varēsim sniegt informāciju par citiem projektiem un turnejām nākamajā gadā.

Kas ir tavi tuvākie domubiedri, palīgi un atbalstītāji?

Esmu ļoti pateicīga, ka savā dzīvē man ir laimējies sastapt diezgan daudzus domubiedrus un būtu grūti pieminēt tikai pāris no tiem. Skaisti ir tas, ka, darbojoties un iepazīstoties ar jaunajiem mūziķiem meistarkursos Siguldā, vienmēr atrodu jaunus domubiedrus mūzikā – man ļoti patīk uzzināt jauno mūziķu uzskatus un uzklausīt viņu ieteikumus un vēlmes. Priecājos par ilggadējiem palīgiem un atbalstītājiem TILTA valdē, Ņujorkas latviešu organizāciju padomē, ALA un PBLA, par jums, jaukajām kollēgām Laika redakcijā!

Esmu arī ļoti pateicīga par atbalstu no Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” un Siguldas domes, bez kuŗa nevarētu notikt nākamie 14. Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi (2020. g. no 14. – 23. jūlijam). Nevaru arī nepieminēt savu ģimeni, kuŗa sniedz man ļoti lielu morālu atbalstu un praktisku palīdzību.

Kas jauns tavā radošajā dzīvē?

Šogad man nav bijusi iespēja daudz pievērsties mūzikas jaunradei, bet pagājušā gadā sarakstīju jaunu klavieŗdarbu “Ūdens raksti”, kuŗu iedvesmoja Valdas Dreimanes dzejas rindas. To pirmatskaņoja brīnišķīgā pianiste Diāna Zandberga, viņai ir iecere to iekļaut latviešu kla- vieŗmūzikas digitālajā ierakstu albumā. 2018. gadā sacerēju arī sakrālu koŗa dziesmu “Luce coruscas” (Mirdzoša gaisma) meiteņu vai sieviešu korim, soprāna saksofonam un ērģelēm, Rīgas Doma meiteņu korim TIARA, ar kuŗu diriģente Aira Birziņa to ir atskaņojusi koncertos Domā un šoruden atkal atskaņos savos koncertos. Uz Valsts Simtgades svētkiem Ņujorkā priecājos komponēt skaņdarbu vijolei solo “Lokaties(i), mežu gali” temu un variācijas izcilajai vijolniecei Unai Tonei. Man parasti ziema ir ļoti labs gadalaiks radošam darbam, un esmu tad iecerējusi komponēt jaunus kamermūzikas darbus, kā arī vairāk piestrādāt pie divām jaunām koŗdziesmām.

Ko novēli Laikam mūsu 70. gadskārtā?

Sirsnīgi apsveicu Laika avīzi tās apaļās jubilejas gadā! Novēlu Laikam vēl ilgus gadus pastāvēt un turpināt degsmīgi atspoguļot latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi un citus notikumus ASV, Kanadā, Latvijā un pasaulē! Laiks ir ļoti ļoti nozīmīgs stūŗakmens latviešu sabiedrībai ASV, un ceru, ka radīsies jauni lasītāji, kuŗi nodrošinās Laika izdošanu nākotnē.

No TILTA puses vēlos pateikties avīzei par ilggadēju sadarbību! Atzīmējot Laika jubileju, TILTS ir izlēmis pasūtināt avīzi un Mākslas kalendāru divām Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes skolām – Jonkeru pamatskolai un pamatskolai Ņudžersijā, lai skolas bērni varētu iepazīties ar laikrakstu un latviešu mākslu, un izmantot avīzi un kalendāru par mācību līdzekļiem.

Ko mums būtu vēlējis tavs tētis Mārtiņš Štauvers, kuŗš bija ilggadējs avīzes ”stiprais balsts”?

Domāju, ka mans tētis būtu vēlējis, lai Laiks turpina piedāvāt dažādu autoru skata punktus uz polītiskiem un kultūras notikumiem Latvijā, ASV un Kanadā. Tētim vienmēr interesēja uzklausīt atšķirīgu domu diskusijas. Viņš vienmēr priecājās lasīt un rakstīt par latviešu jauniešu sasnie- gumiem un talantiem un droši vien novēlētu, lai Laika autoru saimei pievienotos jaunās un vidējās paaudzes rakstnieki un arī dzejnieki! Citēšu rindas no dzejoļa, ko atklāju tēva sacerēto dzejoļu burtnīcā no 1949. gada novembŗa Vinipegā, Manitobā:

“Draugi, draugi, sparu! Arvien jaunu rosmi, Nekad nepazaudēt drosmi, Cīņā možu garu!”

Autore: Ligita Kovtuna

Publicēts sadarbība ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti