Dalies:

Par ko sprieda Amerikas latviešu apvienības valde?

Par ko sprieda Amerikas latviešu apvienības valde?
  • 19. Dec. 2019

No 6. līdz 8. novembrim Vašingtonā D.C. notika Amerikas Latviešu apvienības valdes sēde. To sākām ar finanšu sēdi piektdienas vakarā. ALA kasiere Anita Grīviņa iepriecināja klātesošos valdes locekļus, apstiprinot, ka apvienības finanšu situāciju var raksturot kā labu. 2019. gadā esam saņēmuši vairākus lielus  testamentāros novēlējumus, kas, protams, ievērojami  uzlaboja kopējos finanšu rādītājus. Mēs ticam, ka arī mūsu biedri  saprot, ka apvienība ir lielākais garants ASV latviešu vienotībai, ka bez tās biedru un biedru organizāciju regulāra finansiāla atbalsta tā nevarēs pastāvēt.

ALA valde jau savā 2019. gada septembra sēdē, kas notika Atlantā, Džordžijā, pieņēma lēmumu savus noguldījumus pārcelt no investīciju kompānijas Vanguard kontiem uz finanšu kompāniju Raymond James, ko valdes sēdē Vašingtonā pārstāvēja Pēteris Abuls un Pauls Jesinskis. ALA ar Pētera un Paula palīdzību ir pārstrādājusi Noguldījumu vadlīnijas, kas sīkāk parāda ALA ieguldījumu stratēģijas trīs daļas, atbilstoši noguldījuma mērķiem un aktīvu sadalījumiem, kā arī valdes riska toleranci. Valdes riska tolerance ir stratēģija mūžīgi neaizskaramajiem fondiem ar mērķa un termiņa ierobežojumu, ņemot vērā programmu gadskārtējās vajadzības un visbeidzot līdzekļiem bez speciāliem ierobežojumiem, kas pieejami apvienības vispārējās darbības uzturēšanai tagadnē un nākotnē. Valde būs atbildīga par to, lai kompānija Raymond James ievēro izstrādāto stratēģiju, savukārt konsultanti no savas puses centīsies panākt peļņas mērķus un apmācīt valdi par investīciju stratēģijām, finanšu tirgus svārstībām un, ja nepieciešams, ieteikt grozījumus apvienības investīciju stratēģijai.

Sestdienas sēdi, pateicoties Latvijas vēstniecības ASV darbinieku gādībai, mums bija iespēja noturēt vēstniecības telpās. Sēdē piedalījās arī vēstnieks Māris Selga, vēstniecības vadītāja vietnieks Juris Pēkalis un viesi no Latvijas – tieslietu ministrs Jānis Bordāns un viņa komanda, kas atradās Vašingtonā darba vizītē.  Bordāns kopā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu vizītes ietvaros tikās ar ASV Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules bankas pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas un konkrēti Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus Moneyval rekomendāciju ieviešanā un paveikto cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem. Sestdienas rītā Jānis Bordāns uzrunāja mūs vēstniecības telpās, uzsverot, ka “amerikāniskais gars Latvijā ir vajadzīgs, iniciatīva nav jāgaida tikai no valdības.” Ministrs sīkāk pastāstīja par tieslietu jomas reformu Latvijā, un kaut “esošā tieslietu sistēma mainās lēni”, ministrs un viņa komanda ir optimisma pilni. Ministrs uzsvēra, ka labprāt sadarbotos ar ALA, lai palīdzētu ASV atrast augstas klases juristus, kas ar savu pieredzi un zināšanām varētu būt noderīgi Latvijai. 

Lasītākās ziņas valstī

Galvenie notikumi ALA valdes dzīvē kopš septembra sēdes Atlantā bija PBLA un Kultūras ministrijas rīkotā Kultūras konference un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde Latvijā. To savās atskaitēs analizēja gan priekšsēdis Pēteris Blumbergs, gan viņa vietnieks Mārtiņš Andersons. Mārtiņš, kurš ir arī PBLA valdes loceklis, Latvijā pagājušajā rudenī uzturējies bieži – vadīja PBLA sēdi, palīdzēja organizēt un vadīt Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Valmierā, pārstāvēja ALA Diasporas konsultatīvās padomes sēdēs Rīgā. 

ALA priekšsēdis, PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes vietnieks Pēteris Blumbergs pastāstīja par Latvijā notikušajām vizītēm, tikšanos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, aizsardzības ministru Arti Pabriku un citiem valdības ministriem, bet visspēcīgākās emocijas viņam, rudenī apmeklējot Latviju, atstājuši divi notikumi, atzina Blumbergs – Sadarbība ar Latviju (vadītāja Kaija Petrovska) nozares stipendiju un finansiālo pabalstu pasniegšana mazturīgajām Latvijas ģimenēm Rīgas Motormuzejā , kā arī Nameja fonda rīkots pasākums, kur Pēteri satikās ar kaujās ievainotajiem karavīru ģimenēm, ko fonds atbalsta finansiāli  un kāda Afganistānā krituša karavīra vecākiem. “Diasporas asimilācija, protams, notiek,” savā atskaitē uzsvēra ALA priekšsēdis, “Bet man patiktu, ja mēs vairāk runātu par pozitīvo pieredzi. Ir lietas, ko Latvija var piedāvāt ārpus Latvijas dzīvojošajiem un ir  daudz veidu, kā ALA var palīdzēt Latvijas cilvēkiem.”

Kā nozīmīgu Blumbergs vērtēja tikšanos Vašingtonā ar ASV vēstnieku Latvijā Džonu Kārveilu (John L. Carwile), pirms viņa došanā uz Latviju. Tajā piedalījās ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā un Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas (JBANC) pārstāvji Karls Altau un Eduards Ozoliņš. Abi piedalījās arī mūsu valdes sēdē 7. decembrī.

Vēstnieks Māris Selga savu uzrunu valdei iesāka ar atzīšanos, ka viņa pirmie trīs darba mēneši Latvijas vēstniecībā ASV bijuši ļoti aizņemti un arī nākamais gads solās būt tikpat noslogots. Gaidāma Latvijas valsts prezidenta vizīte ASV, kur Egils Levits piedalīsies ANO Ģenerālajā asamblejā, tāpat gaidāma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vizīte ASV. Valdības vadītājs plāno apmeklēt Jeila universitāti un tikties ar sadarbības partneriem Mičiganā.

Amerikas Latviešu apvienībai vēstnieks novēlēja “turpināt uzturēt interesi par Latviju ASV “ un mudināt Amerikā dzīvojošos Latvijas balsstiesīgos aktīvāk piedalīties LR Saeimas vēlēšanās. Tāpat vēstnieks rosināja ieteikt labus kandidātus Latvijas Goda konsulu amatiem ASV, jo tas palīdz ekonomisko sakaru veicināšanai starp abām valstīm. 

Savā uzrunā vēstnieks pieminēja arī Vašingtonā nesen notikušo Apvienotās Amerikas baltiešu nacionālās komitejas (JBANC) sarīkoto Baltijas Aizstāvības dienu 8. novembrī, kurā, diemžēl bija maz dalībnieku. Tam, sniedzot savu ziņojumu, piekrita arī ALA Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Dzintars Dzilna. Pats Dzintars piedalījās arī 13. Baltiešu konferences paneļdiskusijā par ASV baltiešu organizāciju nākotni. Rīkojot nākamo Aizstāvības dienas pasākumu,  kas notiks 2020. gada maijā, pasākuma organizētājiem vajadzētu vairāk piestrādāt, lai rosinātu cilvēku interesi piedalīties. 

Valde pieņēma arī vairākas rezolūcijas, kas saistītas ar Baltijas valstu drošības un aizsardzības spēju stiprināšanas pasākumiem. 

ALA Izglītības nozari vada Elisa Freimane, kas šo amatu uzņēmās pavisam nesen, tomēr viņu nekādi nevar uzskatīt par iesācēju izglītības jomā. Elisai ir liela pieredze, strādājot diasporas skolās, viņa ilgus gadus vadījusi Garezera Vasaras vidusskolu, mācījusi latviešu valodu un literatūru, strādājusi pie mācību programmu izveides un vadījusi diasporas skolotāju apmācību. Rudenī nozares vadītāja apmeklēja vairākas Latvijas iestādes un organizācijas, kas nodarbojas ar diasporas skolu jautājumiem.  Viņas secinājums – Latvijas pusē visi gatavi sadarbībai, lai gan ne vienmēr šī sadarbība un koordinācija notiek pašu Latvijas iestāžu starpā. Kā galveno uzdevumu ASV latviešu skolās Elisa Freimane nosauca – palīdzēt ieviest jaunās, Latvijā veidotās, Diasporas mācību vadlīnijas. 

Kultūras nozares un prakses programmas “Pavadi vasaru Latvijā” vadītājai Līgai Ejupei amatā rit pēdējais darba gads, un mēs ceram atrast tikpat talantīgu un veiksmīgu viņas darba turpinātāju. Prakses programmā, kas dod iespēju ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu izcelsmes studentiem praktizēties Latvijas iestādēs un uzņēmumos, piecu gadu laikā piedalījušies 78 jaunieši. 

Par 2019. gada nozīmīgāko notikumu Kultūras nozarē Līga nosauc ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu noorganizēto Latvijas vokālās grupas Latvian Voices koncerttūri Power of Song, ko kuplināja Vašingtonas universitātes profesora Gunta Šmidchena lekcijas. ASV universitātēs. Koncertus apmeklēja vairāk nekā tūkstotis klausītāju, gandrīz 13 tūkstoši klausītāju sekoja līdzi koncerta tiešraidei Kenedija centrā Vašingtonā. 

Sadarbojoties ar Latvijas Bērnu fondu, misiju palīdzēt bērniem Latvijā turpina Sadarbība ar Latviju nozares vadītāja Kaija Petrovska. Nozare saņem daudz ziedojumu no ASV latviešiem, kas paredzēti maznodrošināto ģimeņu atbalstam Latvijā. Kaijas uzdevums ir izvērtēt ikvienu piedāvājumu un izvēlēties tos, kam visvairāk nepieciešams mūsu atbalsts. Ir uzsākta arī sadarbība ar biedrību Eņģeļa sirds Latvijā, lai palīdzētu talantīgiem bērniem, īpaši lauku reģionos, kur vecākiem grūti atrast līdzekļus ārpusskolas nodarbību apmaksāšanai.

Sporta nozari šogad uzsāka vadīt Miķelis Ģiga. Viņš šo amatu pārņēma no Toma Trautmaņa, ar kuru kopā turpina plānot un vadīt sporta pasākumus ASV un sportistu braucienus uz Latviju. Valdes sēdē izskanēja ideja par finansiālu atbalstu Garezera Volejbola nogales skolēnu sacensībām, jo pašreizējie vidusskolēni varētu nākotnē kļūt par ALA biedriem. 

Biedru skaits ALA diemžēl turpina samazināties, kaut ir nedaudz lielāks, salīdzinot ar 2018. gada statistiku, sēdē atzina Līdzekļu vākšanas un biedru nozares vadītāja Kristīne Ģiga-Bauer. Nozares vadītāja kopā ar biroja darbiniecēm organizējusi vairākas līdzekļu vākšanas akcijas, kuru rezultātus vēl apkopo. 

Vietējām organizācijām būtu jāveic pārskats par piederošajiem biedriem, lai varētu veikt uzlabojumus datu bāzē. Atcerēsimies, ka ALA ir lielākā organizācija, kas apvieno ASV latviešus, ja vien gribam turpināt uzturēt savu latvietību, mums tas jādara, iesaistoties un atbalstot Amerikas Latviešu apvienību. 

ALA birojā Rokvilē patlaban strādā divas pilna laika darbinieces – ģenerālsekretāre Marisa Gudrā un grāmatvede Baiba Dolinsky. Bez ikdienas daudzajiem pienākumiem Marisa vada arī ALA izglītojošo ceļojumu programmu. Valde slēgtajā sēdē abu darbinieču veikumu novērtēja atzinīgi, uzsverot, ka gan Marisai, gan Baibai piemīt augsta atbildības sajūta un precizitāte. 

2021. gadā Amerikas Latviešu apvienība svinēs savu 70. pastāvēšanas gadadienu. Apvienībai ir gara un notikumiem bagāta vēsture. Tās loma Latvijas neatkarības atjaunošanā, latviešu sabiedrības saliedēšanā ārpus Latvijas, ir bijusi visai nozīmīga. Aizejošajā gadā mums arī bijis daudz veiksmes stāstu. Mūsu programmas turpina darboties, un mūsu sadarbība ar Latviju turpina attīstīties. Gaidām tikšanos ar mūsu biedriem ALA 69. kongresā Minesotā, kur labprāt uzklausīsim jūsu pieredzi un domas!

Autore: Tatjana Žagare-Vītiņa, ALA Informācijas nozares vadītāja

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti